Sākusies plaša smadzeņu skalošana par mīlestību pret eiro
Līdz ar 2013. gada iestāšanos valdība ir sākusi plašu smadzeņu skalošanas kampaņu, kuras mērķis ir vairot Latvijas iedzīvotāju mīlestību pret eiro.
Lēš, ka tās kopējās izmaksas būs vismaz 1,4 miljoni latu, taču sasniedzamos mērķus organizatori neatklāj, apgalvojot, ka viņiem ir vienalga, cik daudz vai, precīzāk būtu teikt – maz iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu 2014. gada 1. janvārī.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka saskaņā ar jaunākajiem Latvijas Bankas pasūtinātajiem pētījumiem drīzai valūtas maiņai piekrīt tikai 10% iedzīvotāju. Tāpēc paziņojumos akcentu liek uz citu aspektu, manipulatīvi apgalvojot, ka lats patīk mazizglītotiem cilvēkiem, bet eiro – gudriem un skolotiem. Kā darbojas propagandas mehānismi, uzskatāmi varēja vērot arī piektdien Finanšu ministrijā sasauktajā preses konferencē. Tajā par eiro tika stāstītas vislabākās un sirsnīgākās lietas: eiro glābs valsts ekonomiku, vairos ikviena iedzīvotāja labklājību, Latvija iegūs nebijušu politisku ietekmi, skolotājiem būs lielākas algas un pat arodbiedrību līderiem būs labāka dzīve, jo arodbiedri būs apmierināti ar savējām. Labumu simts un viens, bet risku un mīnusu nekādu. Formāli gan pateiktas atmiņā labi paliekošas frāzes, ka «eiro nav brīnumnūjiņa» un «eiro nav laimes lācis». Taču visi pārējie Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas pārstāvju teksti liecina par pretējo. Sekojot klasiskiem propagandas principiem, uz neērtiem jautājumiem neatbild – piemēram, bez atbildes palicis būtiskais jautājums, kā Latvija varēs izstāties no eirozonas, ja pašlaik rožaini sazīmētās ainas nepiepildīsies. Taču šis, kā paziņoja ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna, «neesot konkrētās preses konferences jautājums».
Saistībā ar eiro pašlaik uz vairumu neskaidrību tiek atbildēts ar aplinkus pļāpām. Piektdienas pļāpātāji līdztekus Karīnai Kornai bija ministra padomnieks Jānis Platais, Latvijas Bankas pārstāve Daina Paula un eiro komunikācijas projektu vadītāja Māra Šetlere. No viņu runām nekļuva saprotams, kādēļ valdībai jātērē nauda iedzīvotāju pārliecināšanai un viņu attieksmes mērīšanai, ja eiro ieviesīs, neraugoties uz tautas noraidošo pozīciju. Tāpat klātesošās amatpersonas neviesa skaidrību, vai eksistē tāds Eiropas Savienībā vai Latvijā pieņemts dokuments, kas pieprasītu valdībai panākt, lai iedzīvotāji grib eiro. Platais gan pavēstīja, ka rīkošanos pretēji pašreizējām sabiedrības vēlmēm, tas ir atteikšanos no savas nacionālās valūtas, leģitimē pozitīvais balsojums par iestāšanos Eiropas Savienībā 2003. gada referendumā. Toreiz, jāatgādina, arī tika iedarbināta masīva propagandas kampaņa.
Patiesībā eiro nozīmēs kārtējo porciju zaudētas suverenitātes, jo par naudu turpmāk lems tikai Briselē, bet Rīgas teikšana būs nulle. Ekonomikas eksperte akadēmiķe Raita Karnīte norāda, ka valdības pienākums būtu tautai godīgi pateikt, ka Eiropas Savienība pašlaik strauji dodas federatīvas valsts izveides virzienā. Ka, atdodot latu, mēs atdosim daļu savas neatkarības. Taču eiro sludinātāji arī šo patiesību noliedz. Tas, ka lēmumus mūsu vietā pieņems citi un citur, nenozīmējot suverenitātes mazināšanos, bet nekaitīgu «pilnvaru deleģēšanu». Tā skaidro ministra padomnieks Jānis Platais, un patiešām – izklausās daudz labāk.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju
Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību...
Lasīt tālākSaeimas komisija: Tarifiem elastīgāk jāatspoguļo energoresursu cenu izmaiņas
Pēc iespējās ātrāk jāorganizē efektīvs atlikumsiltuma tirgus, un siltumapgādes tarifiem elastīgāk jāatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas, trešdien, 24.aprīlī, uzsvēra...
Lasīt tālākStradiņa slimnīca sagaida no SIA “Velve” būvniecības dokumentācijas atdošanu un skaidrojumu par parādiem apakšuzņēmējiem
Lai risinātu ar A2 būvobjekta pārņemšanu saistītos jautājumus, tostarp par norēķiniem, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) sagaida, ka SIA “Velve”...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību, pārtikas tirdzniecības vietās jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts. To noteic Saeimā ceturtdien, 25.aprīlī, trešajā – galīgajā –...
Lasīt tālākTirgotāji bieži maldina par augļu un dārzeņu izcelsmi
Veicot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu kontroli, mēneša laikā Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 390 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, 40 % gadījumu...
Lasīt tālākLBAS: Latvijas uzņēmumu konkurētspēju neapdraud izdevumi par darbnespējas lapām
30. aprīlī trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse atkal diskutēs par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba nespējas lapas...
Lasīt tālākMazos un vidējos uzņēmumus visvairāk ietekmē nodokļu slogs, inflācija un energoresursu cenas
Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskās attīstības perspektīvu un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, mazie un vidējie uzņēmēji Baltijā saglabā pragmātisku optimismu. Par to...
Lasīt tālākProkuratūrā izbeidz lietu pret četrām personām par mēģinājumu izkrāpt “Olainfarm” akcijas
Pirms trim gadiem Valsts policija sāka kriminālprocesu par mēģinājumu izkrāpt daudzus miljonus vērtas “Olainfarm” akcijas. Likumsargi aizdomās turēja piecas personas un martā pret tām...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību par produktu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 17. aprīlī, trešajā – galīgajā – lasījumā...
Lasīt tālākLBAS: Minimālajai algai jābūt 50% apjomā no vidējās mēneša algas valstī
17. aprīlī notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sanāksme, kuras ietvaros sociālie partneri trīspusējās pārrunās diskutēs...
Lasīt tālāk