Ķīlis un augstskolas nerod kompromisu
Augstākās izglītības jomā samilzušo problēmu vienotu risinājumu joprojām neizdodas rast.
To neizdevās panākt arī Saeimā sarīkotajās debatēs, kurās izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un nozarē strādājošie katrs palika savā ierakumu pusē. Visi gan apliecināja gatavību reformām, bet par to, kā tām jānotiek, skatījumi pamatīgi atšķīrās.
Debatēs Augstākā izglītība Latvijā: status quo un nākotnes stratēģija R. Ķīlis savā prezentācijā pavēstīja, ka šomēnes sāks Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) reformu īstenošanas rīcības plāna apspriešanu. Līdz 1. aprīlim esot paredzētas sarunas ar nozares pārstāvjiem, lai «vienotos par optimālu rīcības plāna projektu», ko aprīļa vidū paredzēts iesniegt Ministru kabinetā. Pārliecība, ka apspriedes varētu būt uz kompromisu vērstas, klātesošajiem gan neradās.
Joprojām nav atbilžu
IZM uzstādījums saglabājies tas pats «globālais»: nozares restrukturizācija, resursu konsolidācija utt. Taču lielākas konkrētības tajā joprojām nav un atbilžu uz daudziem jautājumiem – arī ne, piemēram, kuras būs tās augstskolas, kuras tiks paliktas zem āmura, kā notiks akreditācija un kādi būs tai paredzētie līdzekļi, kādā apjomā tiks izmantoti starptautiskā vērtējuma rezultāti. Par auditorijas rezervēto attieksmi (pēc viņa uzstāšanās nebija aplausu) R. Ķīlis gan nebrīnījās: neko citu no tās arī neesot gaidījis, jo tai jau izveidojusies pretestība pret jebko, ko viņš paužot. Diemžēl līdz daudziem lielās domas nemaz neaizejot. Viņš gan to ļaunā neņemot un par spīti, piemēram, tam, ka Rektoru padome pieprasījusi viņa demisiju, tomēr turpina ar to komunicēt.
Nav prioritāte
Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševkis norādīja, ka jābeidz būtu politizētās cīņas, aiz kurām pazūd lietas būtība, un jādomā, kā izrāpties no «akreditācijas problēmu bedres». Viņš arī uzsvēra, ka nevajag 20 gadus badināt nozari un gribēt, lai būtu augsti reitingi: «Augstākā izglītība un zinātne de facto Latvijā nekad nav bijusi prioritāte. Ja vēl prioritārajām nozarēm ir bijis vismaz kāds finansējums, tad neprioritārajās – zemāks par kritisko.» Tā jau neesot, ka valsts labi finansē, bet augstskolas slikti strādā, bet gan valsts slikti finansē, un augstskolas dara to, ko var un pat vēl vairāk. Problēma – Latvijā trūkst nevis līdzekļu, bet politiskās attieksmes pret nozari. A. Barševskis izteica vēlmi, lai finansēšanas modelis būtu kvalitāti un rezultātus stimulējošs, lai būtu skaidri definēti kvalitātes kritēriji un prasības. Gan viņš, gan vēl citi runātāji uzsvēra, ka jābeidz lāpīt vecais Augstskolas likums un jāķeras pie jauna izstrādes.
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra mudināja beidzot tikt skaidrībā ar starptautisko studiju programmu izvērtējumu – ja to visu gribēs pārstrādāt, tas novedīs tikai strupceļā. Viņš arī iebilda, ka IZM akreditāciju padarot par soda bataljonu, kas iet pa augstkolām, atseparējot nedzīvotspējīgos no dzīvotspējīgajiem.
Mudina rīkoties, nevis runāt
Par augstskolu finansējuma modeli, ko IZM sola apspriest vasarā, domas dalījās: Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis pauda pārliecību, ka augstskolām jāpāriet uz valsts finansētu modeli, bet Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents Aigars Rostovskis ieteica valsts līdzekļus novirzīt valodas, kultūras un identitātes saglabāšanai un augstākās izglītības eksporta pieaugumam, bet pārējo studiju telpu atstāt privātajam biznesam.
Politiķi, kas piedalījās debatēs, mudināja IZM vairāk darīt, nevis tikai runāt un kritizēt esošo. Tāpat bija iebildes, ka augstskolām obligāti jāiekļūst pasaules topu reitingos – tas nav iespējams, jo valstij nav tāda finansējuma. Deputāts Jānis Vucāns aicināja dot lielāku autonomiju augstkolām, jo jau tā Latvijā ir viens no lielākajiem lēmumu centralizācijas modeļiem Eiropā. Savukārt Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete vedināja ministru ievērot solidaritātes un atklātības principu, kā arī saprast, ka viens nav karotājs – lai ko mainītu, vajadzīgs citu atbalsts.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
Animācijas filmas “Straume” varoņi atgriežas Rīgas pilsētvidē
Līdz ar aktīvo tūrisma sezonu šonedēļ pilsētvidē atgriežas animācijas filmas “Straume” tēli, kuri atradīsies vietās, ko īpašā aptaujā pērnā gada decembrī par piemērotākajām iemīļotajiem...
Lasīt tālākOperāciju Igaunijas gaisa telpā kontrolēja un koordinēja Latvija
Latvijas Gaisa spēku Kontroles un ziņošanas centrs nodrošināja NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā iesaistīto Rumānijas Gaisa spēku iznīcinātāju F-16 vadību un kontrolēja un...
Lasīt tālākVeselības ministrija nodod publiskajai apspriešanai grozījumus veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas kārtībā
Veselības ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību, un nodod tos publiskajai apspriešanai....
Lasīt tālākUz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h
Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments informē, ka ceturtdien, 2. aprīlī, uz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h. Zīmju nomaiņu...
Lasīt tālākLieldienās ikviens aicināts uz plašu kultūras pasākumu programmu Rīgā
Ar plašu pasākumu programmu, kas iekļauj koncertus, radošās darbnīcas, šūpošanos un citas aktivitātes, galvaspilsētā kopā svinēsim Lieldienas. Koncerti Lielajā piektdienā Lielajā piektdienā,...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālākLatvijā nokritušais drons identificēts kā Ukrainas izcelsmes
Naktī uz trešdienu, 25. martu, Latvijas gaisa telpā ielidojušais bezpilota lidaparāts, izvērtējot atrastās atlūzas, ir identificēts kā Ukrainas izcelsmes drons. Nacionālie bruņotie...
Lasīt tālākLatvijas gaisa telpā ielidojis un nokritis drons
Gaisa spēki ir identificējuši ārvalsts bezpilota lidaparāta ielidošanu Latvijas gaisa telpā no Krievijas. Agrīnās brīdināšanas sistēmās konstatēta eksplozijai līdzīga skaņa Krāslavas...
Lasīt tālāk96,8% valstspilsētu iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvi savā pilsētā
96,8% aptaujāto valstspilsētu1 iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvi savā pilsētā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais apsekojums. Ar dzīves kvalitāti savā pilsētā...
Lasīt tālākRīgā pēc ziemas sezonas sakopta vairāk nekā trešdaļa brauktuvju; aktīvi tīra ietves un parkus
Jau trešo nedēļu Rīgā turpinās ielu un teritoriju sakopšanas darbi, kuru laikā tiek savākts ziemas uzturēšanā izkaisītais pretslīdes materiāls, un patlaban ir sakopta vairāk nekā trešā...
Lasīt tālāk