Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm Eiropas Centrālā banka 2004. gadā izvirzīja prasību aizstāt nacionālajos tiesību aktos Eiropas Savienības vienotās valūtas kodu EUR ar šīs valūtas vienības nosaukuma oriģinālformu „euro” jeb euro, nepieļaujot atšķirīgu tā rakstību atbilstoši gramatikas likumiem nevienā valodā, kas lieto latīņu alfabētu. Ja šī prasība netiktu ievērota, tad Eiropas Centrālā Banka vienpusēji varētu lemt par dalībvalsts, tostarp Latvijas, izslēgšanu no maksājumu sistēmas TARGET2, kas nodrošina tiešu un ātru norēķinu veikšanu eiro valūtā starp Eiropas Savienības finanšu tirgus dalībniekiem.

Tomēr, ņemot vērā, ka Latvijas sabiedrība ikdienā kā Eiropas Savienības vienotās valūtas nosaukumu jau gandrīz 15 gadus plaši lieto vārdu „eiro”, kas pilnībā atbilst latviešu valodas likumiem, Latvija izmantoja iespēju noteikt sev izņēmuma stāvokli. Proti, balstoties uz Lietuvas un citu Eiropas Savienības jauno dalībvalstu pieredzi, tehniska rakstura tekstos (tiesību aktos, finanšu dokumentos) vienotās valūtas nosaukums tiek atveidots kā euro (to rakstot slīprakstā un uzskatot par tehnisku terminu svešvalodā). Savukārt ikdienā sabiedrībā un publiskajā telpā joprojām tiek un arī pēc pievienošanās eirozonai tiks lietots termins „eiro”.