• Tweet

Septiņos Latvijas novados, kuros pašvaldību vēlēšanām pieteikusies tikai viena politiskā organizācija, sarakstu iesniegšanas termiņš ir pagarināts par desmit dienām. Tiesa, šāda vilcināšanās netraucē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sākt rēķināt partiju kopējo tēriņu limitus.

Baltinavas, Naukšēnu, Nīcas, Pāvilostas, Rūjienas, Salacgrīvas, kā arī Skrundas novads – katrā no tiem līdz 22. aprīļa vakaram cīņai par vēlētāju balsīm bija pieteikusies tikai viena partija. Lai gan likums neaizliedz rīkot balsošanu arī par vienu sarakstu, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) kūtrākajām pašvaldībām devusi vēl desmit dienu.

CVK pārstāve Kristīne Bērziņa norāda, ka arī iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2009. gadā bijuši divi novadi – Mālpils un Naukšēni –, kur noteiktajā laikā iesniegts tikai viens saraksts. Papildu termiņš toreiz ļāva sarosīties mālpiliešiem, bet Naukšēnos tā arī startēja tikai viens saraksts. K. Bērziņa arī skaidro: to pašvaldību iedzīvotājiem, kur vēlēšanās piedalās viena politiskā organizācija, ir jārēķinās, ka lepnā vientulībā startējošās partijas attiecīgajā novadā arī kļūs par līderēm.

Noslēdzoties partiju sarakstu iesniegšanas termiņam, aktīvākais darba cēliens ir sācies arī KNAB. Zinot, cik pašvaldībās katra no partijām pieteikusi kandidātu, kļuvusi skaidra kopējā summa, ko partijas drīkst tērēt aģitācijai.

Šobrīd izveidota īpaša formula, kā aprēķināmi partiju pieļaujamie tēriņi. Līdz pērnā gada nogalei spēkā bija norma, kas partiju tēriņu griestus noteica kā koeficientu 0,0008, kas reizināms ar konkrētajā pašvaldībā dzīvojošo vēlētāju skaitu un vidējo bruto samaksu valstī. Tiesa, 2012. gada decembrī koeficients tika samazināts uz pusi līdz 0,0004. Tādējādi politiskā partija vai apvienība, kas iesniedz deputātu sarakstu kādā pašvaldībā, aģitācijas periodā no 2. februāra līdz 1. jūnijam drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz 18,56 santīmus uz vēlētāju.

KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs sarunā gan atgādina, ka tēriņu ierobežojumi neattiecas uz visām, bet gan tikai dažām politisko partiju aktivitātēm. Limiti jāievēro labdarības un sponsorēšanas aktivitātēs, kā arī reklāmas izvietošanā. Bet reklāmas izgatavošanai, aģitācijas kampaņas sagatavošanai u. tml. partijas drīkst tērēt summas, kādas vēlas.

Interesanti, ka summas, ko politiskā organizācija drīkst izlietot reklāmas aktivitātēm visā Latvijā, tiek samestas vienā katlā, t. i., summējot iedzīvotāju skaitu visās pašvaldībās, kurās partija izlēmusi startēt. Turklāt likums nepieprasa, lai katrā pašvaldībā tiktu tērēta tieši tāda summa, cik tajā dzīvo vēlētāju. Tā rezultātā pat, ja partija startē, piemēram, 10 pašvaldībās, tad 90% no kopējās summas var tikt iztērēta vienā reģionā, pārējai Latvijai atstājot nenozīmīgus tēriņus. Politiskajos kuluāros tiek runāts: šā iemesla dēļ partijām ir izdevīgipieteikt savus sarakstus galvaspilsētas domes vēlēšanām, pat, ja izredzes Rīgā pielīdzināmas nullei. Iesniedzot sarakstu Rīgas vēlēšanu komisijā, kopējais tēriņu katls pieaug par 76,5 tūkstošiem latu, jo galvaspilsētā dzīvo liels vēlētāju skaits.

No Rīgas domes vēlēšanām pieteiktajiem sarakstiem viena partija, proti, Vienoti Latvijai, ir dibināta Rēzeknē un Rīgā izveidojusi reģionālo nodaļu. Kuluāros pat izskan, ka šī reģionālā partija, kas startēs arī Rīgā, ir Saskaņas centra vai partijas Vienotība «satelītprojekts», kas radīts, lai atvieglotu lielā brāļa iekļūšanu domē.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte