Likumprojekts pieļauj Zilupes iedzīvotāju tiesības rosināt novada pievienošanu Krievijai
Ja Ministru kabinets un vēlāk arī Saeima apstiprinātu ministra Edmunda Sprūdža virzīto Vietējo pašvaldību referendumu likuma projektu tā pašreizējā veidolā, Zilupes iedzīvotāji drīkstētu rosināt novada pievienošanu Krievijas Federācijai, Ciblas iemītnieki – pieprasīt uzbūvēt savu 100 miljonu Gaismas pili.
Bet deputātiem šīs muļķības obligātā kārtā būtu jāīsteno dzīvē vai jāatsakās no amatiem. Jo tāda, lūk, ir tautas griba. Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) vakar izdevās nobremzēt nekvalitatīvi sagatavoto dokumentu, un tagad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nedēļas laikā tas jāpārstrādā.
LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis pauž gandarījumu, ka valdība un premjers Valdis Dombrovskis ieklausījās šajos argumentos. Pieļaujot absolūtu brīvību referendumu tematikā, iedzīvotāji varētu iebalsot neizpildāmas lietas. Pirmkārt, viņi varētu pieprasīt īstenot finansiāli nepaceļamus projektus, otrkārt pieprasīt tādu jautājumu risināšanu, kas vispār neietilpst pašvaldību funkcijās, un, treškārt, tuvojoties vēlēšanām, šis likums varētu kļūt par politiskas izrēķināšanās ieroci.
Arī Ministru prezidents norādīja uz trūkumiem VARAM sagatavotajā likumprojektā: «Kas notiek, ja iedzīvotāji attīstības plānā vai stratēģijā vēlas, lai pašvaldība uzbūvē pili, un par to nobalso. Iedzīvotāji būs iebalsojuši kaut ko, un pašvaldība varēs droši likties uz maksātnespēju!» Citā Valda Dombrovska piesauktā piemērā iedzīvotāji varētu pieprasīt sava miesta pasludināšanu par Visuma metropoli, un arī tas būtu pie vislabākās gribas neizpildāms uzdevums.
Atbildīgajai ministrijai tagad jāiestrādā likuma projektā mehānismi, kas pasargās pašvaldības no šādām pārmērībām un pretlikumībām. Piemēram, ja pašvaldības dome nepiekrīt referenduma nepieciešamībai kādā konkrētā jautājumā, tālāk lieta varētu tikt izšķirta tiesā, skaidro LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis.
Plašākas diskusijas valdības sēdē izraisīja VARAM iecere noteikt atšķirīgu referendumu ierosināšanai savācamo balsu skaitu. Mazā miestā šai procesā būtu jāpiedalās procentuāli vairāk iedzīvotājiem nekā lielpilsētā. Puse klātesošo ministru tam piekrita, puse nepiekrita, un galu galā izšķirošā bija premjera balss. Nobalsots, ka uz Saeimu aizceļos korektāks risinājums, proti, vietējo referendumu varēs ierosināt 15% balsstiesīgo iedzīvotāju – gan mazā miestiņā, gan lielā pilsētā.
Ja abstrahējas no dokumenta nekvalitatīvā melnraksta, konceptuāli pašvaldības ar vietējo referendumu rīkošanas ideju ir apmierinātas. Bieži vien esot situācijas, kad ar deputātu domām vien nepietiek – nepieciešams plašākas sabiedrības lēmums: atvērt vai slēgt skolu, aizliegt vai atļaut būvniecību kāpās, izveidot slimnīcu vai ne. Protams, referendumu rīkošana kaut ko maksās, bet, kā atzīst Māris Pūķis, tā būs maksa par taisnīgumu.
Kaut ko līdzīgu vietējam referendumam pirms vairākiem gadiem jau sarīkoja Alsungas pagasts. Administratīvi teritoriālās reformas gaitā ministrija to gribēja pievienot Kuldīgas novadam. Vēl bija versija par savienību ar Jūrkalni un Užavu. Tomēr iedzīvotāji šādu nākotni nevēlējās, un pašvaldība nolēma cīnīties. Toreiz veiktā konsultatīvā iedzīvotāju aptauja, protams, nebija saistoša, taču uzskatāmi parādīja, ka suiti vēlas palikt vieni. Un tā arī notika. Novada mērs Grigorijs Rozentāls paskaidro: «Normāli lēmumi ir jāpieņem domē, taču ir reizes, kad patiešām nepieciešams kopīgs sabiedrības lēmums.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk