• Tweet

Rīt Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) Latvijā izsludinās pašvaldību vēlēšanas, lai fiksētu iedzīvotāju skaitu katrā no reģioniem un noteiktu attiecīgu deputātu skaitu, kas būs jāievēlē. Tikmēr svarīgākais, kas šogad jāņem vērā balsotājiem, ir tas, ka nevarēs izvēlēties sev ērtāko balsošanas vietu, bet būs jādodas uz konkrētu iecirkni.

Pašvaldību vēlēšanās atšķirībā no parlamenta vēlēšanām un referendumiem balsotāju uzskaitei tiek lietots Vēlētāju reģistrs. Tas nozīmē, ka pašvaldību vēlēšanās katrs balsotājs tiks iekļauts noteikta vēlēšanu iecirkņa sarakstā atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai. Vēlētāji drīkst balsot tajā pašvaldībā, kurā viņiem ir reģistrēta dzīvesvieta 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai tajā pašvaldībā, kurā viņiem pieder likumā noteiktā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars atgādina: ārvalstīs esošie pilsoņi balsošanā nevarēs piedalīties, savukārt Latvijā dzīvojošie vēlētāji, kuru faktiskā dzīvesvieta atšķiras no deklarētās, vēl līdz 3. martam var precizēt savu dzīvesvietu, pretējā gadījumā var nākties, piemēram, no Rīgas braukt balsot uz Rēzekni.

Tiesības piedalīties šovasar gaidāmajās vēlēšanās būs gandrīz 1,5 miljoniem Latvijas vēlētāju. Tiesa, A. Cimdars neslēpj, ka putrošanās ar dzīvesvietu varētu radīt problēmas aptuveni 100 līdz 150 tūkstošiem iedzīvotāju. CVK pārstāve Kristīne Bērziņa sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra: iedzīvotāji, kuri ērtākai balsošanai vēlas precizēt savu dzīvesvietu, līdz 1. martam var fiziski doties uz dzīvesvietas deklarēšanas iestādi vai arī līdz 3. martam veikt šīs izmaiņas elektroniski, piemēram, portālā www.latvija.lv. Savukārt līdz 7. maijam vēlētāji var reģistrēt iecirkņa maiņu pēc nekustamā īpašuma piederības.

Lai informētu par to, kura vēlēšanu iecirkņa sarakstā vēlētājs ir iekļauts, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde laikā no 18. līdz 23. martam katram vēlētājam uz reģistrētās dzīvesvietas adresi pa pastu izsūtīs paziņojumu. «Nesaņemot paziņojumu, ir jāsaprot, ka tā ir problēma. Šādā gadījumā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā būtu jānoskaidro savs iecirknis. Varēs zvanīt arī uz CVK informatīvo tālruni, lai noskaidrotu, kādēļ paziņojums nav saņemts. Tātad, ja aprīlī paziņojuma joprojām nav, tad katra sakarīga cilvēka pienākums būtu noskaidrot, kur ir problēma. Lai viņš šo problēmu nesāktu skaidrot tad, kad jau būs par vēlu,» norāda A. Cimdars, piebilstot – līdz pat 7. maijam cilvēkam visdažādāko apsvērumu dēļ būs iespējams mainīt iecirkņus, bet vēlāk gan ne.

Vēlētājiem jāatceras arī tas, ka šogad zīmogs par dalību vēlēšanās pasēs netiks spiests, tāpēc uz iecirkņiem var doties gan ar identifikācijas karti, gan ar pasi.

Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām pašvaldību vēlēšanas valstij izmaksās gandrīz 10 reižu mazāk jeb aptuveni 200 tūkstošus latu, jo galvenie izdevumi gulstas uz pašvaldību pleciem. Kandidātu sarakstu iesniegšana 2013. gada pašvaldību vēlēšanām notiks no 2013. gada 12. līdz 22. aprīlim. Pagaidām CVK neņemas prognozēt, cik daudzi politiskie spēki vēlēsies izmēģināt spēkus pašvaldību vadīšanā. Informāciju par konkrētajā reģionā startējošajām partijām vēlētāji varēs iegūt gan savā iecirknī, gan CVK interneta vietnē, gan arī no reklāmām, kas jau ir sākušas gāzties pār vēlētāju galvām. Kā zināms, šogad priekšvēlēšanu aģitācijas periods ir no 2. februāra līdz vēlēšanu dienai, 1. jūnijam.

Jāatgādina, ka februāra sākumā veiktās TNS un SKDS aptaujas liecina: noteikti vēlēšanās plāno piedalīties 51,4% aptaujāto, savukārt 25,8% vēlētāju norāda, ka šāda iespēja ir vairāk ticama. Iedzīvotāju, kas nav paredzējuši piedalīties vēlēšanās, ir aptuveni 15 procenti.

***

UZZIŅAI

2013. gada 1. jūnijā Latvijā notiks kārtējās pašvaldību vēlēšanas, kas tiks rīkotas 119 vēlēšanu apgabalos: 9 republikas pilsētās un 110 novados. Darbosies apmēram 950 iecirkņu.

2009. gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās 53,8% balsotāju jeb 801 348 vēlētāji pretstatā 1,489 miljoniem, kam bija šādas tiesības.

Avots CVK

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte