Valsts kontroles vadības liktenis juridiskā labirintā
Plānots, ka rīt Saeimas deputāti balsos par jauno Valsts kontroles vadītāju, taču ļoti iespējams, ka pēkšņā neatkarīgā deputāta Viktora Valaiņa atklāsme, ka viena no kandidātēm nedrīkst tikt ievēlēta šajā amatā, balsojumu atcels.
Šobrīd augstajam amatam deputāti izvirzījuši divas kandidātes – Valsts kontroles (VK) pašreizējās padomes locekli Elitu Krūmiņu un zvērināto revidenti Ivetu Rutkovsku. E. Krūmiņu izvirzījuši četri deputāti no Reformu partijas un Nacionālās apvienības, savukārt I. Rutkovsku Vienotības deputāts Dzintars Zaķis.
Iemeslu, kāpēc E. Krūmiņa nedrīkstētu ieņemt VK vadītājas amatu, V. Valainis saskatījis VK likumā, kas nosaka, ka VK padomes priekšsēdētājs ir VK vadītājs, bet institūcijas padomes sastāvā persona var atrasties tikai divus termiņus pēc kārtas. E. Krūmiņai VK padomē šis ir jau otrs termiņš, kurš beidzas 14. maijā, tādēļ, ja viņu ievēlē VK vadītājas amatā, viņai, V. Valaiņa interpretācijā pārkāpjot likumu, vajadzētu atkal kļūt par padomes locekli, un nu jau trešo termiņu pēc kārtas.
Tomēr Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, kurā piedalījās arī abas kandidātes, pieaicināto ekspertu – VK pārstāvja, bijušā tieslietu ministra Gaida Bērziņa un Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa – paustie likuma skaidrojumi nedeva pārliecību, ka E. Krūmiņa tiešām drīkst kandidēt uz VK vadītājas krēslu.
VK pārstāvis un G. Bērziņš, kurš ir viens no deputātiem, kas virza E. Krūmiņas kandidatūru, uzskatīja, ka VK likums pieredzējušajai VK darbiniecei neliedz ieņemt augsto amatu, jo likums atdalot VK vadītājas amatu no iestādes padomes ierindas locekļiem.
Tik pārliecināts nebija G. Kusiņš, kura vadītā biroja darbinieki, konsultējoties ar tiesību zinātniekiem un analizējot likumus, bija raduši trīs interpretācijas, kas izslēdz cita citu. Viena no tām atbalsta VK pārstāvja un G. Bērziņa pausto pārliecību, otra ir līdzvērtīga V. Valaiņa, bet trešā ļauj E. Krūmiņai būt ievēlētai amatā, taču atrasties tajā tikai līdz brīdim, kad beidzas viņas pilnvaras VK padomē, – 14. maijam.
Lai atrastu vienīgo pareizo atbildi, G. Kusiņš lūdza birojam dot laiku vismaz līdz šodienas pēcpusdienai. Pretējā gadījumā varot notikt tā, ka E. Krūmiņa tiek ievēlēta, bet vēlāk Satversmes tiesa balsojumu atzīst par nelikumīgu.
Komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa šos argumentus atzina par labu esam un vienojās, ka Juridiskajam birojam nepieciešamais laiks tiks dots. Taču gadījumā, ja problēma netiks atrisināta, Saeimas prezidijam būs jālemj par valsts kontroliera vēlēšanu atcelšanu.
Valsts kontrolieres amata kandidāte E. Krūmiņa kopš 2005. gada ir Valsts kontroles padomes locekle un Trešā revīzijas departamenta direktore. Savukārt I. Rutkovska kopš 2010. gada ir valdes locekle un atbildīgā zvērinātā revidente SIA Larssen Donoway Inkens. Pašreizējās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas pilnvaras beidzas 21. janvārī.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Progresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālākStingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību. Patlaban...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākKonkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālāk