• Tweet

Izglītības un zinātnes nozares darbinieki atkal pacēluši balsis, paužot neapmierinātību ar ministru Robertu Ķīli un apsverot iespēju pieprasīt viņa demisiju. Neatkarīgā aptaujāja šīs jomas pārstāvjus, skaidrojot, kā viņi vērtē ministra darbu un vai viņš būtu no amata jāatlaiž.

Augstskolu vadība neslavē

R. Ķīļa darbību apvaicātie raksturo labākajā gadījumā neitrāli, uzsverot to, ka ministra nomaiņa nozarei neko labu nedos. Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājs Aldis Baumanis uzskata, ka daļa R. Ķīļa uzsākto reformu ir pareizas. Sistēma ir pārāk smagnēja un birokratizēta, lai to varētu reformēt īsā laikā, tāpēc nevarot visās nebūšanās vainot tikai ministru. Latvijas Sporta akadēmijas rektors Jānis

Žīdens uzteic uzlabojumus sporta nozarē, taču atzīst, ka kopumā augstākajā izglītībā notiekošais nav slavējams, it īpaši tas, kas notiek ar akreditāciju.

Daudz kritiskāks viedoklis par R. Ķīļa (ne)izdarīto ir Latvijas Kultūras akadēmijas rektoram Jānim Siliņam. «Tā ir bezjēdzība. Skat, par 16. martā notikušo pieprasīja iekšlietu ministra demisiju, bet izglītības jomā bezdarbība ir gadiem. Ministra runāšana ir bez seguma, bez iedziļināšanās. Bet tie, kas mēģina ko bilst pretī, tiek nosaukti par regresējošiem elementiem un netiek uzklausīti. Finansējuma nozarei arī nav.

Ja kāds prasa papildu līdzekļus, atbilde ir viena – naudas nav. Taču tajā pašā laikā visādiem auditiem un pētījumiem tā atrodas.» Diemžēl ministra atcelšana ir politisks lēmums, un nozares ļaudis to izdarīt nevar. «Es to nosauktu par apzinātu vilcināšanos. Kā tad iznāk – vienus drīkst šūpot, bet citus ne? Bet te taču skaidri redzams, ka cilvēks nespēj vadīt procesus, nevar atrast spējīgus palīgus. Turklāt – nezinu nevienu valsti, kur ministrs tik ļoti noliktu savas valsts augstākās izglītības sistēmu,» sašutis ir J. Siliņš, kuram, visā šajā nonsensā noraugoties, rodoties sajūta, ka labāk būtu no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pakalpojumiem vispār atteikties.

Pedagogi – vīlušies

Neko maigāks skatījums nav arī Latvijas Pedagogu domes (LPD) valdes loceklim Oskaram Lūsim. Viņš gan vēl cerot uz iespēju sastrādāties ar ministru, taču kopumā viņa darbībā esot vīlies. Un kā nu ne – atliek tikai nosaukt R. Ķīļa idejas, kas tā arī palikušas, karājoties gaisā: mācību gada pagarināšana, vaučeri, sešgadīgo apmācība, izmaiņas skolu programmās, 11 klašu izglītība, planšetdatori un vēl daudz kas cits. «Galva sareibst no solītā, taču izmaiņu nav nekādu. Tas liecina, ka ir problēmas tās īstenot vai pie tām netiek strādāts,» spriež O. Lūsis, piebilstot, ka diemžēl ministrs nav arī atsaucies uz LPD vēstulēm, ne arī uz vēlmi satikties.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidents un Garkalnes vidusskolas direktors Laimnesis Bruģis ir mazliet optimistiskāk noskaņots. Galu galā skola esot visai autonoma vienība, kas «nebuksē, ja to dara virsvadība». Visvairāk gan satraucot vispārējā neskaidrība par to, kas un kā notiks.

Zinātnieki – skeptiski

Daudz uzteicama nesaredz arī zinātnieku pārstāvis – Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš. Viņaprāt, ministrs nav pierādījis, ka spēj tikt galā ar viņam uzticēto jomu. Ar augstākās izglītības sistēmā strādājošajiem ministram ir permanents konflikts un arī ar zinātniskajiem institūtiem dialogs neveidojas. «Ja ministrs atnāk uz tikšanos ar zinātniekiem, nosauc viņus par pampējiem [snauduļiem] un liek mainīt darba devēju, ja tas nepatīk, par nopietnu sarunu to nevar nosaukt. Kritikai jābūt konstruktīvai. Pateikt, ka nekas neder, bet nepateikt, ko tad uzlabot – tādām runām nav nozīmes,» teic I. Kalviņš. Viņš arī skeptiski skatās uz IZM rosināto zinātnisko institūtu starptautisko izvērtējumu: «Nu saliks pa plauktiņiem. Ko tas dos? Atstāsim labākos, vājākos slēgsim, arī tos, kas nodarbojas ar nacionālās identiātes jautājumiem?» Tikmēr institūti joprojām nav saņēmuši valsts programmufinansējumu,

noairēti arī papildu 5,5 miljoni latu zinātnei. Memorandi tiekot rakstīti, bet nekas nenotiekot. I. Kalviņa rezumējums ir īss: «Teikšu Bībeles vārdiem: «Pēc viņu augļiem jūs tos pazīsiet!» Un tie augļi ir švaki.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe