Valsts kontroles vadības liktenis juridiskā labirintā
Plānots, ka rīt Saeimas deputāti balsos par jauno Valsts kontroles vadītāju, taču ļoti iespējams, ka pēkšņā neatkarīgā deputāta Viktora Valaiņa atklāsme, ka viena no kandidātēm nedrīkst tikt ievēlēta šajā amatā, balsojumu atcels.
Šobrīd augstajam amatam deputāti izvirzījuši divas kandidātes – Valsts kontroles (VK) pašreizējās padomes locekli Elitu Krūmiņu un zvērināto revidenti Ivetu Rutkovsku. E. Krūmiņu izvirzījuši četri deputāti no Reformu partijas un Nacionālās apvienības, savukārt I. Rutkovsku Vienotības deputāts Dzintars Zaķis.
Iemeslu, kāpēc E. Krūmiņa nedrīkstētu ieņemt VK vadītājas amatu, V. Valainis saskatījis VK likumā, kas nosaka, ka VK padomes priekšsēdētājs ir VK vadītājs, bet institūcijas padomes sastāvā persona var atrasties tikai divus termiņus pēc kārtas. E. Krūmiņai VK padomē šis ir jau otrs termiņš, kurš beidzas 14. maijā, tādēļ, ja viņu ievēlē VK vadītājas amatā, viņai, V. Valaiņa interpretācijā pārkāpjot likumu, vajadzētu atkal kļūt par padomes locekli, un nu jau trešo termiņu pēc kārtas.
Tomēr Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, kurā piedalījās arī abas kandidātes, pieaicināto ekspertu – VK pārstāvja, bijušā tieslietu ministra Gaida Bērziņa un Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa – paustie likuma skaidrojumi nedeva pārliecību, ka E. Krūmiņa tiešām drīkst kandidēt uz VK vadītājas krēslu.
VK pārstāvis un G. Bērziņš, kurš ir viens no deputātiem, kas virza E. Krūmiņas kandidatūru, uzskatīja, ka VK likums pieredzējušajai VK darbiniecei neliedz ieņemt augsto amatu, jo likums atdalot VK vadītājas amatu no iestādes padomes ierindas locekļiem.
Tik pārliecināts nebija G. Kusiņš, kura vadītā biroja darbinieki, konsultējoties ar tiesību zinātniekiem un analizējot likumus, bija raduši trīs interpretācijas, kas izslēdz cita citu. Viena no tām atbalsta VK pārstāvja un G. Bērziņa pausto pārliecību, otra ir līdzvērtīga V. Valaiņa, bet trešā ļauj E. Krūmiņai būt ievēlētai amatā, taču atrasties tajā tikai līdz brīdim, kad beidzas viņas pilnvaras VK padomē, – 14. maijam.
Lai atrastu vienīgo pareizo atbildi, G. Kusiņš lūdza birojam dot laiku vismaz līdz šodienas pēcpusdienai. Pretējā gadījumā varot notikt tā, ka E. Krūmiņa tiek ievēlēta, bet vēlāk Satversmes tiesa balsojumu atzīst par nelikumīgu.
Komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa šos argumentus atzina par labu esam un vienojās, ka Juridiskajam birojam nepieciešamais laiks tiks dots. Taču gadījumā, ja problēma netiks atrisināta, Saeimas prezidijam būs jālemj par valsts kontroliera vēlēšanu atcelšanu.
Valsts kontrolieres amata kandidāte E. Krūmiņa kopš 2005. gada ir Valsts kontroles padomes locekle un Trešā revīzijas departamenta direktore. Savukārt I. Rutkovska kopš 2010. gada ir valdes locekle un atbildīgā zvērinātā revidente SIA Larssen Donoway Inkens. Pašreizējās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas pilnvaras beidzas 21. janvārī.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk