04/03/2013, Kategorija: Izglītība, Sabiedrība

roberts_kilisAugstākās izglītības jomā samilzušo problēmu vienotu risinājumu joprojām neizdodas rast.

To neizdevās panākt arī Saeimā sarīkotajās debatēs, kurās izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un nozarē strādājošie katrs palika savā ierakumu pusē. Visi gan apliecināja gatavību reformām, bet par to, kā tām jānotiek, skatījumi pamatīgi atšķīrās.

Debatēs Augstākā izglītība Latvijā: status quo un nākotnes stratēģija R. Ķīlis savā prezentācijā pavēstīja, ka šomēnes sāks Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) reformu īstenošanas rīcības plāna apspriešanu. Līdz 1. aprīlim esot paredzētas sarunas ar nozares pārstāvjiem, lai «vienotos par optimālu rīcības plāna projektu», ko aprīļa vidū paredzēts iesniegt Ministru kabinetā. Pārliecība, ka apspriedes varētu būt uz kompromisu vērstas, klātesošajiem gan neradās.

Joprojām nav atbilžu

IZM uzstādījums saglabājies tas pats «globālais»: nozares restrukturizācija, resursu konsolidācija utt. Taču lielākas konkrētības tajā joprojām nav un atbilžu uz daudziem jautājumiem – arī ne, piemēram, kuras būs tās augstskolas, kuras tiks paliktas zem āmura, kā notiks akreditācija un kādi būs tai paredzētie līdzekļi, kādā apjomā tiks izmantoti starptautiskā vērtējuma rezultāti. Par auditorijas rezervēto attieksmi (pēc viņa uzstāšanās nebija aplausu) R. Ķīlis gan nebrīnījās: neko citu no tās arī neesot gaidījis, jo tai jau izveidojusies pretestība pret jebko, ko viņš paužot. Diemžēl līdz daudziem lielās domas nemaz neaizejot. Viņš gan to ļaunā neņemot un par spīti, piemēram, tam, ka Rektoru padome pieprasījusi viņa demisiju, tomēr turpina ar to komunicēt.

Nav prioritāte

Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševkis norādīja, ka jābeidz būtu politizētās cīņas, aiz kurām pazūd lietas būtība, un jādomā, kā izrāpties no «akreditācijas problēmu bedres». Viņš arī uzsvēra, ka nevajag 20 gadus badināt nozari un gribēt, lai būtu augsti reitingi: «Augstākā izglītība un zinātne de facto Latvijā nekad nav bijusi prioritāte. Ja vēl prioritārajām nozarēm ir bijis vismaz kāds finansējums, tad neprioritārajās – zemāks par kritisko.» Tā jau neesot, ka valsts labi finansē, bet augstskolas slikti strādā, bet gan valsts slikti finansē, un augstskolas dara to, ko var un pat vēl vairāk. Problēma – Latvijā trūkst nevis līdzekļu, bet politiskās attieksmes pret nozari. A. Barševskis izteica vēlmi, lai finansēšanas modelis būtu kvalitāti un rezultātus stimulējošs, lai būtu skaidri definēti kvalitātes kritēriji un prasības. Gan viņš, gan vēl citi runātāji uzsvēra, ka jābeidz lāpīt vecais Augstskolas likums un jāķeras pie jauna izstrādes.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra mudināja beidzot tikt skaidrībā ar starptautisko studiju programmu izvērtējumu – ja to visu gribēs pārstrādāt, tas novedīs tikai strupceļā. Viņš arī iebilda, ka IZM akreditāciju padarot par soda bataljonu, kas iet pa augstkolām, atseparējot nedzīvotspējīgos no dzīvotspējīgajiem.

Mudina rīkoties, nevis runāt

Par augstskolu finansējuma modeli, ko IZM sola apspriest vasarā, domas dalījās: Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis pauda pārliecību, ka augstskolām jāpāriet uz valsts finansētu modeli, bet Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents Aigars Rostovskis ieteica valsts līdzekļus novirzīt valodas, kultūras un identitātes saglabāšanai un augstākās izglītības eksporta pieaugumam, bet pārējo studiju telpu atstāt privātajam biznesam.

