• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
02/09/2011, Kategorija: Politika

Zatlera Reformu partijas (ZRP) dibināšanas reģistrs atklāj, kas ir šīs partijas patiesais kodols, par kura interesēm un varas nodrošināšanai lietotajām metodēm nu jau atklāti runā pat daži ZRP dibinātāji.

Patiesais ZRP kodols nedaudz atšķiras no tā, ko vēl jūlijā atklāja paši ZRP iniciatori. Šķiet, kodolā neietilpst pat visi partijas valdes locekļi, toties liela ietekme ir dažiem aktīvistiem no malas.

Pati ZRP pēc dibināšanas sapulces publiski paziņoja, ka partiju dibinājuši 293 cilvēki. ZRP dibināšanas dokumentā ir aile, kurā norādītas personas, kas ieteikušas konkrēto dibinātāju. Dokumentā redzams, ka rekomendācijas dibinātājiem pavisam devušas

15 personas. Vizuāli var konstatēt, ka apmēram puse no dibināšanas sapulces dalībniekiem nākuši ar tā vai cita ZRP kodola pārstāvja rekomendācijām.

Vienu personu ieteicis tieši kodols, no kā varētu secināt, ka šī persona bauda visu ZRP iniciatoru uzticību. Tas ir reklāmists un sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Valdovskis. Ņemot vērā visa partijas kodola uzticību

I. Valdovskim, var izteikt pieņēmumu, ka šis kungs veidos vai vismaz koordinēs ZRP reklāmas kampaņu.

«Klāva» iesaukums

Interesanti, ka «VZ» (visticamāk – Valdis Zatlers) ieteicis tikai divas personas, «Edmunds» (visticamāk – Edmunds Sprūdžs) ieteicis vienu personu.

Savukārt visvairāk dibinātāju – 49 personas – ieteicis «Klāvs» (acīmredzot – Klāvs Olšteins). Kā publiski un iesniegumā tiesībsargājošajām iestādēm norādījis no ZRP izslēgtais tās dibinātājs, bijušais Drošības policijas kapteinis, pašlaik advokāts Artūrs Zvejsalnieks, tieši K. Olšteins par ZRP dibinātājiem ir ieteicis apsardzes firmas TM Security darbiniekus. Jāatgādina, ka A. Zvejsalnieks bija pārliecināts, ka vismaz 12 K. Olšteina ieteiktie ZRP dibinātāji ir TM Security darbinieki, bet vēl par 38 dibinātājiem pastāvēja aizdomas, ka tie varētu būt šīs apsardzes firmas darbinieki. ZRP dibināšanas dokuments nepārprotami liecina, ka apsargi – «bokseri un parādu piedzinēji» – uz dibināšanas sapulci bija ieradušies kopā ar ģimenes locekļiem. No tā medijos ir izteikta versija, ka pat trešdaļa no ZRP dibinātājiem sapulcē ir bijusi pakļauta armijas disciplīnai.

Jāatgādina publiskā informācija, ka ZRP jauno biedru uzņemšanai piesaistījusi personāla atlases kompāniju, kuras nosaukumu ZRP neparko nevēlējās atklāt. Vēlāk šī informācija tika precizēta, sakot, ka atsevišķi ZRP biedri ir bijuši personāla atlases speciālisti. Neatkarīgā šajā sakarā izsaka ticamu pieņēmumu, ka rūpīgi slēptais personāla atlases speciālists, potenciālo partijas biedru vētītājs varētu būt TM Security Service personāla vadītājs, ZRP deputāta kandidāts Gunārs Rusiņš.

Partijiskais ģimeniskums

Liepājas uzņēmējs un Liepājas domes deputāts, bijušais oligarha Šlesera partijas LPP/LC valdes loceklis Jānis Vilnītis ieteicis 18 personas. Salīdzinot ZRP dibinātāju reģistrā, J. Vilnīša amatpersonas deklarācijā un citur atrodamu informāciju, var secināt, ka arī viņš partijai rekomendējis daļu no savas ģimenes – sievu Zani, brāli Agri un brāļasievu Ritu. Gaidāmajās ārkārtas vēlēšanās viņš pats nestartēs (iespējams, lai nezaudētu mandātu Liepājas domē), bet deleģējis kandidātu sarakstā brāļasievu Ritu.

Publiskos avotos var atrast arī informāciju par neglītumu Vilnīšu ģimenē – J. Vilnīša otrs brālis Sandijs, kurš tolaik strādāja policijā, 1997. gadā kopā ar diviem citiem policistiem tika aizturēts par naudas izspiešanu no tirdzniecības vietu īpašniekiem. Organizētās noziedzības apkarošanas birojs (ONAB) visus trīs aizturēja nozieguma vietā ar pierādījumiem. Neoficiāli avoti savukārt stāsta, ka Liepājas policisti toreiz iekrituši tāpēc, ka ONAB kā izspiešanas organizatori izstrādājis kādu augstāku tiesībsargu amatpersonu. S. Vilnītis savu vainu izdarītajā atzina, tāpēc tika notiesāts bez reāla cietumsoda. Savukārt augstās amatpersonas vainu pierādīt neizdevās un tā klusi tikusi aizrotēta prom no tiesībsargājošajām iestādēm.

Daži izredzētie

Tāpat daudz – 14 personas – ieteicis bijušais VID darbinieks, bijušais Jaunā laika biedrs, šobrīd uzņēmējs, kurš deklarē 1 miljona eiro parādsaistības un pusmiljona eiro aizdevumus, Ainis Dābols. Ņemot vērā, ka vēlēšanās kandidē arī viņa biznesa partneri, var secināt, ka šim kungam ir ļoti nopietni nolūki attiecībā uz ZRP.

Ņemot vērā, ka ZRP kodolam ir bijušas tiesības dot rekomendācijas un tā pārstāvji ir ievēlēti partijas vadošajos orgānos uz diviem gadiem, tos var nosaukt arī ZRP priekšvēlēšanu reklāmā lietotajā terminoloģijā – par «dažiem izredzētajiem», kuri noteiks partijas kursu. Acīmredzot tieši šo cilvēku interesēs tika veiktas manipulācijas ar apsardzes firmas darbiniekiem kā dibinātājiem, lai pie varas partijā nenonāktu nepiederošas personas.

Interesanti, ka no 10 ZRP valdes locekļiem rekomendācijas ir devuši tikai seši – iespējams, ka pārējiem četriem valdes locekļiem nemaz nebija tiesību kādu ieteikt. Toties dažus dibinātājus ieteikušas personas, kuru vārds nemaz nav atrodams ZRP dibinātāju reģistrā. «Roberts» (iespējams – Roberts Ķīlis) ieteicis vienu dibinātāju, «Zanda» (iespējams, Zanda Kalniņa Lukašēvica) ieteikusi vienu dibinātāju, bet «Kristīna» (visticamāk – pašreizējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieka Andra Pelša sieva Kristīna Pelša) – divus dibinātājus. Piemēram, kopā ar «VZ» viņa ZRP rekomendējusi bijušo Latvijas ceļa un Pilsoniskās savienības pārstāvi Romualdu Ražuku.

Avots: nra.lv

677 skatījumi




Video

Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas

13/06/2025

Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...

Lasīt tālāk
Video

Saeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei

12/06/2025

Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...

Lasīt tālāk
Video

Bukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru

12/06/2025

Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...

Lasīt tālāk
Video

ZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti

09/06/2025

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...

Lasīt tālāk
Video

Siliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā

06/06/2025

Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...

Lasīt tālāk
Video

Saeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs

05/06/2025

Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu

22/05/2025

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...

Lasīt tālāk
Video

Valsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē

14/05/2025

Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...

Lasīt tālāk
Video

Latvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima

17/04/2025

Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...

Lasīt tālāk
Video

Otro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam

16/04/2025

Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...

Lasīt tālāk