• Tweet

Izvēloties jaunas automašīnas, Latvijā lielākoties priekšroka tiek dota apvidus automašīnām, un šāda tendence ir saglabājusies visos pēdējos gados – neatkarīgi no ekonomikas augšupejas vai krīzes.

Turklāt Latvija ir viena no retajām valstīm Eiropā, kurā jaunu spēkratu iegāde ir palielinājusies.

Latvijā pērn kopumā iegādāta 12 901 jauna pasažieru automašīna un vieglais komerctransports (līdz 3,5t), kas ir par 166 vienībām jeb 1% vairāk nekā pirms gada.

Auto asociācijas rīcībā esošā informācija liecina, ka Lietuvā jaunu automobiļu tirdzniecības apjomi ir kritušies par 9%, bet Igaunijā pieauguši par 10%, salīdzinot ar 2011. gadu.

Auto asociācija prognozē, ka 2013. gadā Latvijā jaunu automobiļu pieprasījums būs stabils, bez būtiskām pieauguma pazīmēm, vidēji +5% robežās.

«2012. gads Latvijā jaunu auto nozarē ir pagājis ar mainīgām sekmēm, bet noteikti ar stabilitātes sajūtu, ņemot vērā apjomīgos auto tirgus un ekonomikas satricinājumus Eiropā. 2012. gada nogalē esam viena no retajām valstīm Eiropā, kas piedzīvojusi auto tirgus kāpumu. Uz Eiropas Savienības jaunu automobiļu tirgus fona, kurā tirdzniecība samazinājās par 7,6 procentiem, Latvijas tirgus rādītāji ir vērtējami kā ļoti pozitīvi,» uzsvēra Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Mežos pussimts jaunu dienesta auto

Trešo daļu no pērn kopumā iegādātiem jaunajiem pasažieru automobiļiem un vieglā komerctransporta veidoja korporatīvie vairumiepirkumi, ko lielākoties veica valsts uzņēmumi. Kopumā pērn šādā veidā tika iegādātas 4453 jaunas automašīnas. Visvairāk jaunu automašīnu pērn saņēma Valsts meža dienests

(257 jaunas mašīnas), Valsts policija (249 jaunas automašīnas), Latvijas valsts meži (233 jaunas automašīnas), Lattelecom (100 jaunas automašīnas), Latvenergo (88 jaunas automašīnas).

Valsts meža dienesta (VMD) preses sekretāre Selva Šulce Neatkarīgajai apliecināja, ka pērn dienests saņēmis jaunas dienesta automašīnas un tās visas izmanto mežziņi. «Kopš pagājušā gada

1. janvāra Valsts meža dienestā vairs nav neviena mežsarga, nav arī mežniecību. VMD tagad ir tikai mežziņi un vecākie mežziņi. Katram mežzinim ir apgaita – teritorija, ko viņš pārrauga un kurā pieņem visus lēmumus saistībā ar normatīvo aktu uzraudzību. Reformas rezultātā notika līdzekļu optimizācija, kura paredzēja arī štatu samazināšanu, taču kopējā teritorija, kas ir jāpārrauga, nav sarukusi. Līdz ar to tika pieņemts lēmums mežziņus nodrošināt ar dienesta transportu,» skaidroja S. Šulce.

Savukārt privātpersonas ir iegādājušās 2582 automobiļus jeb kopumā 20% no visiem automobiļiem. 51% no privātpersonu iegādātajām automašīnām ir pirktas, izmantojot līzinga kompāniju finansējumu.

Arī uzņēmumi izmantojuši iespēju iegādāties jaunus spēkratus līzingā. Kopumā līzinga pakalpojumi jaunu auto iegādē tika izmantoti 48% gadījumu.

Pēc Auto asociācijas aplēsēm, 31% (1937 automobiļi) no visiem auto līzinga darījumiem veica SIA Nordea Finance Latvia, apsteidzot SIA SEB Līzings, kuras portfelī pērn bija 1251 jauna auto līzinga darījums, un SIA SwedBank Līzings (1004 jaunu automobiļu līzings).

