• Tweet

Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča rīcība, ar tvitera starpniecību apšaubot premjera likto akceptu Eiropas Savienības daudzgadu budžetam, bija puiciska, un arī viņš pats to pamato galvenokārt ar emocionāliem argumentiem: «Acīmredzot mums ar premjeru ir dažāds temperamenta līmenis.»

Tomēr Neatkarīgās taujāts, vai skandalozo teikumu «es būtu licis veto» viņš rakstītu arī šodien, zinot, kādas sekas tas izraisīs, ministrs atbild apstiprinoši.

Ar premjeru viņi esot šo lietu izrunājuši, palikuši katrs pie sava viedokļa un nolēmuši tālāk vairs necilāt. Demisionēt pēc tik radikālu domstarpību publiskošanas tik nozīmīgā jautājumā Edgaram Rinkēvičam neviens neesot piedāvājis, taču šāda jautājuma izskanēšana vakar preses konferencē ministru un viņa komandu satrauca. Neraugoties uz to, ministrs vēlreiz apstiprināja savu pārliecību, ka pēdējās sarunu stundās Latvija varēja vēl vienu reizi nepiekrist jeb – citiem vārdiem sakot – padraudēt ar veto uzlikšanu. Diezin vai tas pieliktu punktu sarunām un premjeri dotos mājās. Drīzāk sarunas vēl kādas stundas turpinātos, ļaujot Latvijai iekļauties Ārlietu ministrijas (ĀM) definētajās sarkanajās līnijās – proti, panākt ātrāku tiešmaksājumu izlīdzinājumu ar abām pārējām Baltijas valstīm. Tagad tas notiks tikai 2019. gadā, un mēs atkal esam pēdējā vietā. Neoficiāli no ĀM skan kurnēšana Finanšu ministrijas virzienā, kura, lai arī lielās ar Eiropas ministru labuma konkursā uzvarējušo Andri Vilku, tomēr nav spējusi piedabūt, lai viņš iesaistās cīņā par lielāku aploksni Latvijai. Pretī ĀM saņem pārmetumus par slikti sagatavotu ārpolitisko augsni sarunām.

Fakts, ka pēdējās stundās Baltijas valstu vienotība izkūpēja, ir neapstrīdams. Lietuvai nozīmīgāks bija jautājums par Ignalinas atomelektrostaciju, nevis Latvijas platībmaksājumiem. Igauņi šajā ziņā izrādījās pat uzticamāki partneri. Tomēr ministrs E. Rinkēvičs neuzskata, ka šobrīd būtu pamats vaimanāt par Baltijas valstu solidaritātes sabrukumu. Ar leišiem un igauņiem mēs bloķējāmies par kohēzijas draugiem mīļi sauktajā valstu grupā un arī cīnoties par transporta projektiem. Bet pēdējās sarunu stundās tiešām katrs palicis pats par sevi, kas jau iepriekš bijis paredzams, un gluži negaidīti saskanējušas Latvijas, Maltas un Bulgārijas intereses.

Latvijas sarunu vadītāja Astra Kurme nepaskaidro, kāds labums šajās sarunās bijis no tā, ka esam stratēģiski salaulāti ar ASV. Taču skaidrs, ka pareizi likta kārts uz Vāciju, jo tieši tās līdere Angela Merkele Latvijai izrakstīja teju miljardu eiro lielo čeku tiešmaksājumu palielināšanai.

Valdība garantētajām naudām klāt skaita arī to miljardu eiro, ko teorētiski iespējams iegūt klāt dažādās speciālās programmās, rakstot lieliskus projektus, pierādot nepieciešamību, aizstāvot ieguvumus. Taču, ja par piemēru šādam darbam kalpos nelaimīgais vilcienu iepirkums, tikpat labi varam arī neiegūt nevienu papildu eiro un palikt pie tās pašas garantētās aploksnes – 7,45 miljardiem eiro, no kuriem vēl jāatņem Latvijas provizoriskās iemaksas ES budžetā – 1,86 miljardi. Vismaz pagaidām nozaru ministrijās atrotītas piedurknes neesot redzētas.

Piemēram, Valsts policijai no Neatkarīgās vakar bija pirmā dzirdēšana, ka tai spīd liela laime 50 miljonu eiro apmērā, ja vien tā mācēs pierādīt, ka tā ir šādas laimes cienīga.

Eirokrātiem ir teiciens, ka Eiropas Savienībā nekas nav nolemts, kamēr viss ir nolemts. Tāpēc visa uzmanība pievērsta, kā uz valstu līderu lemto reaģēs Eiropas Parlaments. Turpinās iepazīšanās ar cipariem un to tulkošana, taču profilaktiska neapmierinātība jau izskan no visiem Eiropas Parlamenta flangiem – gan galēji kreisajiem sociālistiem, gan sevišķi labējiem liberāļiem. Parlamentārietis Ivars Godmanis vakar jau paziņoja, ka gadījumā, ja Latvijai kohēzijas aploksne vienīgajai salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu izrādīsies samazināta, viņš pats balsos pret un aģitēs arī citus kolēģus likt parlamenta veto budžetam.

E. Rinkēvičs atturas prognozēt, vai budžeta projekts atbildīs deputātu vēlmēm, vēl jo vairāk tāpēc, ka nākamais ir parlamenta vēlēšanu gads. Taču viņš pieļauj, ka pēdējā brīdī parādīsies kāds jauns arguments par labu šim nevienam nepatīkošajam budžetam: «Man ir aizdomas, ka šajā piedāvājumā ir ieslēpts kas tāds, ko varēs ietirgot Eiropas Parlamentam.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne