• Tweet

Solot aizraujošu diskusiju, trīs deputāti Saeimas Juridiskajā komisijā iesnieguši priekšlikumus Valsts prezidenta iniciētajiem grozījumiem likumā par valsts prezidenta darbības nodrošināšanu.

Starp priekšlikumiem ir arī bijušā prezidenta Valda Zatlera kritizētā iecere eksprezidentiem, kas atgriežas aktīvajā politikā, liegt daļu no sociālajām garantijām.

Ar ierosinājumu ieturēt aktīvajā politikā startējošajam eksprezidentam pensiju klajā nākusi opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības deputāte Dana ReiznieceOzola. Saskaņā ar viņas priekšlikumu bijušajam prezidentam uz laiku nepienāktos pensija, ja viņš kļūst par Saeimas deputātu, ministru vai parlamentāro sekretāru. Jāprecizējot noteikumi par bijušajam, politikā atkal ienākušajam prezidentam pienākošos automašīnu. Proti, ja arī jaunajā amatā viņam paredzētais dienesta auto, tad vajadzēs izvēlēties – to, kas pienākas eksprezidentam, vai ieņemamajam amatam atbilstošo.

Sociālo garantiju ierobežojumi gadījumam, ja eksprezidents ieņem kādu amatu, Latvijā nav noteikti, tomēr citās valstīs tie ir izplatīti. Piemēram, Īrijā pensiju samazina, ja eksprezidents kļūst par parlamenta deputātu, Čehijā – ja kļūst par parlamenta deputātu vai valdības locekli, tiesībsargu, tiesnesi vai ieņem citu likumā noteiktu amatu. Polijā ir jāizvēlas ienākumu avots – eksprezidenta vai attiecīgā amata atalgojums.

«Viens no galvenajiem argumentiem, ieviešot spēkā esošās sociālās garantijas, bija, lai prezidentūras laikā nodrošinātu personas politisko neitralitāti. Taču, ja ir redzams, ka gatavo sev politisko platformu, lai atgrieztos aktīvajā politikā, tad ir dažādu valstu pieredze, kas parāda, ka ir iespējams uz laiku, kamēr eksprezidents ir politiski aktīvs, ierobežot daļu sociālo garantiju,» skaidro D. ReiznieceOzola. Viņa līdz 2011. gada 4. jūlijam ievēlēto eksprezidentu nāves gadījumā aicina likumā nostiprināt viņu laulāto draugu tiesības – pēc eksprezidenta nāves viņa dzīvesbiedram ar likuma spēku ļaut valsts dzīvoklī uzturēties vēl gadu.

«Šobrīd tādas tiesības sniedz līgums par valsts apmaksātā dzīvokļa īri, taču likumā šādas tiesības nostiprinātas nav. Tādēļ , lai nerastos nevajadzīgi pārpratumi, to vajadzētu iekļaut likumā,» saka politiķe.

D. ReiznieceOzola atbalsta A. Bērziņa iniciatīvu, ka nākamajiem prezidentiem pēc pilnvaru termiņa beigām netiks piešķirts valsts apmaksāts dzīvoklis, bet tā vietā būtiski tiks palielināta pensija. Pret šo ierosinājumu savos priekšlikumos A. Bērziņa izstrādātajam likumprojektam vērsusies Reformu partijas deputāte Inese LībiņaEgnere.

Jānis Ādamsons (Saskaņas centrs) iesniegtajos priekšlikumos eksprezidentu pensijas palielināšanu un valsts apmaksāta dzīvokļa nepiešķiršanu atbalsta, taču uzskata, ka bijušajam prezidentam pienāktos sekretārs.

Tomēr automašīna, viņaprāt, savu termiņu tautai nokalpojušajiem prezidentiem nepienākas. Tā vietā būtu lietderīgāk, ja nepieciešamības gadījumā bijušais prezidents varētu paņemt automašīnu no Saeimas autobāzes.

«Statusam atbilstošas automašīnas Saeimas autobāzē vienmēr ir pieejamas un gatavas braukšanai. Neredzu nekādu problēmu – nebūs jāpērk auto un jāalgo automašīnas vadītājs. Beigsies arī skandāli, ka auto par dārgu,» uzskata politiķis.

Viņš šā likuma izstrādes laikā grasās nākt klajā ar priekšlikumu mainīt arī eksprezidentu apsardzes kārtību. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likuma redakciju bijušajiem prezidentiem četrus gadus pēc pilnvaru beigām ir tiesības uz valsts nodrošinātu apsardzi, turklāt par tās nepieciešamību pēc drošības iestāžu sniegtās informācijas uzklausīšanas var lemt pats eksprezidents. V. Zatlers šo iespēju izmanto.

Par apsardzes nepieciešamību pēc šā termiņa beigām katrā atsevišķā gadījumā lemj Ministru kabinets.

J. Ādamsons uzskata, ka bijušajiem prezidentiem apsardze vienmēr nav nepieciešama, tāpēc aicinās likumā iekļaut normu, kas drošības dienestiem pašiem ļaus izlemt, ir bijušajam prezidentam nepieciešama apsardze vai nav.

***

piedāvājums

• 85% no algas jeb Ls 1912 – likumprojektā piedāvātā pensija.

• 30,25 tūkstoši latu – tik lielu summu likumprojekts ļauj tērēt eksprezidenta auto iegādei.

• 919 latu – šādu summu, ieskaitot braucamā uzturēšanu, vienā mēnesī nedrīkstēs pārsniegt, ja auto tiks nomāts.

• 40 tūkstoši latu – šāds būtu ikgadējais ietaupījums, ja deputāti akceptētu Valsts prezidenta izstrādāto likumprojektu.

Avots: Saeima

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis