Premjers apsola pašvaldībām budžetu kāpumu
Uz iedzīvotāju ienākumu nodokli, kas ir galvenais pašvaldību ienākumu avots, piesakās arvien vairāk tīkotāju, un pirms vēlēšanām jaunas «politikas iniciatīvas» var atkal paplucināt pilsētu un novadu budžetus.
Nozaru ministrijas savus izdevumus cenšas uzgrūst pašvaldībām – piemēram, liek nodrošināt bezmaksas izglītību un samazināt IIN par jaunieviešamā veselības nodokļa tiesu. Tāpēc Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) prasa precīzi iezīmēt pašvaldībām pienākošos budžeta daļu ilgtermiņā. Nepiekrītot LPS piedāvātajām proporcijām, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tomēr konceptuāli apsolījis, ka pašvaldību ienākumu līkne vairs nebūs pretēja iekšzemes kopprodukta kāpumam. Uzstājoties vakar LPS domes sēdē 117 pašvaldību mēru un viņu vietnieku auditorijā, premjers gan smieklīgi pārteicās: «Varu apsolīt, ka nodrošināsim sabalansētu pieaugumu valsts un pašvaldību budžetiem, un pašvaldību budžeti neaugs ātrāk par valsts budžetu.» Smejoties par šo pārteikšanos, premjers piebilda: «To mēs jau tagad varam.» Taču būtībā nekā smieklīga tur nav, jo pēdējos pāris gadus valdība nemitīgi lielās ar iziešanu no krīzes un valsts ienākumu kāpumu, kamēr iedzīvotāju labklājībā tas neatspoguļojas, un arī pēdējos divos gados pašvaldību ienākumi turpinājuši samazināties.
Tāpēc pašvaldības prasa cieti noteikt, ka pašvaldību pašu resursi nav mazāki par 25% no nodokļu ieņēmumiem valsts konsolidētajā kopbudžetā. Un otrkārt, ka pašvaldību daļa valsts konsolidētajā kopbudžetā nav mazāka par vienu trešdaļu.
Pie šādiem noteikumiem, kā skaidro savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, «ja valstij ies labi, proporcionāli arī mums ies labi. Ja valstij ies slikti, arī mums ies slikti». Viņš atgādināja, ka pašvaldības solidarizējās ar valsti, kad tā krīzes apstākļos nonāca finanšu grūtībās, bet «problēmas sākās, kad valstij sāka iet labi». Tad solidaritāte tika aizmirsta.
Premjers skaidro, ka divos pēdējos – augšupejas – gados šo principu nebija iespējams nodrošināt, jo vajadzēja samazināt budžeta deficītu, bet pašlaik tas ir izdarāms. Formulējumu gan Ministru prezidents piedāvā citu – acīmredzot finansiāli mazāk ietilpīgu: pašvaldību budžetu ieņēmumi aug tādā pašā tempā kā valsts izdevumi pamatfunkciju veikšanai.
Uz citu būtisku prasību – laikus plānot nākamā gada budžetu, premjers gan teica kategorisku «nē». Tas nozīmē, ka pašvaldību vajadzības tiks apmierinātas pēc pārpalikuma principa. Vispirms budžetā ieplānos ministriju vajadzības, politiķu sacerētas vajadzīgas un nevajadzīgas reformas, un, kas beigās paliks pāri – tas tiks pašvaldībām, un droši vien atkal komplektā ar jauniem pienākumiem. «Tāpēc mēs gribam runāt tagad, nevis piecas minūtes pirms budžeta pieņemšanas Saeimā,» premjeram teica A. Jaunsleinis. Savukārt premjers atbildēja, ka sarunas varēs sākties tikai pēc tam, kad būs saņemti visi budžeta pieprasījumi – tātad uz rudens pusi: «Runāt par budžetu nevar atrauti no budžeta. Daudzi to gribētu, visas nozares. Bet uz šādu principu mēs nevaram iet – tagad ātri kaut ko pielemt, un tad jau kaut kā.» Tātad ātri viss notiks rudenī.
Avots: nra.lv / Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedriskie mediji demonstrē augstāko demokrātijas izpausmi, ironizē Lembergs
Tā saucamie sabiedriskie mediji dod vārdu tikai tiem, kurus uzskata par pareizā viedokļa paudējiem, norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Pēc...
Lasīt tālākAmeriks politikā plāno paņemt divu gadu pauzi
Pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai") neplāno kandidēt arī nākamgad Latvijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Kā šorīt intervijā LTV...
Lasīt tālākKoalīcijas partneri nesteidz solīt nepieciešamos 250 miljonus policistu un glābēju algu palielināšanai
Dažos policijas iecirkņos Rīgā trūkst pat 50% darbinieku. Visā Valsts policijā nav aizpildīta teju ceturtdaļa amata vietu. Ne mazāk bīstama situācija ir glābēju un robežsardzes dienestos....
Lasīt tālākStraume: KNAB līdz šim konstatējis 38 priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumus
Līdz šim priekšvēlēšanu laikā fiksēti 38 aģitācijas pārkāpumi, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume. "Šobrīd ir fiksēti...
Lasīt tālākLembergs: Kristovski pārstāv tieši tie paši advokāti, kas apkalpo Meroni
Kurzemes rajona tiesa noraidījusi politiķa Ģirta Valda Kristovska prasību pret Aivaru Lembergu par goda un cieņas aizskaršanu. Lembergs intervijā ventasbalss.lv atzina, ka ir pārliecināts,...
Lasīt tālākDarbu Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres amatā sāk Dace Melbārde
2024. gada 7. maijā Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres darba pienākumus sāks pildīt Dace Melbārde. Viņa pievienojas ārlietu ministres Baibas Bražes komandai, noslēdzot darbu...
Lasīt tālākLembergs: Latvijas valdība nevirza notikumus ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī
Pie varas esošie no manis baidās, jo es par visām nejēdzībām prasītu paskaidrojumus, TV intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs...
Lasīt tālākLembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālāk“Latvijas attīstībai” valde: Nepieņemami, ka “Jaunā Vienotība” turpina vadīt valdību
Latvijas politiskās dzīves bezprecedenta gadījumā, kad atklājušies fakti, kur valdošā partija "Jaunā Vienotība", iespējams, ne tikai maksājusi aplokšņu algas partijas un premjera birojā,...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālāk