• Tweet

Ātro kredītu bums vismaz Latvijā kompromitē valsti, uz ko dažas valsts iestādes reaģē ar kredītdevēju kaunināšanu.

Uz mazu saziņas līdzekļos izplatīto versiju par ātro kredītu izsniegšanu ar faktiski neizpildāmiem noteikumiem nozare atbild ar sava spēka demonstrāciju. Tieši pēdējās dienās gandrīz vai puse no reklāmas stabiem vismaz Rīgā tika aplīmēti ar vietējo sporta slavenību attēliem tādā kontekstā, it kā viņu spējas ātri kustēties pa sporta trasēm un laukumiem būtu izmantojamas, skrienot uz kredītu saņemšanas vietām. Kredītu izsniedzēji apņemas rīkoties tikpat ātri – izsniegt naudu piecpadsmit minūtēs un «vēl ātrāk».

Sportistu izmantošana ātro kredītu reklāmās seko iepriekšējām reklāmām, kurās klientu piesaistīšanai tika izmantots koncerts ar Raimonda Paula piedalīšanos. Komponists gan paziņoja, ka koncerta mērķi nav zinājis un tāpēc tajā nepiedalīsies, bet liela daļa no Latvijā populārākajiem estrādes māksliniekiem koncertu sniedza un tādējādi apliecināja ātro kredītu nozares spējas maksāt labus honorārus un varbūt izmantot vēl citus resursus vajadzīgo cilvēku piesaistīšanai.

Nozares un konkrētu kreditētāju pašreklāmas kampaņa ir pieskaņota brīdim, kad sarosījušies Saeimas deputāti. Saeimā vairākas komisijas sākušas procedūru grozījumiem vairākos likumos, kam būtu jāmaina attiecības starp aizdevējiem un aizņēmējiem, skarot arī ātro kredītu nozari. Vakar īpašu sēdi tai bija veltījusi Publisko izdevumu un revīziju komisija, kas ik pa laikam ķeras pie lietām, vadoties pēc to vietas masu saziņas līdzekļos, nevis saistības ar valsts iestāžu izdevumiem, kuru pētīšana būtu komisijas tiešais uzdevums. Vakardienas sēdi vadījušais Andris Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienība) sarunā ar Neatkarīgo nebūt neslēpa, ka šoreiz noticis tieši tā. Pēc viņa teiktā, viņš jau iepriekš esot iniciējis šīs nozares apspriešanu pirms gadiem trim, tikko kā kreditēšanu apturēja bankas un nebanku kreditētāji ieņēma viņu vietu, bet tad tas neesot pa īstam interesējis ne iepriekšiepriekšējās Saeimas deputātus, ne plašāku sabiedrību.

Tagadējā kampaņa medijos šķiet Ekonomikas ministrijas darba rezultāts. Pats ministrs Daniels Pavļuts 22. janvārī laida klajā apgalvojumu, ka ātrie kredīti radot jaunu ekonomisko burbuli – lietoja vārdu, kam noteikti bija jāizraisa plaša rezonanse pēc visa tā, ko Latvijas iedzīvotāji pēdējos gados bijuši spiesti piedzīvot līdz ar banku kredītu un nekustamo īpašumu cenu izplešanos un saraušanos jeb burbuļiem un to plīšanu. Ministra apgalvojuma pamatošanai nepieciešamos skaitļus u.c. informāciju žurnālisti varēja iegūt ministrijā un tās pārziņā esošajā Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC). Nozares pretgājiens bija Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) nodibināšana un Baibas Fromanes izvēlēšanās par tās publisko seju. Asociācija zibenīgi apkopoja un B. Fromane izplatīja skaitļus par nozares darbošanos 2012. gadā. Šiem skaitļiem vajadzēja parādīt, ka ārpus bankām kopumā izsniegtie 46 miljoni latu jeb 0,9% no visu kredītu kopsummas ir un paliks tāda niecība, kas nekādu burbuli Latvijā radīt nespēs. Nebanku kreditētājiem valsts uzrauga nav, tāpēc skaitļu patiesums ir tikai uz nozares uzņēmēju sirdsapziņas. Vakar Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisija klātienē uzklausīja B. Fromani un PTAC vadītāju Baibu Vītoliņu, kā arī Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru Vilni Ķirsi, kas pieteica idejas nebanku kreditētāju darbības ierobežošanai, kādas pašlaik izstrādājot ministrija.

Saeimas deputāti klusējot pieņēma B. Fromanes nosauktos ātro kredītu ņēmēju aptaujas datus, ka 42% šādu kredītu Latvijā tiekot ņemti tāpēc, ka cilvēkiem nav naudas ēdienam u.tml. pamatvajadzību apmierināšanai, bet vēl 14% aizņēmumu aiziet iepriekšējo aizņēmumu segšanai. Šādi skaitļi jāvērtē kā pliķis valstij un tieši Saeimas deputātiem arī tāpēc, ka uz analogu jautājumu abās pārējās Baltijas valstīs par kredītu nepieciešamību dzīvības uzturēšanai teikuši mazāk nekā 40% aptaujāto. Pēc A. Bērziņa versijas, deputāti ņēmuši nedēļu laika pārdomām un tad noteikti daudz ko pārjautāšot.

Pagaidām nav argumentu, lai noliegtu, ka valsī patiešām izveidojusies skaitliski iespaidīga cilvēku grupa, kuri spiesti katru mēnesi aizņemties 100 latu arī tāpēc, ka viņiem ir jāatdod 110 latu par iepriekšējā mēneša aizņēmumu. B. Fromanes un B. Vītoliņas viedokļi praktiski sakrita par to, ka šos +10 latus nedrīkst pārrēķināt kā gada procentu likmi un salīdzināt ar banku likmēm par vairāku tūkstošu latu kredītu uz vairākiem gadiem. Somija jau esot mēģinājusi matemātiski novienādot banku un nebanku procentu likmes, bet nebanku kreditētāji tiesā pierādījuši, ka tas nozīmē nozares likvidēšanu nelikumīgā ceļā, tāpēc nozarei atkal ļauts darboties tā, kā tā uzskata par iespējamu. B. Vītoliņa uzskata par neiespējamu noteikt procentu likmēm jebkādus ierobežojumus, jo tādā gadījumā firmas sāks prasīt no saviem klientiem komisijas maksas, kredīta apkalpošanas maksas utt., bet normēt šādus nosaukumus valstij būtu vēl grūtāk nekā procentu ciparus. V. Ķirsis tomēr solīja pie šādas normēšanas strādāt. Tāds darba virziens varētu novest līdz kredītprocentu aizvietošanai ar kredītu abonentmaksu pēc elektrības abonēšanas parauga, par kāda ieviešanu nupat kā runāja D. Pavļuts.

Avots: nra.lv /Arnis Kluinis