Politiķi, kas piedalījās debatēs, mudināja IZM vairāk darīt, nevis tikai runāt un kritizēt esošo. Tāpat bija iebildes, ka augstskolām obligāti jāiekļūst pasaules topu reitingos – tas nav iespējams, jo valstij nav tāda finansējuma. Deputāts Jānis Vucāns aicināja dot lielāku autonomiju augstkolām, jo jau tā Latvijā ir viens no lielākajiem lēmumu centralizācijas modeļiem Eiropā. Savukārt Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete vedināja ministru ievērot solidaritātes un atklātības principu, kā arī saprast, ka viens nav karotājs – lai ko mainītu, vajadzīgs citu atbalsts.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe

341 skatījumi




Video

IZM: vienota 40 stundu slodze nepalielina pedagogu darba apjomu

03/07/2026

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piektdien, 3.jūlijā ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunus pedagogu darba samaksas noteikumus, kas paredz ieviest vienotu, skaidrāku un caurskatāmāku...

Lasīt tālāk
Video

Lai pasargātu mājas cūkas no Āfrikas cūku mēra, jāievēro biodrošība

03/07/2026

Ir sācies īpaši bīstamais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) periods, kad ĀCM vīruss dabā cirkulē sevišķi aktīvi, radot nozīmīgu apdraudējumu mājas cūkām, tādēļ Pārtikas un veterinārais...

Lasīt tālāk
Video

Partnerības otrajā gadā Latvijā reģistrēto pāru skaits tuvojas 1000

01/07/2026

Šodien, 2026. gada 1. jūlijā, aprit divi kopš Latvijā ieviests Partnerības institūts. Tas piešķir tiesības divām pilngadīgām personām – neatkarīgi no dzimuma – juridiski nostiprināt...

Lasīt tālāk
Video

Kā luksusa dzīvesveids un hobiji mainījušies 21. gadsimtā?

30/06/2026 | Autors: Mediju materiāls

Visticamāk, vēl pirms pāris desmitgadēm, domājot par luksusu, prātā nāktu zelta pulksteņi, milzīgas jahtas, privātās lidmašīnas un dizaineru apģērbs, kuru logo redzami jau pa gabalu....

Lasīt tālāk
Video

Zaudējot ienākumus, seši no desmit iedzīvotājiem obligātos maksājumus spētu segt līdz trim mēnešiem

26/06/2026

Pusei (51%) Latvijas iedzīvotāju kopējais ikmēneša obligāto maksājumu apjoms nepārsniedz 500 eiro. Vienlaikus 58% iedzīvotāju, zaudējot ienākumus, savus obligātos maksājumus varētu segt...

Lasīt tālāk
Video

Veterinārārsti aicina mājdzīvnieku saimniekus rīkoties atbildīgi un pasargāt dzīvniekus no gaidāmā karstuma

26/06/2026

Saistībā ar sinoptiķu prognozēto karstumu Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina mājdzīvnieku īpašniekus pievērst īpašu uzmanību savu dzīvnieku labsajūtai un drošībai – pārkaršana...

Lasīt tālāk
Video

Autovadītāju ievērībai: lietainā laikā, krēslā un nakts stundās dzīvnieki pie autoceļiem iznāk biežāk

25/06/2026

Lai gan ierasti rudens ir laiks, kad dzīvniekus pie autoceļiem var sastapt visbiežāk, arī vasaras periodā tie intensīvi pārvietojas gar un pāri autoceļiem, dodoties baroties ar lauksaimniecības...

Lasīt tālāk
Video

Pavadi svētkus skaidrā – SPKC aicina Jāņus svinēt droši

19/06/2026

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti aicina Jāņus pavadīt droši, veselīgi un atbildīgi. Lai svētku prieku neaizēnotu traumas, saindēšanās, infekcijas slimības vai citi...

Lasīt tālāk
Video

Lielajos kapos plāno ieviest mūsdienīgu norāžu un informācijas sistēmu

19/06/2026

Ņemot vērā infrastruktūras nolietojumu un nepietiekamās orientēšanās iespējas, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja nolēmusi atbalstīt vienotu un mūsdienīgu norāžu un informācijas...

Lasīt tālāk
Video

Plāno piemērot stingrākus sodus par valsts valodas lietojuma pārkāpumiem

19/06/2026

Lai veicinātu atbildību par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas lietošanu un aizsardzību, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 17.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus,...

Lasīt tālāk