Pirktākās – apvidus automašīnas

Starp automašīnu klasēm Latvijā joprojām populārākās ir jaunas apvidus automašīnas. Tās aizņem 26,5% no visiem pērn realizētajiem jaunajiem auto Latvijā. Turklāt apvidus auto pērn tika pirkti vairāk nekā 2011. gadā, jo īpaši liels pieaugums bija mazajā apvidus klasē (Nissan Juke) un premium apvidus klasē (Volvo XC60).

Kompaktās klases automašīnas 2012. gadā aizņēma 20,5% lielu tirgus daļu, turklāt pieprasījums pēc šīs klases mašīnām Latvijā samazinās. 2012. gadā kompaktklases jauno automa

šīnu tirgus saruka par 26 procentiem.

Starp zīmoliem Latvijā populārākie ir Volkswagen (VW) jaunie vieglie automobiļi. To tirgus daļa pērn bija 15,5 procenti. Tiesa, salīdzinot ar 2011. gadu, jauno VW popularitāte Latvijā ir samazinājusies, jo tad VW izvēlējās katrs piektais jauna vieglā auto pircējs. Ievērojami mazinājusies arī Lada un Mitsubishi popularitāte. Šīs markas jaunās vieglas automašīnas pirktas aptuveni 2 reizes mazāk nekā pirms gada. Ievērojamu popularitātes pieaugumu – pat par 236% – pērn piedzīvoja Isuzu automašīnas.

Elektromobiļi pilsētas ielās

Aizvadītajā gadā Ceļu satiksmes drošības direkcijā ir reģistrēti seši Think City elektromobiļi, ko iegādājās Rīgas satiksme. Arī Latvenergo īpašumā ir pāris elektroauto. Gada sākumā Latvijā kopuma bija reģistrētas jau 12 automašīnas, kas darbojas ar elektrību, un viena, kurai ir elektrības – benzīna dzinējs.

A. Kulbergs stāstīja, ka pārdoto pasažieru auto un vieglā komerctransporta kopējais vidējais CO2 izmešu daudzums 2012. gadā bija 145 g/km. Saskaņā ar Latvijas vides politikas pamatnostādnēm 2009.–2015. gadam laika periodā no 2012. gada līdz 2014. gadam transportlīdzekļu ar elektrības dzinēju skaitam attiecībā pret jaunu reģistrēto transportlīdzekļu skaitu ir jābūt 1% apmērā, kā arī atbilstoši ES normatīviem 2015. gadā maksimāli pieļaujamais CO2 vidējais izmešu līmenis automobiļiem nedrīkstēs būt lielāks par 130 g/km.

Latvenergo preses sekretāre Iveta Bidere informēja, ka Latvijā pastāv vairāki scenāriji elektrotransporta attīstībai, no kuriem optimistiskākās prognozes paredz pieaugumu pat līdz 4500 elektromobiļiem jau 2020. gadā jeb vienu elektromobili uz aptuveni 400 cilvēkiem. Taču, lai tuvotos šādiem rādītājiem, būtu jāveicina komersantu ieinteresētība elektrotransporta izmantošanā. Tas gan nav viennozīmīgs faktors, jo jāņem vērā, ka šo automašīnu cena ir augstāka, akumulatoru tehnoloģijas joprojām attīstās un pastāv dažādi uzlādes pieslēgumu standarti. Daļa no pasaulē uzsāktajiem emobilitātes projektiem kavējas vai ir saskārušies ar vairākām problēmām, kas ir raksturīgi inovatīvo projektu ieviešanas sākuma fāzē.

***

VIEDOKLIS

Andris Kulbergs, Auto asociācijas prezidents:

– Latvijā pasažieru un vieglā komerctransporta tirdzniecības apjomi ir pieauguši uz veiksmīgās vieglā komerctransporta realizācijas apjomu rēķina. Pasažieru automobiļu tirdzniecība ir kritusies lielā emigrējušo ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju skaita dēļ, kā arī privātpersonu pirktspēja praktiski nav uzlabojusies no finanšu krīzes laikiem. Protams, nozīmīgs faktors ir straujais reeksporta automobiļu kritums, 2012. gadā veidojot tikai 9% jeb 1246 vienības, kas ir ievērojami mazāk nekā 2011. gada 22% jeb 2894 vienības. Reeksports ievērojami kritās, sākoties straujai tirgus lejupslīdei Eiropā un attiecīgi lielām atlaidēm vietējos reeksporta tirgos – Vācijā, Francijā, Itālijā.

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde