• Tweet

Pirms pašvaldību vēlēšanām neviens no politiķiem neriskē teikt striktu nē pensionāriem, kas ir viena no lielākajām balsotāju grupām, tomēr arī pārliecības par pensiju pārrēķinu joprojām nav.

Tāpat pastāv būtisks jautājums par to, cik jūtama būs ilgi gaidītā indeksācija, ja reiz inflācija valstī ir tuva nullei.

Pagājušajā nedēļā pensionāri iesniedza parlamentam vairāk nekā 100 tūkstošus parakstu, pieprasot indeksēt kopš 2009. gada iesaldētās pensijas jau šogad. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) visnotaļ nekonkrēti ir solījusi mēģināt sekmēt pensiju indeksāciju jau oktobrī, kamēr viņas partijas biedre, labklājības ministre Ilze Vinķele norāda – indeksācija var notikt vienīgi saskaņā ar budžeta rādītājiem, nevis priekšvēlēšanu gaisotni.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) intervijā portālam nra.lv uzsver: dati par valsts sociālā budžeta stāvokli ir pretrunīgi, jo Valsts kases (VK) un Labklājības ministrijas (LM) aprēķini atšķiras vairāk nekā uz pusi. Proti, LM norāda, ka sociālā budžeta atlikums ir apmēram 200 miljoni latu, savukārt VK informē par apmēram 500 miljoniem. LM portālam nra.lv gan argumentē, ka aprīļa beigās reālais atlikums valsts speciālajā budžetā ir bijis 210 miljoni latu, kamēr VK strādā ar operatīvajiem datiem, kas neesot tik precīzi.

Tajā pašā laikā A. Barča atzīst, ka pensiju indeksācijas kontekstā visneskaidrākais ir jautājums nevis par budžeta iespējām, bet gan par to, vai zemas inflācijas apstākļos ilgi gaidītais pārrēķins būs pensionāriem kaut cik nozīmīgs atspaids. Proti, finanšu ministrs Andris Vilks paziņojis, ka šogad vidējā inflācija valstī būs starp 1% un 1,5%. Savukārt, ja inflāciju skatagriezumā gads pret gadu, tad tā ir 0,6% jeb tuvu nullei. Finanšu ministrs arī piebilst: šā gada budžets pensiju palielināšanai varētu atļauties atvēlēt vien dažus miljonus latu. Tāpēc šogad pensiju indeksācija drīzāk būs simbolisks žests, kas apliecinātu, ka valsts ir spējusi pārvarēt krīzi. Savukārt A. Barča atgādina, ka pensionāru federācija vēlas, lai pensijas tiktu indeksētas ne tikai par šo gadu, bet gan par visu periodu kopš 2009. gada, un šādā gadījumā pensijas nāktos palielināt apmēram par 7%. A. Vilks gan atzīst, ka šāds scenārijs ir maz ticams.

Intervijā portālam nra.lv A. Barča norāda, ka dažādi viedokļi par pensiju indeksāciju ir ne vien politiķiem un ministrijām, bet arī pašiem pensionāriem. Piemēram, vienprātības neesot, vai šogad būtu jāpārrēķina tikai mazās vai tomēr visas pensijas. Daļa pensionāru iestājas, ka, ņemot vērā pieticīgo finansējumu, ko indeksācijai gatava atvēlēt valsts, būtu jāpārrēķina tikai pašas mazākās pensijas, kas nepārsniedz 200 latu. Tāpat tiekot apspriests tā dēvētais Šveices modelis, kas paredzētu diferencētu palielinājumu, kad mazās pensijas indeksē nozīmīgāk, bet lielās pensijas – tikai nedaudz.

Tajā pašā laikā ZZS valde jau ir nolēmusi sagatavot likumprojektu, kas paredzētu atsākt pensiju indeksāciju jau šogad. ZZS Saeimas frakcija iepriekš jau trīs reizes ir gatavojusi likumprojektu Grozījumi likumā Par valsts pensijām, taču Saeimas vairākums to konsekventi noraidījis.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte