• Tweet

Lai pievērstu uzmanību sekām, ko nodara kukuļošana medicīnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis sociālu kampaņu Neriskē!

Lai gan publiski nav zināmi daudzi gadījumi, kad mediķi būtu saukti pie atbildības par pateicību izprasīšanu, KNAB uzskata, ka šī problēma ir plaši izplatīta. To korupcijas apkarotāji apliecina ar iedzīvotāju aptauju – trešā daļa cilvēku jeb 28 procenti, kuri pēdējo divu gadu laikā ārstējušies slimnīcā vai poliklīnikā, bijuši spiesti veikt neoficiālus maksājumus vai dot dāvanas.

KNAB akcija ir saistīta arī ar jaunajiem grozījumiem Krimināllikumā, kas stāsies spēkā 1. aprīlī un paredzēs kriminālsodu personām, kuras piedāvās vai nodos kukuli ārstam. Latvijas fakti aptaujājuši cilvēkus, kuri pēdējo divu gadu laikā ārstējušies, un 18% bijis jāveic neoficiāli maksājumi vai jādod dāvanas, savukārt aptuveni 10% izmantojuši pazīšanos, lai saņemtu veselības aprūpi, vai piedāvājuši kādus pakalpojumus pretī.

Kampaņa būs vērojama televīzijas ekrānos un plakātos ārstniecības iestādēs. KNAB uzskata: klips radīs pārliecību, ka kukulis nav risinājums, ka korupcija kropļo veselības aprūpes sistēmu kopumā. Līdzīgu vēsti pacientiem nesīs arī plakāti, skaidrojot, ka, saņemot bezmaksas veselības pakalpojumu, par tiem jau ir samaksājusi valsts.

Pacientu ombuda vadītāja Liene ŠulceRēvele Neatkarīgajai norāda, ka kampaņas šādu problēmu risināšanai ir viens no veidiem, kā mainīt sabiedrības domāšanu. «Mēs pilnībā atbalstām, ka sabiedrība tiek aicināta veikt tikai oficiālus maksājumus un atšķirt sirsnīga paldies teikšanu no aploksnes došanas pirms operācijas. Daudzi, tā darot, nesaprot, ka tādā veidā nodara pāri tiem pacientiem, kam nav naudas, lai apietu sistēmu,» saka speciāliste.

Tomēr Pacientu ombuds uzskata, ka ne mazāk svarīgi ir beidzot nopietni vērsties pret tiem ārstiem, kas prasa no pacienta naudu, piemēram, pirms operācijas, kā tas notiek visbiežāk, vai liek pacientam samaksāt, bet nedod čeku un pēcāk operāciju noraksta «sev vien zināmos veidos». L. ŠulceRēvele apliecina, ka par šādiem gadījumiem birojs dzird katru gadu – ar vairākiem pietiek, lai būtu skaidrs, ka prasīšana noteikti notiek visās lielākajās ārstniecības iestādēs. «Ļoti žēl, ka pacienti baidoties nav gatavi vērsties tiesībsargājošās iestādēs. Mūsu aicinājums būtu KNAB domāt, kā atklāt šos gadījumus, un mudināt prasīt atbildību arī no slimnīcu vadītājiem, kas bieži vienkārši izliekas to neredzam, jo prasītāji ir labi kolēģi un prasīt no pacienta jau ir norma. Diemžēl šādi mediķi bojā labo reputāciju citiem godīgiem kolēģiem un mazina pacientu uzticēšanos medicīnai kopumā,» sarunā atklāj L. ŠulceRēvele.

Ironiski un kritiski KNAB kampaņu novērtējis Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis. «Streļčenoks [KNAB priekšnieks] melnā maskā ieskrien slimnīcā un iešauj griestos – kopš šā brīža medicīnā vairs nav korupcijas,» raksta P. Apinis. Viņš pieļauj, ka visur citur, tajā skaitā pašvaldību iepirkumos, KNAB jau ir izskaudis korupciju, tagad atliek tikai apkarot konjakus, ziedus un tortes medicīnā, un Latvija būs no korupcijas sērgas tīra. P. Apinis atsaucas uz Latvijas mediķu algām – medicīnas māsa saņem ap 230 latu pēc nodokļu nomaksas, un «95 procenti no māsām savā dzīvē saņurcītu piecīti nav saņēmušas KNAB aprakstītajā versijā, bet viņām, protams, ir uzdevums būt pašai laipnībai. Vienkārši jāsmaida brīdī, kad valsts par medicīnas darbinieku izpeļņu klaji ņirgājas.

Avots: nra.lv /Inga Paparde