• Tweet

Par ministra Roberta Ķīļa nomaiņu un koalīcijas nestabilitāti, Reformu partijas (RP) glābšanas plānu, problēmām ar partijas finansēm Neatkarīgās intervija ar RP nule izvirzīto izglītības un zinātnes ministra kandidātu Saeimas frakcijas un visas partijas potenciālo vadītāju Vjačeslavu Dombrovski.

– Bijusī izglītības ministre Ina Druviete izteikusies, ka «izglītības nozarē šobrīd ir palikušas tikai drupu kaudzes». Vai tās problēmas, kas tagad saasinājušās ar akreditāciju, pieteiktās, bet neīstenotās reformas augstākās izglītības jomā, neskaidrības ar pedagogu atalgojumu, attiecības ar nozari ir viņa slimošanas vai kādu citu iemeslu dēļ?

– Ja kāds iecerējis nojaukt pussabrukušu vai bīstamu būvi un uzcelt jaunu māju, nevar cerēt, ka vienas nakts laikā parādīsies jauna, skaista ēka. Process prasa laiku. Kaut kādā brīdī ieraudzīsiet nepievilcīgu būvlaukumu. Pašlaik tieši ir tā situācija, kad kaut kas jau ir izremontēts, kaut kas izjaukts un kaut kur sāk parādīties jauna būve. Ir darbi, kas ir pabeigti, ir darbi, kuri diemžēl netika uzsākti, jo nepietika laika, ir darbi, kur ir kāds starpposms.

– Vai pirms nojaukšanas nav jābūt skaidram plānam, ko un kā būvēs? Vai tas bija pietiekami skaidrs, piemēram, par augstākās izglītības sistēmas reformu, tās finansēšanu?

– Bija paredzēta tādas sistēmas izveidošana, kas ļautu daudz plašākam studentu lokam iegūt izglītību bez maksas.

– Bez maksas vai – ņemot kredītu?

– Pēc studiju beigām tie, kas būtu spējīgi atmaksāt kredītu, to atmaksātu augstāku nodokļu veidā. Tie, kas nespētu, neatmaksātu.

– Bija redzējums, ka tie, kas nedabū darbu vai pelna tikai minimālo algu, vai kaut ko nedaudz virs tās, studiju kredītu neatmaksā, bet neplānojam taču, ka mūsu augstākā izglītība ražos daudz bezdarbnieku vai cilvēkus – minimālās algas saņēmējus!

– Bet to nosaukt par kredītu ir reformu ienaidnieku izdomājums, kas neatbilst patiesībai. Kredīts klasiskajā izpratnē ir jāatmaksā jebkādā gadījumā, citādi draud maksātnespēja. Šajā gadījumā kredīta būtība ir tāda pati kā akcīzes nodoklim degvielai. Jūs atbalstītu, ja mēs tagad pilnībā atceltu akcīzes nodokli degvielai un tā vietā palielinātu PVN par vienu procentpunktu? Vai būtu taisnīgi, ka maksātu vairāk visi to vietā, kas brauc ar automašīnu?

– Skatoties uz šodienas ceļu stāvokli, tas būtu jautājums vietā!

– Bet, ja akcīzes nodoklis tiktu novirzīts ceļu sakārtošanai, tad droši vien piekristu to maksāt!

– Piederat pie tiem, kas uzskata, ka augstākā izglītība ir pamatā individuāls ieguvums, pretstatā tiem, kas uzskata, ka augstāko izglītību ieguvušie cilvēki dod arī lielāku pienesumu valsts ekonomikai, rada lielāku pievienoto vērtību, pelnot vairāk, maksā vairāk nodokļos, no kā iegūst visi, tāpēc arī tā ir no valsts pienācīgā apjomā līdzfinansējama?

