Latvijas un pasaules vēsturi turpmāk apgūs atsevišķi
No 1. septembra visās Latvijas skolās notiks pakāpeniska pāreja, kas paredzēs līdzšinējo mācību priekšmetu Latvijas un pasaules vēsture no sestās līdz devītajai klasei sadalīt Latvijas vēsturē un Pasaules vēsturē.
Pārejas posms, kas notiks līdz 2014. gadam, noteic, ka šajā rudenī Latvijas vēsture un Pasaules vēsture kā atsevišķi priekšmeti tiks mācīti tikai 6. klasē. Pēc tam pakāpeniski arī 7., 8. un 9. klasē, bet tikai 2014./2015. mācību gada noslēgumā 9. klasē pirmo reizi būs jākārto eksāmens mācību priekšmetā Latvijas vēsture. Valsts Izglītības satura centra sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Bērziņa informēja, ka stundu skaits nepalielināsies un abos mācību priekšmetos arī neatšķirsies – tās būs 15 stundas pirmajā semestrī, bet 20 stundu otrajā.
Izmēģinājuma projekta aprobācijas rezultātā secināja, ka dalītu mācību priekšmetu Latvijas vēsture un Pasaules vēsture apguve ir vairāk motivējusi skolēnus pievērsties Latvijas vēsturei un pozitīvi mainījusi viņu attieksmi pret to. Tomēr tam, ka šāda mācību priekšmetu izdalīšana varētu sekmēt skolēnu vēstures procesu apgūšanu, aptaujātie skolotāji gan nepiekrīt. Limbažu 1. vidusskolas vēstures un filozofijas skolotājs Uldis Umulis par šo inovāciju ir neitrālās domās, bet uzskata, ka, kvalitatīvi strādājot, varēja turpināt mācīt vēsturi tāpat, kā līdz šim. «Jaunajā situācijā nebūs ne ieguvēju, ne zaudētāju. Vienīgi sarežģīsies vienota vēstures procesa pasniegšana un uztvere. Ja mainītos stundu skaits un būtu kāda lieka klāt, tad varētu pievērst lielāku uzmanību un strādāt pamatīgāk. Ja dotu vairāk laika, varētu plānot dažādas ekskursijas pa Latvijas vēsturiskajām vietām. Piemēram, mācoties par 1. pasaules karu, aizvest skolēnus uz Strēlnieku cīņu vietām vai, mācoties par Livoniju, aizbraukt uz Livonijas laika pilīm,» stāsta U. Umulis
Rīgas Centra humanitārās vidusskolas vēstures un sociālo zinību skolotāja Ilze Akmentiņa jauninājumu vērtē kritiski. «Es piederu tiem, kas uzskata, ka tā ir kaitniecība. Tas neuzlabos Latvijas vēstures zināšanas, drīzāk pasliktinās vispārīgās vēstures zināšanas. Vislielākās problēmas būs ar hronoloģiju, laika un telpas izpratni – vienā vēstures stundā mēs runāsim par Ēģipti un faraoniem, bet otrā – kuru Latvijas vēstures posmu mēs apskatīsim? Arī apjomu ziņā pasaules un Latvijas notikumi ļoti atšķiras. Būs grūti saprast notikumu saistību. Latvijas vēsture vienmēr bijusi saistīta ar to, kas konkrētajā brīdī ir noticis pasaulē. Tagad mēs varēsim iemācīties, kā izskatās dažādas vēstures personības, iemācīties gadskaitļus, un viss. Līdz ar to cietīs arī kritiskā domāšana. Mācoties atsevišķus faktus, izpaliek analīze, spriedumi un vērtējumi,» skaidro I. Akmentiņa.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Dabas muzejs vietnē “Ebay” iegādājas Latvijā nokrituša meteorīta fragmentu
Latvijas Nacionālā dabas muzeja 180. jubilejas gadā ģeoloģiskajā krājumā nonācis vērtīgs papildinājums – fragments no Biržu meteorīta, kas 1863. gada 2. jūnijā nokrita tagadējā...
Lasīt tālākDreiliņkalna parkā notiks trešais Latvijas Dabas fonda Pļavas festivāls
Ar devīzi “Pļavniekiem pļavas!” 26. jūlijā Rīgā, Dreiliņkalna parkā, no 11.00 līdz 19.30 norisināsies Latvijas Dabas fonda (LDF) organizētais trešais Pļavas festivāls. Tas ir notikums...
Lasīt tālākIzstrādās noteikumus skolu tīkla sakārtošanai un finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanai
Lai sakārtotu skolu tīklu un mainītu finansēšanas modeli, Saeima ceturtdien, 19.jūnijā, konceptuāli atbalstītāja izmaiņas Izglītības likumā. Tās noteic Ministru kabinetam sadarbībā...
Lasīt tālāk23. un 24. jūnijā sabiedriskais transports Rīgā būs bez maksas, tiks nodrošināti papildu reisi
Vasaras saulgriežos – 23. un 24. jūnijā – pilsētas iedzīvotāji un viesi Rīgas sabiedrisko transportu varēs izmantot bez maksas. Tāpat nokļūšanai uz un no pilsētas apkaimēs organizētajiem...
Lasīt tālākJuridiskā komisija: lai piemērotu atbildību par vajāšanu, nav jāpierāda nolūks iebiedēt
Lai stiprinātu iespēju pasargāt cietušos no vajāšanas, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma sagatavot vēstuli atbildīgajām institūcijām, uzsverot, ka, piemērojot atbildību...
Lasīt tālākPieci padomi mierpilnai līgošanai
Ikdienas darbs un nepārtrauktā informācijas plūsma rada pastāvīgu spriedzi, tāpēc ir īpaši svarīgi atrast brīdi, lai apstātos un atgūtu līdzsvaru. Lai arī Līgo svinēšana nepārvēršas...
Lasīt tālākPēc konstatētajiem pārkāpumiem pašvaldība pārceļ bezpajumtnieku aprūpi uz citu institūciju
Rīgas domes Labklājības departaments šogad vairākas reizes pārbaudīja sociālās aprūpes centrus “Liepa” un “Senlejas”, kur pakalpojumus sniedz SIA “Senioru nams”. Pārbaudēs konstatēti...
Lasīt tālākMelbārde: ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, vērtējot 100 dienu laikā paveikto kopš apstiprināšanas amatā, uzsver, ka šajā laikā ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības...
Lasīt tālākŠovasar Rīgas dārzi un parki uzziedēs, Skolēnu dziesmu un deju svētku iedvesmoti
“Rīgas meži” trešdien, 11. jūnijā, Esplanādes parkā atklāja vasaras puķu dobju sezonu, iepazīstinot sabiedrību ar šī gada puķu dobju tematiskajiem rakstiem un īpaši atlasīto augu...
Lasīt tālākDziesmu un deju svētku laikā svētku transportam atļaus izmantot sabiedriskā transporta joslas
Otrdien, 10. jūnijā, Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos, papildinot tos ar jaunu punktu, kas paredz Dziesmu un deju svētku laikā ļaut svētku dalībnieku...
Lasīt tālāk