28/02/2013, Kategorija: Bizness, Ekonomika

produkti3458-292x180Par pilnvērtīgu un veselīgu pārtiku ģimenes Latvijā maksā ievērojami vairāk nekā kaimiņvalstīs. Pērkot pārtikas preces ar atlaidēm, Latvijas iedzīvotājiem tās izmaksā aptuveni tikpat, cik Lietuvas iedzīvotājiem bez atlaidēm.

Pārtikas grozs četru cilvēku ģimenei Latvijā mēnesī izmaksā par 14% vairāk nekā Lietuvā un par 5% vairāk nekā Igaunijā, secināts Swedbank Baltijas valstu Privātpersonu finanšu institūtu veiktajā pārtikas cenu pētījumā. Ņemot vērā vidējās algas atšķirības katrā valstī, ģimene ar diviem strādājošajiem pārtikas izdevumiem Latvijā tērē aptuveni trešo daļu algas, kamēr Igaunijā – tikai piekto daļu.

«Cenu pētījuma mērķis bija salīdzināt izdevumus pārtikai ģimenei Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, izveidojot vienotu pārtikas grozu un apsekojot cenas pārtikas grozā iekļautajiem produktiem. Pētījuma ietvaros definētais pārtikas grozs ir veidots, pamatojoties uz Igaunijas Uzturzinātņu asociācijas un Zviedrijas Nacionālā pārtikas dienesta normatīvajām metodēm, nodrošina nepieciešamās uzturvielas un atbilst Baltijas valstu iedzīvotāju ēšanas paradumiem. Datus par pārtikas grozā iekļauto produktu cenām 2013. gada janvārī apkopoja tirgus pētījumu kompānija Nielsen, fiksējot produktu pamatcenas un īpašo piedāvājumu cenas Baltijas valstu galvaspilsētu lielveikalos, kas nodrošina lielāko mazumtirdzniecības apgrozījumu.

Turklāt Eurostat dati liecina, ka izdevumi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem Baltijas valstīs pārsniedz 20% mājsaimniecību tēriņos. Tā ir nozīmīga izdevumu daļa, kas ģimenei liek rūpīgi sekot līdzi šiem tēriņiem un izdevumus sabalansēt ar ienākumiem,» skaidroja Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Latvijā Adriāna Kauliņa. Īpaši svarīgi tas ir Latvijā, jo ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni) optimāla pārtikas daudzuma iegāde mēnesī izmaksā aptuveni 224 latus. Salīdzināšanai – Lietuvā šādas pārtikas iegāde izmaksā 196 latus, Igaunijā – 214 latus.

Swedbank pētījums liecina, ka piena produkti, dārzeņi, taukvielas, kā arī rupjmaize, makaroni, rīsi, auzu pārslas, griķi, manna, milti visdārgākie ir Latvijā, izņemot baltmaizi, kura visdārgākā ir Lietuvā. Savukārt Igaunijā ir dārgākā gaļa un zivis.

Lai pievilinātu pircējus, Baltijas valstu tirgotāji izmanto akcijas. Aktīvākie un agresīvākie ir Latvijas veikalnieki, savukārt vismazāk ar akcijām aizraujas Igaunijas veikalos. Swedbank aprēķinājis, ka, iegādājoties pārtikas groza preces ar atlaidi, Latvijā iespējams ietaupīt 14%, Lietuvā – 8%, Igaunijā – ne vairāk kā 3 procentus.

Turklāt pētījuma dati atklāj, ka Latvijā pārtikas cenas ar atlaidi ir gandrīz līdzvērtīgas pārtikas produktu cenām bez atlaides Lietuvas veikalos, lai gan iedzīvotāju ienākumu līmenis abās valstīs ir ļoti līdzīgs, proti, vidējā alga pēc nodokļu nomaksas Latvijā pērn bija 345 lati, Lietuvā – 343 lati. DNB Latvijas barometrs liecina, ka liela daļa Latvijas ģimeņu nav apmierinātas ar savu finansiālo situāciju. 37% aptaujāto savu materiālo stāvokli janvārī raksturoja kā sliktu, un tikai 13% ir bijuši apmierināti. Arī nākotnē optimistiski raugās vien 23%, cerot, ka gada laikā viņu materiālais stāvoklis būs uzlabojies, savukārt 13% joprojām ir kritiski noskaņoti. DNB Latvijas barometra veidotāji gan norāda, ka, salīdzinot ar gada nogali, iedzīvotāju optimisms Latvijā ir vairojies.

«Neskatoties uz milzīgajiem apkures rēķiniem, kas varēja ietekmēt iedzīvotāju pirktspēju un noskaņojumu, janvārī rādītāji turpinājuši uzlaboties. Tā noteikti ir laba ziņa, jo varētu liecināt, ka pozitīvas pārmaiņas sasniedz arī iedzīvotāju maciņus – augstāku ienākumu veidā. Iespējams, daudzviet janvāris sācies ar algu palielinājumu, turklāt plašāk un apjomīgāk nekā pirms gada – to papildus veicina pieaugošā konkurence par darbiniekiem,» uzsvēra Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde

 

349 skatījumi




Video

Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem

19/11/2026

Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada rudens ekonomikas prognoze: augstākas inflācijas apstākļos izaugsme turpināsies

17/11/2026

ES ekonomika 2026. gada pirmajos trijos ceturkšņos noturējās labāk, nekā gaidīts, un paredzams, ka prognozes periodā tā turpinās augt, neraugoties uz spēcīgāku un noturīgāku inflācijas...

Lasīt tālāk
Video

SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu

13/11/2026

Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis

13/11/2026

Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...

Lasīt tālāk
Video

Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas

12/11/2026

Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...

Lasīt tālāk
Video

FM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina

11/11/2026

Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...

Lasīt tālāk
Video

Oktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums

10/11/2026

Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme

10/11/2026

Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki

04/11/2026

Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...

Lasīt tālāk
Video

LBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu

04/11/2026

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...

Lasīt tālāk