Sākusies plaša smadzeņu skalošana par mīlestību pret eiro
Līdz ar 2013. gada iestāšanos valdība ir sākusi plašu smadzeņu skalošanas kampaņu, kuras mērķis ir vairot Latvijas iedzīvotāju mīlestību pret eiro.
Lēš, ka tās kopējās izmaksas būs vismaz 1,4 miljoni latu, taču sasniedzamos mērķus organizatori neatklāj, apgalvojot, ka viņiem ir vienalga, cik daudz vai, precīzāk būtu teikt – maz iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu 2014. gada 1. janvārī.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka saskaņā ar jaunākajiem Latvijas Bankas pasūtinātajiem pētījumiem drīzai valūtas maiņai piekrīt tikai 10% iedzīvotāju. Tāpēc paziņojumos akcentu liek uz citu aspektu, manipulatīvi apgalvojot, ka lats patīk mazizglītotiem cilvēkiem, bet eiro – gudriem un skolotiem. Kā darbojas propagandas mehānismi, uzskatāmi varēja vērot arī piektdien Finanšu ministrijā sasauktajā preses konferencē. Tajā par eiro tika stāstītas vislabākās un sirsnīgākās lietas: eiro glābs valsts ekonomiku, vairos ikviena iedzīvotāja labklājību, Latvija iegūs nebijušu politisku ietekmi, skolotājiem būs lielākas algas un pat arodbiedrību līderiem būs labāka dzīve, jo arodbiedri būs apmierināti ar savējām. Labumu simts un viens, bet risku un mīnusu nekādu. Formāli gan pateiktas atmiņā labi paliekošas frāzes, ka «eiro nav brīnumnūjiņa» un «eiro nav laimes lācis». Taču visi pārējie Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas pārstāvju teksti liecina par pretējo. Sekojot klasiskiem propagandas principiem, uz neērtiem jautājumiem neatbild – piemēram, bez atbildes palicis būtiskais jautājums, kā Latvija varēs izstāties no eirozonas, ja pašlaik rožaini sazīmētās ainas nepiepildīsies. Taču šis, kā paziņoja ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna, «neesot konkrētās preses konferences jautājums».
Saistībā ar eiro pašlaik uz vairumu neskaidrību tiek atbildēts ar aplinkus pļāpām. Piektdienas pļāpātāji līdztekus Karīnai Kornai bija ministra padomnieks Jānis Platais, Latvijas Bankas pārstāve Daina Paula un eiro komunikācijas projektu vadītāja Māra Šetlere. No viņu runām nekļuva saprotams, kādēļ valdībai jātērē nauda iedzīvotāju pārliecināšanai un viņu attieksmes mērīšanai, ja eiro ieviesīs, neraugoties uz tautas noraidošo pozīciju. Tāpat klātesošās amatpersonas neviesa skaidrību, vai eksistē tāds Eiropas Savienībā vai Latvijā pieņemts dokuments, kas pieprasītu valdībai panākt, lai iedzīvotāji grib eiro. Platais gan pavēstīja, ka rīkošanos pretēji pašreizējām sabiedrības vēlmēm, tas ir atteikšanos no savas nacionālās valūtas, leģitimē pozitīvais balsojums par iestāšanos Eiropas Savienībā 2003. gada referendumā. Toreiz, jāatgādina, arī tika iedarbināta masīva propagandas kampaņa.
Patiesībā eiro nozīmēs kārtējo porciju zaudētas suverenitātes, jo par naudu turpmāk lems tikai Briselē, bet Rīgas teikšana būs nulle. Ekonomikas eksperte akadēmiķe Raita Karnīte norāda, ka valdības pienākums būtu tautai godīgi pateikt, ka Eiropas Savienība pašlaik strauji dodas federatīvas valsts izveides virzienā. Ka, atdodot latu, mēs atdosim daļu savas neatkarības. Taču eiro sludinātāji arī šo patiesību noliedz. Tas, ka lēmumus mūsu vietā pieņems citi un citur, nenozīmējot suverenitātes mazināšanos, bet nekaitīgu «pilnvaru deleģēšanu». Tā skaidro ministra padomnieks Jānis Platais, un patiešām – izklausās daudz labāk.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākFM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākLBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...
Lasīt tālākKrāpnieki sūta īsziņas VSAA vārdā, aicinot atvērt saiti
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina, ka aktivizējušies krāpnieki, kuri izsūta iedzīvotājiem viltus īsziņas par it kā iesaldētu pensiju 2. līmeņa kontu. Krāpnieki...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālāk