• Tweet

Siltuma rēķini nebūtu tik šokējoši augsti, ja Latvijā apkurei tiktu piemēroti zemāki nodokļi. Samazinot pievienotās vērtības nodokli (PVN) par apkuri no 12% uz 5%, visiem Latvijas iedzīvotājiem kopā par siltumu būtu jāmaksā par 15 līdz 17 miljoniem latu gadā mazāk.

Rīgā siltuma tarifs decembrī bija par 22% augstāks nekā 2011. gada pēdējā mēnesī, Daugavpilī – par 19% lielāks. Arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka gada laikā siltuma cena Latvijā vidēji pieaugusi par 14,6 procentiem.

Resursiem cena kāpj

Ekonomikas ministrijas (EM) aplēses liecina, ka Latvijā siltumapgādē visvairāk tiek izmantota dabasgāze un kurināmā koksne. EM atzīst, ka pēdējo gadu laikā siltumapgādē izmantoto energoresursu struktūra ir būtiski mainījusies. Mazuts un tā aizstājējprodukti centralizētajā, lokālajā un individuālajā siltumapgādē tikpat kā vairs netiek izmantoti.

EM secina, ka vairāk nekā desmit gadu valstī sekmīgi darbojas brīvais kurināmā resursu tirgus, izņemot apgādē ar dabasgāzi, un nepastāv ierobežojumi kurināmā iegādei. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma ir veidota, lai gadā nodrošinātu četru miljardu kubikmetru dabasgāzes patēriņu. Faktiskais patēriņš ir aptuveni 1,7 miljardi kubikmetru gadā. Dabasgāzes apgādes sistēmai ir apmēram 40% jaudas rezerve. Dabasgāze ziemā tiek piegādāta tikai no Inčukalna pazemes gāzes krātuves. Kopumā Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma darbojas bez pārslodzēm un ar zemu avāriju varbūtības līmeni, nodrošinot visus Latvijas patērētājus ar stabilu dabasgāzes apgādi.

EM uzskata, ka kurināmās koksnes tirgus ir atvērts un tajā ir augsts konkurences līmenis. Saskaņā ar CSP datiem 2010. gadā ar koksnes izstrādājumu ražošanu nodarbojās vairāk nekā 1600 komersantu. Daļa no kurināmās koksnes tiek eksportēta.

Lai gan EM saskata sīvu konkurenci šajā jomā, CSP dati liecina, ka 16 gadu laikā ir sadārdzinājušies visi apkures veidi, piemēram, koksnes atkritumu cena trīskāršojusies, malkas cena – divkāršojusies, arī gāze un elektrība ir palikusi aptuveni divas reizes dārgāka.

Mājsaimniecībām maksa par siltumenerģiju (iekļaujot arī karsto ūdeni) 15 gadu laikā palielinājusies 2,2 reizes. Ja 1996. gadā, pēc CSP aplēsēm, šis pakalpojums vienam cilvēkam gadā vidēji maksāja 77,24 latus gadā, tad pirms diviem gadiem – 173 latus. Attiecīgi malkas iegāde sadārdzinājās no 15,21 lata līdz 54,70 latiem gadā.

Liepājā apkure lētāka

Pretēji lielākajai daļai Latvijas pilsētu Liepājā decembrī apkures tarifs bija zemāks nekā 2011. gada beigās. «Tarifu varējām samazināt vairāku iemeslu dēļ – esam uzbūvējuši koģenerācijas staciju un rekonstruējām esošās siltumtrases. Ja mēs to nebūtu izdarījuši, tad liepājniekiem par siltumu būtu jāmaksā par aptuveni 20 procentiem dārgāk,» Neatkarīgajai atklāja Liepājas enerģijas valdes loceklis Jānis Bērziņš. Uzņēmums šobrīd siltumu ražo gan no gāzes, gan no šķeldas, kas ļāva samazināt gāzes cenas ietekmi uz siltuma tarifu. Kopumā uzņēmums kopš 2006. gada, kad pārņēma bankrotējušo Liepājas siltumu, modernizācijā ir ieguldījis 29 miljonus latu. Arī šogad uzņēmums plāno turpināt modernizāciju, investējot 7,5 miljonus latu. Šā gada mērķis – palielināt vietējā atjaunojamā energoresursa – šķeldas – izmantošanu. Šogad ar šķeldu varētu saražot 30% no visas siltumenerģijas.

