• Tweet

Latvijā, kas sevi ārvalstu tūristiem reklamē kā valsti nesteidzīgai atpūtai, arvien populārāki kļūst ātrās ēdināšanas restorāni, kuros nobaudāmie ēdieni garšo identiski visās šā tīkla ēstuvēs.

13 miljoni ātro maltīšu gadā

Ar skaļu kritiku, no vienas puses, un slavinājumiem, no otras, prestižā vietā Rīgā pretī Laimas pulkstenim pirms 18 gadiem atvērās pirmais McDonald’s restorāns Latvijā. Pie padomju laiku vienveidīgām un neizteiksmīgām ēdnīcām pieradušam vidējam latvietim McDonald’s šķita kā ilgu pēc Rietumiem piepildījums, un ēstuvei par apmeklētāju trūkumu nevajadzēja sūdzieties. Taču, arī noplokot pirmajai sajūsmai, ātrās ēdināšanas kultūra Latvijā ar katru gadu paplašinājās. McDonald’s mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe gan neatklāj, cik pircēju ik dienas Latvijā ietur pie viņiem maltītes, jo tas esot komercnoslēpums, taču pastāsta, ka visās trīs Baltijas valstīs kopumā gadā McDonald’s restorānus apmeklējot 26 miljoni cilvēku. Šobrīd Latvijā jau ir 11 šā tīkla ēstuves, februārī durvis ver McDonald’s Jelgavā.

Savukārt Hesburger restorānos Latvijā ik mēnesi maltītes ietur 300 000 līdz 400 000 cilvēku.

Šobrīd atvērti 35 šā tīkla restorāni. Drīzumā jauni Hesburger būs Jelgavā un Rēzeknē.

Nesteidzīgi atpūšas puse tūristu

Pretstatā ātrās ēdināšanas restorāniem, kuros ēšanai nevajag tērēt daudz laika, jo maltītes jau ir gatavs, pirms izteikts pasūtījums, Latvija tūristus vilina ar saukli Atpūsties bez steigas, aicinot tūristus samazināt dzīves tempu, apstāties, izbaudīt nesteidzīgu, uz detaļām orientētu atpūtu, izgaršot Latviju.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Inta Briede Neatkarīgajai atklāj, ka pērn sadarbībā ar Latvijas faktiem veiktās ārvalstu tūristu aptaujas rezultāti bijuši iepriecinoši – 75% ārvalstu tūristu vairāk vai mazāk piekrituši apgalvojumam, ka sauklis Atpūsties bez steigas atbilst Latvijas tūrisma piedāvājumam. Pilnībā šim apgalvojumam gan piekrita vien 49% aptaujāto. Lielākais šādi domājošo īpatsvars (vairāk nekā 60%) bija pensijas vecumā un no Krievijas. Tajā pašā laikā tikai 29% tūristu no Lielbritānijas atzina, ka Latvijā var atpūsties bez steigas.

«Nesteidzīga atpūta Latvijā mudina uzturēties ilgāk, baudīt lietas, kuru izprašanai nepieciešams laiks un miers – baudīt tēju var tikai nesteidzīgi, putna dziesmas var saklausīt tikai klusumā,» teikts Latvijas tūrisma tēla koncepcijā.

Šādai nesteidzīgai atpūtai vajadzīgas vairāk nekā pāris dienas, taču Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ārvalstnieki Latvijā neuzturas ilgi. 2011. gadā Latvijā viens ārvalstnieks pavadījis vidēji 1,3 diennaktis, kas ir divas reizes īsāks laiks nekā 1996. gadā. Lielākoties mūsu valsti ārzemnieki apmeklējuši darba vai biznesa darīšanās, un tikai 20% bija ieradušies mūsu valstī, lai atpūstos.

Savukārt Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) un Latvijas faktu aptauja liecina, ka vairāk nekā puse visu tūristu (60,4%) Latvijā bija ieradušies, lai pavadītu šeit savu atvaļinājumu, 14% aptaujas dalībnieku bija atbraukuši brīvdienu ceļojumā, bet 12,8% – apciemot radus vai draugus. Nedaudz vairāk nekā trešdaļa (36%) aptaujāto Latvijā nakšņoja četras un vairāk nakšu, bet 20,6% Latvijā pavadīja nedēļu.

Kā galvenais iemesls Latvijas apmeklēšanai tika minēta iespēja baudīt dabu. Tā domā 40% aptaujāto. Savukārt labu ēdināšanu kā būtisku Latvijas priekšrocību minēja aptuveni katrs desmitais aptaujātais. Patīkamu atmosfēru, kas ietver mieru, klusumu, atpūtu bez steigas, novērtēja 12,8% tūristu no postpadomju valstīm, savukārt tikai 3,5% tūristu no Austrumeiropas tas šķita svarīgs iemesls, lai apmeklētu Latviju.

Tomēr neatkarīgi no iemesla, kas licis izvēlēties Latviju par ceļojuma galamērķi, 96% ārvalstu tūristu bijuši apmierināti ar Latvijā piedzīvoto, 57% saņēmuši to, ko gaidījuši, bet 39% iespaidi par Latviju bijuši vēl labāki nekā cerēts.

Vietējais piens, milti un burkāni

Gan McDonald’s, gan Hesburger produktus iepērk centralizēti visām Baltijas valstīm. Diemžēl tikai atsevišķi Latvijas ražotāji ir varējuši noslēgt līgumus par piegādēm. Lielākā daļa produktu, no kuriem tiek gatavoti ēdieni, ir ievesti no citām valstīm.

McDonald’s restorāniem Baltijas valstīs nepieciešamo nodrošina 50 piegādātāju no visas Eiropas, tajā skaitā astoņi uzņēmumi no Baltijas valstīm. No Latvijas tiek iepirkts piens Lāse un Lāsēns, ko ražo Food Union (Rīgas piena kombināts), ik gadu aptuveni 250 000 litru. Savukārt bulciņas, kuras tiek izmantotas burgeru pagatavošanā, tiek ceptas no Dobeles dzirnavnieka miltiem.

SIA Preses nams drukājot lapas, kuras ieklāj paplātēs un kurās var atrast informāciju par McDonald’s ēdienu uzturvērtību un sastāvdaļām. Savukārt salvetes nodrošina salvešu ražotājs SIA Lenek.

Arī Hesburger iepērk pienu Lāsēns no Food Uninon, savukārt burkānus piegādā SIA SunCrisp. Pārējie produkti tiek iepirkti no citām valstīm.

Pretstatā ātrās ēdināšanas (fast food) centralizētam iepirkumam un identiskai maltītes garšai visās tīkla ēstuvēs slow food (lēnās ēdināšanas) kustības darbības princips ir saglabāt, uzturēt un veicināt tālāku attīstību tam, ko dod Latvijā tradicionāli audzēti produkti, nodrošināt tiešo piegādi no zemnieka klēts līdz pavāram vai patērētājam.

Pasaulē slow food kustība aizsākās 1989. gadā. Uz Latviju šo ideju atveda Mārtiņš Rītiņš, kurš kopā ar Daini Āboliņu 1996. gadā nodibināja biedrību Slow Food Riga. Šodien biedrība apvieno vairāk nekā 70 biedru no visas Latvijas. Tie ir gan ražotāji, uzņēmēji, gan zemnieki, jaunieši un skolotāji, gardēži un idejas atbalstītāji, mājsaimnieces un diplomāti.

***

VIEDOKĻI

Inta BRIEDE, Tūrisma attīstības valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste:

– Ārvalstu tūristi ir ļoti dažādi. Tie atšķiras pēc dažādiem kritērijiem, citastarp, pēc tūristu tēriņiem ceļojuma laikā. Ja salīdzina, piemēram, Baltijas valstu tūristus un Zviedrijas, Somijas un Vācijas tūristus, atšķirība ir visai liela. Lietuvietis tērē vidēji 37,50 latus, igaunis 50 latu, bet zviedrs 100 latu un vācietis 77 latus dienā. Būtiski atšķiras arī izraudzītās naktsmītnes. Vieni vairāk nakšņo viesu mājās vai kempingos, otri – četru un piecu zvaigznīšu viesnīcās. Kaut gan aptaujā nebija jautājuma konkrēti par slow food restorānu apmeklējumu, tomēr, kaut vai pēc tūristu iztērētās naudas ceļojuma laikā spriežot, ir pamats domāt, ka vismaz daļa viņiem nav ieturējušies lētās ātro uzkodu ēstuvēs. Visai zīmīgs ir fakts, ka vasaras mēnešos sevišķi piepildītas bijušas augstās klases viesnīcas, lai gan lēto naktsmītņu nav trūcis.

Baiba ZAĶE, McDonald’s mārketinga direktore Baltijas valstīs:

– McDonald’s ir iecienīts restorāns visā pasaulē – tie atvērti 119 valstīs. Tas skaidrojams ar to, ka neatkarīgi no valsts cilvēki novērtē augstas kvalitātes ātri pagatavotu ēdienu kombinācijā ar draudzīgu apkalpošanu un pieejamu cenu. Turklāt, kā rāda mūsu pētījumi, arī Baltijas valstīs iedzīvotāji dod priekšroku McDonald’s unikālajai apmeklējuma pieredzei, ko nodrošina īpašā McDonald’s restorānu atmosfēra un ēdienu garša. Ne mazāk nozīmīgs iemesls ir plašs ēdienu klāsts – 85 ēdieni un dzērieni, kas nodrošina daudzveidību, dažādu uzturvērtību un iespēju katram apmeklētājam izdarīt izvēli, balstoties uz saviem ēšanas paradumiem.

Ieva SALMELA, Hesburger attīstības direktore Baltijas valstīs:

– Mūsu pētījumi parāda, ka galvenais iemesls, kāpēc pircējs vēlas ieturēt maltīti Hesburger, ir remdēt izsalkumu, bet tas nenozīmē, ka viņi ir mainījuši paradumus un neēd mājās. Drīzāk viņi izmanto mūsu restorānu priekšrocības – ātru apkalpošanu, plašu ēdienkarti un pieņemamas cenas. Mums ir ļoti plaša ēdienkarte, lai apmierinātu visas gaumes. Esam iekļāvuši daudz salātu un arī burkānu – tie ir stratēģiski soļi, lai pircējs, kuram ir svarīgāks veselīgs uzturs, var izvēlēties atbilstošus produktus.

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde