11/02/2013, Kategorija: Izglītība, Sabiedrība

roberts_kilisIzglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, par spīti koalīcijas partneru darba grupas atbalsta trūkumam, nolēmis neatkāpties no nodoma ieviest Latvijas augstskolās plašāku Eiropas Savienības (ES) valodu lietojumu un piesaistīt vairāk ārvalstu docētāju.

Viņa oponenti uzskata, ka ieteiktie grozījumi Augstkolu likumā ir nacionālai valstij bīstami, tāpēc nav atbalstāmi.

R. Ķīlis norāda, ka nozares pārstāvji jau ilgāku laiku skaidri atbalstot un pat pieprasot plašāku ES valodu lietojumu, kā arī vēršot uzmanību uz barjerām esošajā likumdošanā, kas radot būtiskus šķēršļus ārvalstu mācībspē

ku un studentu piesaistei. «Virzot grozījumus Augstskolu likumā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skaidri nostājas augstākās izglītības sektora un izglītības kvalitātes pusē,» uzsver ministrs, vēršot uzmanību uz to, ka augstākā izglītība Latvijā kopumā ir ļoti noslēgta. No 47 Eiropas valstīm Latvija līdz ar Lietuvu un Ungāriju ir visslēgtākā sistēma ar negatīvu bilanci, tas ir, gan ienākošo, gan izejošo studentu plūsma ir maza un vairāk ir to, kuri dodas studēt aiz robežām, nekā to ārzemnieku, kas mācās Latvijā. Kompānijas KPMG pētījums liecinot, ka viens no galvenajiem apstākļiem, kas ierobežo augstākās izglītības eksportu, ir valodas lietošanas noteikumi un studiju kvalitāte.

IZM izstrādātie grozījumi, piemēram, paredz, ka valsts augstskolās studiju programmās ne mazāk par vienu desmito daļu un ne vairāk par vienu trešo daļu no programmas kredītpunktu apjoma var īstenot ES oficiālajās valodās. IZM uzskata, ka šis un vēl citi jauninājumi ļautu veidot starptautiskas programmas valsts augstskolās un palielinātu ārvalstu studējošo īpatsvaru līdz 10% no visa studentu kopskaita un ārzemju docētāju skaitu līdz 5% (tas radītu arī konkurenci vietējiem mācībspēkiem). Tāpat tas veicinātu Latvijas augstākās izglītības iekļaušanos Eiropas izglītības telpā un tās sadarbības iespējas.

Ina Druviete, kura ir koalīcijas darba grupas locekle, uzsver, ka viņas iebildumi pret šiem grozījumiem nebalstās uz emocijām, bet uz valsts valodas statusa pamatnostādnēm. Viņa domā, ka jau esošais likums pieļauj plašas iespējas un nebūt ne visas augstskolas nodrošina 20% no jebkuras studiju programmas īstenošanu svešvalodā. Savukārt ne privātajās augstskolās, ne sadarbības programmās nekādu ierobežojumu nav, un pat valsts augstskolā, piemēram, Rīgas Juridiskajā augstskolā, visas mācības notiek angļu valodā. I. Druviete teic, ka valodas lietojumu nedrīkst nonivelēt līdz tās izmantošanai ģimenē, tai jātiek plaši lietotai intelektuālajā jomā, tajā skaitā – augstākajā izglītībā un zinātnē. Aiz šīm R. Ķīļa aktivitātēm esot saskatāma vēlme atvērt Valsts valodas likumu, lai ar Saskaņas centra atbalstu mainītu tās lietošanas statusu. Taču viņa atgādina: grozījumi Valsts valodas likumā ir pieļaujami tikai ar koalīcijas partneru piekrišanu, turklāt grozījumus pieņem Saeima.

Arī Rēzeknes augstskolas rektors Edmunds Teirumnieks ir pārliecināts, ka jau esošais likums nodrošina plašas svešvalodu lietošanas iespējas. Viņš uzskata, ka augstākās izglītības jomā ir daudz svarīgāki jautājumi, kas jārisina, tajā skaitā – jāizstrādā jauns Augstskolu likums, nevis jāgroza jau esošais. E. Teirumnieks ir arī skeptisks attiecībā uz plašāku ārvalstu studentu un arī docētāju piesaisti – īpaši akadēmiskā personāla lomā. Kā vienu no iemesliem viņš min mazās pasniedzēju algas, uz ko jau vērsuši uzmanību vieslektori. Nevajagot arī noniecināt pašu docētājus – to pierāda labās atsauksmes par tiem, kas strādā ārvalstīs.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe

 

412 skatījumi




Video

Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados

27/08/2026

Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...

Lasīt tālāk
Video

Gaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība

26/08/2026

Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...

Lasīt tālāk
Video

Valdība apstiprina vienotu kārtību kombinēto mācību īstenošanai

25/08/2026

Ministru kabinets apstiprinājis Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos noteikumus par kombinēto mācību īstenošanas un organizēšanas kārtību. Jaunais regulējums nosaka vienotus principus...

Lasīt tālāk
Video

Ko darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis

24/08/2026

Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...

Lasīt tālāk
Video

Rīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas

24/08/2026

Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...

Lasīt tālāk
Video

Brīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem

24/08/2026

Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...

Lasīt tālāk
Video

Pašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums

24/08/2026

Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...

Lasīt tālāk
Video

Iepirkšanās jaunajam mācību gadam: 6 padomi pārdomātākām izvēlēm

21/08/2026

Jaunā mācību gada sākums ģimenēm ierasti saistās ar papildu pirkumiem, sākot no burtnīcām un rakstāmpiederumiem līdz apģērbam, apaviem un skolas somai. Tomēr jauns mācību gads nenozīmē,...

Lasīt tālāk
Video

Apliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem

18/08/2026

Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...

Lasīt tālāk
Video

Operācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru

17/08/2026

Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...

Lasīt tālāk