Nodokļu kāpums apkuri nesaudzē

Līdz ar resursu cenu pieaugumu, arī valsts nodokļu veidā parūpējusies, lai apkures rēķini neatdzistu.

2011. gada 1. janvārī tika palielināta samazinātā PVN likme no 10 uz 12%, kas ietekmēja siltuma cenu, savukārt jau pēc sešiem mēnešiem – 1. jūlijā – ar akcīzes nodokli aplika arī dabasgāzi, kas, pēc Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) aplēsēm, siltumenerģijas cenu sadārdzināja par 6–8%. Turklāt Latvijai bija iespējams akcīzi dabasgāzei sākt piemērot no 2014. gada. Neatkarīgā jau rakstīja, ka pērn novembra sākumā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti iesniedza izskatīšanai grozījumus likumā Par pievienotās vērtības nodokli, kas paredzēja siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem piemērot PVN samazināto likmi 5% apmērā. Tomēr Saeimas vairākums šajā priekšlikumā neieklausījās, lai gan tas ļautu Latvijas iedzīvotājiem kopumā gadā ietaupīt 15 līdz 17 miljonus latu. Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) uzskata, ka valsts budžetam šāda summa nav izšķiroša, taču tā ir ļoti būtiska lielam skaitam iedzīvotāju, īpaši maznodrošinātiem. Ņemot vērā to, ka centralizēto siltumapgādi lielākoties izmanto daudzdzīvokļu mājās dzīvojošie, kas nebūt nepieder pie labi situētiem. Asociācijā uzskata, ka citas alternatīvas, kas ļautu ātri risināt šo problēmu, nav. LPS un LSUA arī ir pārliecinātas, ka ieguvums būtu lielāks nekā neiegūtais PVN par apkuri, jo iedzīvotāji ietaupīto tērētu citu preču iegādei, kurām tiek piemērots 21% PVN.

Šobrīd sākta arī parakstu vākšana par PVN likmes samazinājumu apkurei portālā manabalss.lv. Līdz vakardienas pulksten 17 par šo iniciatīvu bija parakstījušies 1842 iedzīvotāji.

***

izmaksas

Mājsaimniecību izdevumi par apkuri uz vienu cilvēku gadā, Ls

1996. gads 2001. gads 2006. gads 2010. gads

Naftas produkti apkurei un karstajam

ūdenim 30,16 139,37 324,42 443,20

Siltumenerģija (iekļaujot maksu par karsto ūdeni) 77,24 79,05 106,11 173,00

Akmeņogles 39,19 39,95 44,13 77,10

Malka 15,21 15,41 33,55 54,70

Koksnes

briketes nav datu 19,21 30,86 43,30

Koksnes

granulas nav datu nav datu 40,17 143,60

Koksnes

atlikumi nav datu 8,49 17,77 28,60

Kokogles nav datu nav datu 2,81 5,20

Patēriņa cenu pārmaiņas

% pret iepriekšējo gadu Siltumenerģija Gāze Cietais kurināmais Elektroenerģija

1995. gads 14,5 52,2 56,2 19,1

1996. gads 17,5 9,0 20,9 73,3

1997. gads 11,4 14,3 4,1 15,9

1998. gads 2,6 1,8 1,2 8,7

1999. gads 1,8 0,0 6,6 0,0

2000. gads 5,4 11,4 6,2 0,0

2001. gads 2,1 2,0 1,5 0,0

2002. gads 1,3 4,6 2,5 0,0

2003. gads 3,3 4,5 10,8 0,0

2004. gads 5,4 8,1 9,6 15,4

2005. gads 2,5 25,4 16,8 0,0

2006. gads 16,3 28,9 17,0 5,6

2007. gads 18,5 2,2 24,3 7,4

2008. gads 44,4 33,5 16,9 29,4

2009. gads 10,3 15,3 5,6 12,6

2010. gads 0,4 5,3 2,9 0,0

2011. gads 3,5 9,2 13,0 22,8

2012. gads 14,4 16,4 1,4 2,8

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde

---