Pagaidām nav zināms, cik lielas būs veselības iemaksas
Valdība beidzot apstiprinājusi Veselības ministrijas koncepciju, kas paredz turpmāk veselības aprūpes pakalpojumus nodrošināt sasaistē ar personas veikto iedzīvotāja ienākuma nodokli.
Diskusijās netika panākta vienošanās sasaistīt veselības aprūpi ar sociālajām iemaksām, kā to rosināja Finanšu ministrija, taču pašlaik vēl nav skaidrs arī tas, kādu daļu no pašreizējā iedzīvotāju ienākuma nodokļa veselībai novirzīs, jo koncepcijā paredzētie nepilni četri procenti esot pārāk lieli. Veselības ministrijā Neatkarīgajai skaidro, ka pašreiz pateikt konkrētu skaitli nevar, jo tas tiks izlemts likumprojekta rakstīšanas gaitā un galu galā lēmumu nāksies pieņemt valdībai.
Veselības ministrija (VM) arī uzsver, ka neatkarīgi no nodokļa maksāšanas fakta visiem iedzīvotājiem tiks nodrošināts Satversmē paredzētais medicīniskās palīdzības minimums – neatliekamā medicīniskā palīdzība, konkrētu diagnožu ārstēšana un kompensējamie medikamenti ar 100 procentu kompensāciju.
Sociālās iemaksas atmet
Par šo koncepciju valdība lēmusi vairākkārt, un vienmēr atrastas kādas iebildes, kuras jāsaskaņo ar citām ministrijām. Tā pirms divām nedēļām no Finanšu ministrijas (FM) puses nāca priekšlikums kārtīgāk izvērtēt, vai iespējams sasaistīt veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu iedzīvotājiem pēc viņu veiktajām sociālajām iemaksām. Koncepcijā arī šis variants ir ierakstīts, taču, tā kā veselības politikas veidotāji arvien sliekušies par labu iedzīvotāju ienākuma nodoklim, tad sīkāk tas līdz šim netika vētīts.
VM, izvērtējot veselības aprūpes sasaisti ar sociālajām iemaksām, secinājusi, ka tas nes sev līdzi vairākus riskus: rastos lielāks to personu loks, kuras nesaņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, autoratlīdzības saņēmēji un pašnodarbinātas personas, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz 200 latu. Otrkārt, ierobežojums, ka veselības aprūpes pilnais grozs pienākas tikai sociālo iemaksu maksātājiem, būtu apstrīdams, jo iedzīvotāji maksā arī citus nodokļus, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokli un pievienotās vērtības nodokli, no kuru ieņēmumiem arī tiek dotēta veselības aprūpe. Turklāt sociālais budžets ir nodalīts no vispārējā budžeta un ieņēmumi netiek novirzīti veselības aprūpei.
Veselības apdrošināšana
Lai arī ministrijām, kā arī virknei organizāciju (ģimenes ārstu asociācijām un citām) joprojām ir iebildumi, koncepciju vakardienas valdības sēdē tomēr atbalstīja, tā dodot zaļo gaismu likumprojekta izstrādei, kas jau pavisam konkrēti noteiks, kā šī ministres Ingrīdas Circenes izlolotā ideja realizēsies dzīvē. Koncepcijai ir arī virkne atbalstītāju, piemēram, Pensionāru federācija, kuru VM pilnībā pārliecinājusi par šādas reformas nepieciešamību, tāpat Ārstu biedrība.
Valdība, lemjot par koncepciju, palikusi pie varianta par veselības aprūpes pakalpojumu sasaisti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, principā tas paredz izveidot jaunu veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, ieviešot valsts veselības obligāto apdrošināšanu. Iemaksas tiks nodalītas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes. VM uzsver, ka iedzīvotājiem nodokļu slogs nepalielināsies, taču pagaidām arī nav skaidrs, cik liels būs šis nodoklis. Likmes apmērs tiks precizēts likuma izstrādes laikā. Valdība lēma, ka tam jābūt mazākam nekā 3,65 procentiem, ko koncepcijā ierakstījusi VM. Uzdevums noteikt veselības iemaksu likmi dots FM, lai gan tieši šī ministrija joprojām uztur iebildes pret koncepciju, neredzot skaidru pamatojumu, kā ar nodokļu maksāšanas faktu un veselības pakalpojumu saņemšanas sasaisti var panākt pieaugumu veselības budžetā.
No nākamā gada – pilotprojekts
Saskaņā ar VM plāniem tā saukto veselības nodokli novirzīs tieši veselības aprūpes budžetā trīs veidos – iemaksu maksās darbinieks un darba devējs (strādājošie nodokļu maksātāji), valsts pati veiks iemaksas par noteiktām personu grupām vai arī nodokļu nemaksātājs pats veiks iemaksas 240 latu gadā. Šādi, piemēram, varēs rīkoties tie Latvijas cilvēki, kuri strādā ārzemēs, bet gribēs saņemt veselības aprūpi Latvijā.
Jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli paredzēts ieviest no nākamā gada otrā pusgada, taču kā pilotprojektu. Tas nozīmē sistēmas testēšanu virtuālā vidē, lai savlaikus tiktu novērstas iespējamās problēmas.
VM sola, ka pati valsts apdrošinās kopumā 20 iedzīvotāju grupas – bērnus vecumā līdz 18 gadiem, pensionārus, cilvēkus ar invaliditāti, bezdarbniekus, pilna laika studentus, politiski represētos, kā arī personas, kuras atrodas ieslodzījuma vietās, un vēl daudzus citus. Neatliekamā medicīniskā palīdzība tiks nodrošināta visiem iedzīvotājiem.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Atklāts Atceres dārzs Zolitūdē
Pieminot 2013. gada 21. novembra Zolitūdes traģēdijas upurus, atklāts Atceres dārzs. Tā atklāšanā klātesoši bija dienesti, kuru cilvēki traģēdijas dienā pirmie steidzās palīgā, – Neatliekamās...
Lasīt tālākPagarināts darba laiks vētras laikā nolauzto koku un zaru nodošanas punktiem
Nodošanas punkts Uzvaras bulvārī 16A darbosies līdz 20. septembrim, savukārt Mežaparkā autostāvvietas teritorijā pie Siguldas prospekta 12 darbosies līdz 14. septembrim. Ņemot vērā iedzīvotāju...
Lasīt tālākČetras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālāk37 % Latvijas iedzīvotāju pēc atvaļinājuma izjūt grūtības atgriezties ikdienas režīmā
Vairāk nekā trešdaļai jeb 33 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā atvaļinājuma ilgums ir bijis 1 līdz 2 nedēļas – tā secināts “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālākApliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem
Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...
Lasīt tālāk