– Gan, gan. Šajā sistēmā arī ir sabiedrības līdzfinansējums. Tas nav nekāds kredīts, kas jāapmaksā, bet to apmaksās tikai tie, kas savas iegūtās augstākās izglītības dēļ gūs augstākus ienākumus. Tie, kam tas neizdosies vai kam neizdosies atrast darbu, tie nemaksās. Citās valstīs, piemēram, kur šāda sistēma darbojas, sabiedrības līdzfinansēšana ir apmēram 20% no visas sistēmas kopējām izmaksām. Tāpēc te darbojas abi principi.

– Vismaz šajā ziņā jūsu viedoklis ar Ķīli saskan?

– Tieši es savulaik uzrakstīju koncepciju stratēģiskās analīzes komisijā, uz ko tika balstīta šī ideja. Bet, lai to ieviestu, jāīsteno divi priekšnosacījumi. Pirmais: jābūt sākotnējam finansējumam sistēmai – no struktūrfondiem vai no kādiem citiem avotiem. Otrais: lai varētu runāt par progresīvo ienākuma nodokli, vispirms jāsamazina kopējie darbaspēka nodokļi, lai cilvēki nebūtu ieinteresēti slēpt savus patiesos ienākumus un neatmaksāt studiju kredītu.

– Jūs esat runājis ar IZM par diplomu izsniegšanu studentiem, par akreditācijas procesu. Kāds jums mandāts sarunām ar IZM?

– Runāju ar visām RP ministru vadītajām ministrijām par aktuāliem jautājumiem. Es to daru kā frakcijas vadītājs – man jābūt gatavam publiski atbildēt uz visiem aktuāliem, sabiedrību interesējošiem jautājumiem par RP darbību, tajā skaitā par mūsu ministru resoru.

– Nacionālās apvienības (NA) viens no līderiem Imants Parādnieks jau izteicies, ka NA būtu gatava pretendēt uz izglītības ministra amatu Ķīļa atkāpšanās gadījumā. RP pieļauj iespēju atdot šo amatu citai partijai?

– Esošā koalīcijas līguma ietvaros tas nav iespējams, un mums nav plāna mainīt šo līgumu vai izstāties no koalīcijas. Esošā koalīcijas līguma ietvaros izglītības ministra amats ir RP pārraudzībā.

– Ja kāds no koalīcijas partneriem neatbalsta jūsu kā jaunā ministra kandidatūru – iesiet meklēt balsis pie opozīcijas?

– Neredzu pamatu, kāpēc kādam koalīcijas partnerim vajadzētu nepiekrist, jo tādā gadījumā šim koalīcijas partnerim vajadzētu kaut kā paziņot par savu acīm redzamo vēlmi lauzt koalīcijas līgumu. Ja kāds no koalīcijas partneriem nevēlas rīkoties saskaņā ar koalīcijas līgumu, varam konstatēt tikai vēlmi to lauzt.

– Bet nekas jau nenotika gadījumā, kad Anriju Matīsu satiksmes ministra amatā apstiprināja bez NA balsīm. Ar ko šīs situācijas atšķiras?

– Tas acīmredzot ir jautājums, kāpēc NA neizstājās no koalīcijas.

– Opozīcija nobalsoja par Matīsu, bet, ja tagad opozīcija nenobalso par jaunu ministru, valdībai jāturpina strādāt bez ministra vai jāveido jauna koalīcija?

– Tad no koalīcijas līguma viedokļa izveidotos situācija, kurā koalīcijas līgums zaudē spēku.

– Tas nozīmētu šīs koalīcijas galu?

– Visticamāk, to tā varētu interpretēt.

– Jautājums – vai iet koalīcijā ar ZZS vai palikt opozīcijā – nešķeltu RP frakciju, par kuras sašķeltību jau tagad baumo?

– Tiešām? Neredzu pamatu runām par RP šķelšanos. Pēdējais šāds gadījums notika citā partijā.

– Kas tad bija ar olšteiniešiem?

– Tas nebija pēdējais.

– Domājat viena Saeimas deputāta izstāšanos no NA frakcijas?

– Jā.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas “Neatkarīgajā”

Avots: nra.lv /Baiba Lulle