28/03/2013, Kategorija: Sabiedrība, Veselība

NaudaVeselības aprūpes budžetā izveidojies deficīts, kura segšanai šā gada otrajā pusgadā nepieciešami 15,4 miljoni latu, aprēķinājusi Veselības ministrija (VM).

Šī nauda nepieciešama dažādiem mērķiem, taču galvenokārt rindu mazināšanai, lai saņemtu valsts apmaksātos veselības pakalpojumus – seši miljoni latu un kompensējamo medikamentu nodrošināšanai hroniskiem pacientiem – 4,1 miljons latu.

VM sagatavojusi ziņojuma projektu valdībai par finanšu situāciju veselības aprūpes jomā, kurā veikti aprēķini par nepieciešamajiem papildu līdzekļiem veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Ziņojums tiks iesniegts izskatīšanai valdībā aprīļa vidū. Lai gan jau pērn bija zināms, ka ar ieplānoto summu kompensējamo medikamentu apmaksai nepietiks, tāpēc papildu naudas lūgšana valdībai nav pārsteigums, ne arī kas unikāls. Tagad VM aprēķinājusi, ka 2013. gada otrajā pusgadā papildus veselības nozarei nepieciešami 15,4 miljoni latu.

Līdzekļi vajadzīgi zāļu iegādes izdevumu deficīta segšanai (4,1 miljons latu), unikālo pacientu skaita palielinājuma, kuri saņem kompensējamos medikamentus, nosegšanai (1,6 miljoni latu), kā arī C saraksta medikamentu nodrošināšanai visiem pacientiem, kuriem tie ir nepieciešami (2,7 miljoni latu), reto slimību medikamentu nodrošināšanai bērniem (43 000 latu). Vēl papildu nauda nepieciešama, lai mazinātu gaidīšanas rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem un risinātu jautājumu par ārstniecības personu darba samaksas pieaugumu. Tāpat plānots arī ārstniecības tarifos atjaunot attīstības izdevumu komponenti. Šīm trim pozīcijām kopumā nepieciešami 6,8 miljoni latu.

Lielāks naudas apjoms nozarei vajadzīgs, lai risinātu būtiskas problēmas pakalpojumu pieejamības uzlabošanai – 21,2 miljoni latu. VM norāda, ka kompensējamo medikamentu pieejamības paplašināšanai jāatjauno kompensācijas apmērs no 50 uz 75% tām zālēm, kurām tas bija samazināts ekonomiskās krīzes laikā, kā arī jāpaplašina kompensācijas apmērs jau esošajām diagnozēm ar esošajiem un jauniem materiāliem, piemēram, teststrēmeļu kompensācija diabēta pacientiem, adatu iegādes izdevumu kompensācija insulīna lietotājiem. VM arī ir apņēmusies lūgt papildu finansējumu, lai palielinātu kompensācijas apmēru C hepatīta medikamentiem no 75 līdz 90%, kā arī, lai varētu lielākam pacientu skaitam nodrošināt 100 procentu kompensējamos medikamentus HIV/AIDS ārstēšanai (tas nozīmē uzsākt agrīnu ārstēšanu šiem pacientiem, kas arī tika ierobežota krīzes gados).

No informatīvā ziņojuma valdībai izriet, ka valdībai tiks prasīta arī nauda ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai par 17% un lai palielinātu tarifus, pēc kādiem par pakalpojumiem ārstniecības iestādēs norēķinās valsts, ņemot vērā ar pacientu uzturēšanu saistīto izdevumu, materiālu, energoresursu un citu izmaksu pieaugumu. Papildu līdzekļi nepieciešami Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, lai segtu siltumenerģijas, elektroenerģijas izmaksas, degvielas iegādes deficīta segšanai.

Avots: nra.lv /Inga Paparde

329 skatījumi




Video

Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados

27/08/2026

Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...

Lasīt tālāk
Video

Gaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība

26/08/2026

Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...

Lasīt tālāk
Video

37 % Latvijas iedzīvotāju pēc atvaļinājuma izjūt grūtības atgriezties ikdienas režīmā

25/08/2026

Vairāk nekā trešdaļai jeb 33 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā atvaļinājuma ilgums ir bijis 1 līdz 2 nedēļas – tā secināts “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā...

Lasīt tālāk
Video

Ko darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis

24/08/2026

Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...

Lasīt tālāk
Video

Rīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas

24/08/2026

Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...

Lasīt tālāk
Video

Brīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem

24/08/2026

Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...

Lasīt tālāk
Video

Pašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums

24/08/2026

Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...

Lasīt tālāk
Video

Apliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem

18/08/2026

Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...

Lasīt tālāk
Video

Operācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru

17/08/2026

Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...

Lasīt tālāk
Video

Rīga sagaida 825. jubileju ar atjaunotiem pieminekļiem un jaunu orientēšanās spēli

14/08/2026

Sagaidot Rīgas 825. jubileju, Rīgas pieminekļu aģentūra sakārtojusi un atjaunojusi vairākus pieminekļus, memoriālus un vides objektus, kas veido būtisku pilsētas kultūras mantojuma daļu. Valsts...

Lasīt tālāk