Vairākums Latvijas iedzīvotāju – nemainīgi pret eiro
Latvijas pievienošanos eirozonai neatbalsta 61% Latvijas iedzīvotāju – liecina pētījumu centra SKDS jaunākā socioloģiskā aptauja.
Pat aktīvā «eirozombēšana» nav spējusi mainīt Latvijas iedzīvotāju izteikti skeptisko noskaņojumu pret eiro – SKDS pētījumā atzīts, ka sabiedrības attieksme pret pievienošanos eirozonai tiek pētīta jau kopš 2003. gada un atbalsts eiro ieviešanai samazinājies tieši pēdējos trijos gados.
Šā gada janvārī izteikti kritiski pret eiro ieviešanu ir bijuši arī Latvijas Republikas pilsoņi (tātad – vēlētāji), kas ir nopietns mājiens politiķiem, – 59,1% pilsoņu balsotu pret eiro. Savukārt pilnīgu atbalstu eiro ieviešanai pauduši tikai 8,8% no balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Arī pārējie pētījuma rezultāti nav labvēlīgi eiro ieviesējiem un viņu propagandistiem. Absolūtais vairākums (72%) aptaujāto pilsoņu pauduši, ka viņiem ir svarīgi, kāda ir Latvijas valsts nacionālā valūta – lats vai eiro. Turklāt trešdaļai SKDS respondentu šis jautājums ir «ļoti svarīgs». No tiem aptaujātajiem, kuriem ir «ļoti svarīgi», kāda ir Latvijas nacionālā valūta, absolūtais vairākums (83%) ir pret eiro ieviešanu. Savukārt atbalstu eiro ieviešanai visvairāk pauduši tie, kuriem oficiālā valūta «drīzāk nav svarīga».
SKDS pētījumā arī noskaidrota attieksme pret eiro ieviešanu atkarībā no pilsoņu politiskajām simpātijām («elektorālās izvēles»). Kā jau bija gaidāms, vispozitīvāki pret eiro ieviešanu ir Vienotības (atbalsta 54% ) un Reformu partijas (atbalsta 51%) vēlētāji, bet krietni kritiskāki ir ZZS (par – 34%) un Nacionālās apvienības (par – 31%) atbalstītāji. Viskritiskāk uz eiro ieviešanu raugās Saskaņas centra vēlētāji – tikai 18% ir par.
Neskatoties uz «eirozombēšanas» propagandistu pūliņiem, eiro pretiniekiem sabiedrībā joprojām ir pozitīvs tēls. Proti, lūgti raksturot, kāpēc, viņuprāt, vairāki Latvijas politiķi ir pret eiro ieviešanu Latvijā, visvairāk (trešdaļa) no aptaujātajiem atbalstījuši viedokli, ka «šie politiķi aizstāv tautas un valsts intereses». Personīgi vai politiski savtīgas intereses šo politiķu rīcībā saskatījuši krietni mazāk SKDS respondentu.
Aptaujā galvenie uzdotie jautājumi bija: «Cik jums personīgi ir svarīgi tas, vai Latvijā oficiālā valūta ir lati vai eiro?» un «Vai jūs atbalstāt Latvijas pievienošanos eirozonai, t. i., lai šobrīd Latvijas teritorijā lietotie lati tiktu aizstāti ar eiro naudas vienībām?» Aptauja veikta «eirozombēšanas» kampaņas pašā karstumā – no 12. janvāra līdz 27. janvārim. Tomēr, kā liecina «Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija Latvijā», šis ir tikai «komunikācijas pasākumu» «sagatavošanās periods». «Intensīvais periods» sāksies šovasar, sešus mēnešus pirms paredzētās eiro ieviešanas 2014. gada 1. janvārī. Tad tiks organizēti «bažu mazināšanas pasākumi» – semināri, lekcijas un «publiskās domas veidošana».
***
Uzziņai
Atbalsts eiro ieviešanai Latvijā, %
Pilnībā atbalstāt 8,8
Drīzāk atbalstāt 20,5
Drīzāk neatbalstāt 25,9
Pilnībā neatbalstāt 33,2
Grūti pateikt 11,7
Cik Jums personīgi ir svarīgi tas, vai Latvijā oficiālā valūta ir LATI vai EIRO, %
Ļoti svarīgi 33,4
Drīzāk svarīgi 38,4
Drīzāk nav svarīgi 14,7
Nemaz nav svarīgi 6,4
Grūti pateikt 7,1
2013. gada janvāra dati
Avots: SKDS
Avots: nra.lv /Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs
Vēl par tēmu:
Rīga soli pa solim atgūstas pēc vētras; seku likvidēšanā iesaistīti plaši pašvaldības resursi
Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi pastiprinātā režīmā turpina vētras “Priska” seku likvidēšanu, un daudzviet bīstamākās situācijas jau ir novērstas. Katru dienu tiek zāģēti...
Lasīt tālākRinkēvičs skolēniem Zinību dienā: Ja šķiet, ka nekas nesanāk, lūdziet palīdzību
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī sirsnīgi sveicis skolēnus, pedagogus un vecākus Zinību dienā, novēlot veiksmi un panākumus jaunajā mācību gadā. Prezidents atzina, ka Zinību...
Lasīt tālākAtklāts Atceres dārzs Zolitūdē
Pieminot 2013. gada 21. novembra Zolitūdes traģēdijas upurus, atklāts Atceres dārzs. Tā atklāšanā klātesoši bija dienesti, kuru cilvēki traģēdijas dienā pirmie steidzās palīgā, – Neatliekamās...
Lasīt tālākPagarināts darba laiks vētras laikā nolauzto koku un zaru nodošanas punktiem
Nodošanas punkts Uzvaras bulvārī 16A darbosies līdz 20. septembrim, savukārt Mežaparkā autostāvvietas teritorijā pie Siguldas prospekta 12 darbosies līdz 14. septembrim. Ņemot vērā iedzīvotāju...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā skolas gaitas uzsāks 224 tūkstoši izglītojamo
2026./2027. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks aptuveni 224 tūkstoši skolēnu, tai skaitā 19 tūkstoši pirmklasnieku un 2500 Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu,...
Lasīt tālākŠonedēļ daudzviet gaidāms lietus un pakāpeniski kļūs vēsāks
Šonedēļ atmosfēras spiediens saglabāsies zems, tāpēc, sākoties septembrim, dienas būs lielākoties lietainas. Tuvākajās dienās, tai skaitā 1. septembrī, būs vērojami gubu-lietus mākoņi,...
Lasīt tālākVētras radīto elektroapgādes traucējumu novēršana turpinās; elektroapgāde jānodrošina vēl 2500 klientu
Piektdien, 28. augustā, līdz plkst. 6.00 “Sadales tīkls” ir atjaunojis elektroapgādi lielākajai daļai vētras ietekmēto klientu. Šobrīd elektroapgāde vēl jāatjauno ap 2500 klientu. Darba...
Lasīt tālākBrīvdienās laika apstākļus noteiks ciklons, biežāk līs
Šīs darba nedēļas beigas mūs lutinājušas ar sausu un patīkamu laiku, taču brīvdienās Latvijā laika apstākļus sāks noteikt aktīva ciklona darbība, tādēļ biežāk līs. Jau sestdien valsts...
Lasīt tālākČetras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālāk