Premjers apsola pašvaldībām budžetu kāpumu
Uz iedzīvotāju ienākumu nodokli, kas ir galvenais pašvaldību ienākumu avots, piesakās arvien vairāk tīkotāju, un pirms vēlēšanām jaunas «politikas iniciatīvas» var atkal paplucināt pilsētu un novadu budžetus.
Nozaru ministrijas savus izdevumus cenšas uzgrūst pašvaldībām – piemēram, liek nodrošināt bezmaksas izglītību un samazināt IIN par jaunieviešamā veselības nodokļa tiesu. Tāpēc Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) prasa precīzi iezīmēt pašvaldībām pienākošos budžeta daļu ilgtermiņā. Nepiekrītot LPS piedāvātajām proporcijām, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tomēr konceptuāli apsolījis, ka pašvaldību ienākumu līkne vairs nebūs pretēja iekšzemes kopprodukta kāpumam. Uzstājoties vakar LPS domes sēdē 117 pašvaldību mēru un viņu vietnieku auditorijā, premjers gan smieklīgi pārteicās: «Varu apsolīt, ka nodrošināsim sabalansētu pieaugumu valsts un pašvaldību budžetiem, un pašvaldību budžeti neaugs ātrāk par valsts budžetu.» Smejoties par šo pārteikšanos, premjers piebilda: «To mēs jau tagad varam.» Taču būtībā nekā smieklīga tur nav, jo pēdējos pāris gadus valdība nemitīgi lielās ar iziešanu no krīzes un valsts ienākumu kāpumu, kamēr iedzīvotāju labklājībā tas neatspoguļojas, un arī pēdējos divos gados pašvaldību ienākumi turpinājuši samazināties.
Tāpēc pašvaldības prasa cieti noteikt, ka pašvaldību pašu resursi nav mazāki par 25% no nodokļu ieņēmumiem valsts konsolidētajā kopbudžetā. Un otrkārt, ka pašvaldību daļa valsts konsolidētajā kopbudžetā nav mazāka par vienu trešdaļu.
Pie šādiem noteikumiem, kā skaidro savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, «ja valstij ies labi, proporcionāli arī mums ies labi. Ja valstij ies slikti, arī mums ies slikti». Viņš atgādināja, ka pašvaldības solidarizējās ar valsti, kad tā krīzes apstākļos nonāca finanšu grūtībās, bet «problēmas sākās, kad valstij sāka iet labi». Tad solidaritāte tika aizmirsta.
Premjers skaidro, ka divos pēdējos – augšupejas – gados šo principu nebija iespējams nodrošināt, jo vajadzēja samazināt budžeta deficītu, bet pašlaik tas ir izdarāms. Formulējumu gan Ministru prezidents piedāvā citu – acīmredzot finansiāli mazāk ietilpīgu: pašvaldību budžetu ieņēmumi aug tādā pašā tempā kā valsts izdevumi pamatfunkciju veikšanai.
Uz citu būtisku prasību – laikus plānot nākamā gada budžetu, premjers gan teica kategorisku «nē». Tas nozīmē, ka pašvaldību vajadzības tiks apmierinātas pēc pārpalikuma principa. Vispirms budžetā ieplānos ministriju vajadzības, politiķu sacerētas vajadzīgas un nevajadzīgas reformas, un, kas beigās paliks pāri – tas tiks pašvaldībām, un droši vien atkal komplektā ar jauniem pienākumiem. «Tāpēc mēs gribam runāt tagad, nevis piecas minūtes pirms budžeta pieņemšanas Saeimā,» premjeram teica A. Jaunsleinis. Savukārt premjers atbildēja, ka sarunas varēs sākties tikai pēc tam, kad būs saņemti visi budžeta pieprasījumi – tātad uz rudens pusi: «Runāt par budžetu nevar atrauti no budžeta. Daudzi to gribētu, visas nozares. Bet uz šādu principu mēs nevaram iet – tagad ātri kaut ko pielemt, un tad jau kaut kā.» Tātad ātri viss notiks rudenī.
Avots: nra.lv / Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
Progresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālākStingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību. Patlaban...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākKonkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālāk