• Tweet

Šobrīd Saeima aktīvi ir pievērsusies pašvaldību darba reorganizācijai. Pirms nedēļas parlaments vienojās samazināt deputātu skaitu mazajās pašvaldībās, savukārt vakar konceptuāli tika atbalstīta iecere ļaut rīkot reģionālos referendumus.

Ja vēstīts, ka parlaments lēmis, ka turpmāk mazajās pašvaldībās strādās ne vairs 13, bet 9 politiķi. Savukārt šonedēļ Saeima nodeva izskatīšanai komisijās ieceri, kas reģionu iedzīvotājiem ļautu rīkot referendumus par dažādiem lokāliem jautājumiem.

Plānots, ka referendumus varētu rīkot gan par vietējiem iedzīvotājiem netīkamām būvniecības iecerēm, gan par reģiona attīstības stratēģiju. Šādu referendumu varēs rosināt ne mazāk kā 15% no balsstiesīgo skaita pēdējās domes vēlēšanās. Tāpat nobalsošanā varēs lemt par vietējās domes atlaišanu, ja tā nerīkojas atbilstoši iedzīvotāju interesēm un ir zaudējusi vēlētāju uzticību. Domes atlaišanu varēs ierosināt ne mazāk kā 30% no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita. Pašvaldības referendumu varēs rosināt arī dome, ja tam piekritīs vismaz divas trešdaļas domes deputātu.

Saeimas deputāti gan neslēpj, ka reģionālo referendumu iecere ir ļoti neviennozīmīga. Dzintars Ābiķis (Vienotība) uzsvēra, ka šo sistēmu viegli varēs izmantot politiskām un arī saimnieciskām manipulācijām. Viņš atzina, ka nebūšot nekādu problēmu savākt parakstus pret sāpīgu, taču objektīvi izsvērtu lēmumu slēgt kādu no mazajām lauku skolām vai arī pret kādam konkurentiem netīkamas ražotnes būvniecību. Politiķis arī aicināja padomāt, kas notiktu, ja, piemēram, kāda Krievijas pierobežas pašvaldība izlemtu rīkot reģionālu referendumu par valsts valodas statusu.

Arī Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Dombrava atzina, ka ar reģionālo referendumu ieceri var notikt politiskas spekulācijas, jo īpaši pašvaldībās, kurās dzīvo tikai daži tūkstoši cilvēku. „Šo sistēmu var izmantot kā politisku instrumentu atsevišķi politiskie spēki, lai ietekmētu konkrētu novada darbu un destabilizētu darbību. Ļoti vieglai var noorganizēt, piemēram, 200 cilvēkus, kas deklarējas kādā īpašumā īslaicīgi – uz mēnesi. Viņi ierosina referendumu, nobalso referendumā pozitīvi un lēmums ir pieņemts,” brīdināja deputāts.

Tikmēr aizkulisēs netiek slēpts – partijas lieliski apzinās, ka reģionālo referendumu sistēma katrai no partijām var kalpot kā instruments, lai traucētu konkurentu darbu. Jo īpaši svarīgs šis mehānisms kļūst tādēļ, ka šogad gaidāmas pašvaldību vēlēšanas, un neviena partija nevar prognozēt, cik lielus panākumus tā gūs.

Saeima vakar nenodeva izskatīšanai komisijās ieceri, ka republikas pilsētas un novada mērus ievēl vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās, kurās par kandidātiem balsotu iedzīvotāji un par mēru tiktu ievēlēts kandidāts, kurš saņemtu vēlētāju absolūtā vairākuma – vairāk nekā 50% – atbalstu.

Zaļo un zemnieku savienība, kurai ir lielākā pārstāvniecība reģionos, pret šo ideju izturas skeptiski, vairumam deputātu balsojumā atturoties. Kā sarunā ar Neatkarīgo atzina ZZS līderi Augusts Brigmanis un Uldis Augulis, tad ļoti apšaubāma ir sastrādāšanās iespēja, ja vietējie iedzīvotāji par pašvaldības vadītāju ievēlētu, piemēram, Saskaņas centra politiķi, savukārt vairums deputātu pārstāvētu labējo flangu. A. Brigmanis arī uzsvēra, ka jau šobrīd pašvaldību vēlētāji balso par cilvēkiem nevis partijām un reģiona līderis, kurš bijis galvenais vēlētāju simpātijas piesaistošais faktors, jau šobrīd tradicionāli ieņem mēra amatu.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte