106 004 paraksti nonāk Saeimā
Pensionāru domas dalās – daļa ir stingri pārliecināti, ka indeksācijas nebūs, jo «nevienam jau nerūp, kā mēs jūtamies», bet citi visai droši apgalvo, ka pensijas tiks palielinātas, kaut vai tāpēc, ka politiķi sajutīsies vainīgi.
Jautājums tikai – vai visiem un cik lielā apmērā. Otrdien pusdienlaikā vairāki desmiti pensionāru pulcējās netālu no parlamenta, lai īsā gājienā līdz Saeimas namam pavadītu Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvjus, kuri nesa vairākas sarkanas mapes ar savāktajiem parakstiem.
Mēs nākam ar 106 004 parakstiem par pensiju indeksācijas atsākšanu, tā vēstīja pensionāru sagatavots plakāts. Visus parakstus Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš iesniedza Saeimas priekšsēdētāja Solvitai Āboltiņai.
Rīdzinieki Inese un Leonīds par pensiju indeksācijas atjaunošanu gan nav parakstījušies, neesot zinājuši, kur to izdarīt, taču nu atnākuši ar savu klātbūtni atbalstīt pensionāru gājienu. «Man bez piemaksas pensija ir 135 lati, kopā ar to 160. Ja man nebūtu dzīvesbiedra, kā es izdzīvotu?» jautā Ineses kundze. Viņas vīram Leonīdam pensija nedaudz lielāka. Lielākā daļa pensionāru pensijas aiziet dzīvokļa apmaksai, un bail pat iedomāties, kā dzīvot tad, ja viens no pensionāru pāra aiziet viņsaulē. «Pensionāri var izdzīvot tikai tāpēc, ka turas kopā. Mums nav pat diskusiju par to, vai atbalstām pensiju indeksāciju vai ne. Visi pensionāri ir par. Un par esam, pat neraugoties uz to, ka mums saka: nekādas inflācijas nav. Es nesaprotu, kā nav? Kāpēc tad viss kļūst dārgāks? Pārtika dārgāka, apkure dārgāka, par medikamentiem vispār nerunāsim,» viens otru papildina
Leonīds un Inese. Jokojoties pensionāri saka: vismaz santīms par katru gadu ir jāpieliek (viņi atsauc atmiņā pirms vairākiem gadiem notikušo indeksāciju, pēc kuras pensija vidēji pieauga par 17 santīmiem). «Jāpalielina vismaz mazās pensijas tā, lai tās sasniegtu 200 latu,» saka Leonīds. Savukārt Ineses kundze rūgti nosaka: «Viens ir komunālie, pārtika, bet mēs astoņus gadus uz teātri neesam bijuši.. Nē, pensiju indeksācijas nebūs. Viņi dzīvo savā čaulā. Nesen taču pat prezidents izbrīnījās, ka Latvijā ir nabadzība…»
Arkādijs Minajevs no Ogres pats savācis 200 parakstu, atvedis uz Rīgu. «Ogrēnieši bija sajūsmā, ka kāds vāc parakstus par pensiju indeksāciju,» Neatkarīgajai saka Arkādijs. Viņam pašam 72 gadi, pensija ap iztikas minimumu. Viņš spriež, ka noteikti jāpalielina mazās pensijas – tās, kuras nepārsniedz 200 latu. «Diezgan liela varbūtība, ka pensiju indeksācija notiks,» saka pensionārs, «būs lieli nemieri, ja valdība neko nedarīs, un skaidrs, ka tad tā aizies pa skuju taku.» Rīdziniece Daina arī lūdz valdību samazināt PVN pārtikai: «Kā tik kādu rēķinu ņem, tā piektā daļa nodoklis!» Par netaisnīgu pensionāri uzskata arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu pensijām virs 165 latiem. Cik liela inflācija būs rudenī – pensionāri neņemas spriest, taču gaida risinājumu no valdības mazo pensiju palielināšanai.
Kāda būs parlamenta turpmākā rīcība, pagaidām nav skaidrs. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, kuru pa ceļam uz parlamenta ēku iztaujāja pensionāri, Neatkarīgajai atturējās prognozēt, vai indeksācija rudenī būs. «Saeimai būs jāskata, iespējams, jautājums tiks novirzīts Sociālajai komisijai. Mēs vēlamies sagaidīt datus no Finanšu, Labklājības ministrijas un Valsts kases par budžeta izpildi, jo, ziniet, tie būtiski atšķiras, bet tas būs galvenais, ko mēs skatīsimies,» tā politiķe.
Ar pensionāriem tikās arī Saeimas priekšsēdētāja S. Āboltiņa. Viņa pensionāriem apsolīja meklēt risinājumus pensiju indeksācijai no šāgada oktobra. Ekonomiskie rādītāji objektīvi rādot, ka «mēs varēsim to atļauties», tā pēc tikšanās ar pensionāriem sacījusi Saeimas spīkere.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Rīgā gaidāma gaisa temperatūras paaugstināšanās: aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognozēm galvaspilsētā tuvākajās dienās gaidāma augstāka gaisa temperatūra, kas var radīt pastiprinātu slapja...
Lasīt tālākRīgā atzīmēs kara Ukrainā ceturto gadadienu
24. februārī galvaspilsētā un visā Latvijā tiks pieminēta kara Ukrainā ceturtā gadadiena. Rīgā norisināsies akcija “Kopā līdz uzvarai!”, kā arī tiks atklātas kara gadadienai veltītas...
Lasīt tālāk“Dzīvnieku brīvība”: dialogs ir nepieciešams, taču fakti parāda sistēmisku risku
Biedrība “Dzīvnieku brīvība” atzinīgi vērtē nozares organizāciju un AS “Alūksnes putnu ferma” pausto gatavību dialogam un pieņem uzņēmuma publiski pausto uzaicinājumu klātienē...
Lasīt tālākSlēpotāju pacēlāji var radīt traumas; PTAC atgādina par drošības prasībām
Ziema slēpošanas trasēs sniedz prieku un kustību, taču tā nes arī traumas, no kurām daudzas būtu iespējams novērst. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ik gadu saņem informāciju...
Lasīt tālākJaunieša vecuma slieksni plānots palielināt līdz 30 gadiem
Par jauniešiem likuma izpratnē turpmāk plānots uzskatīt personas vecumā līdz 30 gadiem, paredz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā otrdien, 10. februārī, trešajā lasījumā...
Lasīt tālākRīgas dome ārkārtas sēdē nolemj ziedot 100 000 eiro Ukrainas sabiedrības atbalstam
Rīgas dome ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu ziedot 100 000 eiro Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam, lai sniegtu steidzamu palīdzību Ukrainai pašreizējā ārkārtas situācijā enerģētikas...
Lasīt tālākRīgas pašvaldība aizliedz iedzīvotājiem atrasties uz Daugavas ledus
Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja piektdien, 6. februārī, uzdeva Rīgas izpilddirektoram drošības apsvērumu dēļ noteikt aizliegumu iedzīvotājiem...
Lasīt tālākPVD Tabores pagastā izņem 95 liellopus
Konstatējot būtiskus labturības prasību pārkāpumus, Pārtikas un veterinārais dienests, pieaicinot Valsts un pašvaldības policiju, kā arī novada pašvaldības pārstāvjus, no kādas saimniecības...
Lasīt tālākRīgā atļauts atrasties uz atsevišķu ūdenstilpju ledus
Ilgstoši saglabājoties aukstam laikam, iedzīvotājiem ir atļauts uzturēties uz vairāku Rīgā esošu ūdenstilpju un jūras piekrastes ūdeņu ledus. Vienlaikus jāņem vērā, ka ledus ne visur...
Lasīt tālākPolicistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālāk