Augstākās izglītības padomei pārmet bezdarbību
Šodien Saeima lemj par Augstākās izglītības padomes sastāvu, par katru no kandidātiem balsojot atsevišķi.
Lai gan kopumā valdošās partijas izteikušas viņiem atbalstu, pret dažiem ir izskanējuši iebildumi. Vislielāko neapmierinātību ar sastāvu paudusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Reformu partija, vēršot uzmanību uz AIP bezdarbību četru gadu laikā.
Vismazāk pretenziju līdz šim bijis pret tiem kandidātiem, kas tiek virzīti AIP pirmo reizi. Arī Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā viņus atbalstīja vienbalsīgi: piemēram, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas deleģēto pārstāvi, Latvijas Mākslas akadēmijas Senāta priekšsēdētāju Andri Teikmani, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas pārstāvi – Banku augstskolas profesori Tatjanu Volkovu, Privāto augstskolu asociācijas valdes priekšsēdētāju, SIA Sociālo tehnoloģiju augstskola rektoru Juri Zaķi. Taču pret jau esošajiem padomes locekļiem attieksme nav bijusi vienprātīga, un visvairāk balsu pret saņēmis Latvijas Studentu apvienības izvirzītais kandidāts – tās prezidents Edvards Ratnieks un arī līdzšinējais AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra. Ne bez iebildumiem atbalstītas arī Latvijas Zinātņu akadēmijas bijušā prezidenta Jura Ekmaņa, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidenta Aigara Rostovska un Rīgas Tehniskās koledžas direktora Jāņa Rozenblata kandidatūras. Bet visskaļāk pret AIP sastāvu līdz šim protestējusi Reformu partija un IZM, kas aicināja Saeimu to neatbalstīt. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis brīdināja, ka balsojums Saeimā par AIP sastāvu būs rādītājs tam, cik daudz deputātu atbalsta pārmaiņas augstākajā izglītībā. Viņš atgādināja, ka iepriekšējais AIP sastāvs ne vien tiek turēts aizdomās par nekvalitatīvu studiju programmu izvērtējuma veikšanu un datu sagrozīšanu, bet tās neizdarība ir pat pierādāma. Turklāt AIP «ir cilvēki, kas mērķtiecīgi un visiem līdzekļiem kavējuši pārmaiņas augstākās izglītības jomā. Ja viņi nonāks jaunajā sastāvā, reformu īstenošana būs divkārt grūtāka». Vēstulē Saeimai IZM ir uzskaitījusi vēl virkni citu AIP neizdarību, gan ne ar vārdu neminot, ka arī pats ministrs bijis šajā bezdarbīgajā sastāvā.
AIP līdzšinējais priekšsēdētājs J. Vētra pārmetumus noraida, piebilstot, ka uz tiem jau argumentēti atbildējis vēstulē, kas adresēta valdībai. Tāpat neesot saprotami IZM iebildumi pret kandidātiem, lai gan, iespējams, tos zināmā mērā izraisījusi AIP «pretstāvība» pret IZM. «Tagad, kad gūta skaidrība visos jautājumos un esam apmainījušies viedokļiem, būtu jāpavelk svītra un jāturpina strādāt,» teica J. Vētra, paužot cerību, ka ministrs respektēs Saeimas balsojumu un būs atvērts sadarbībai ar jauno sastāvu.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
No 2024. gada septembra plānoti uzlabojumi profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagogiem, pārējām pedagogu grupām – no 2025. gada septembra
Konkurētspējīgas darba samaksas un sabalansētas darba slodzes nodrošināšanai pedagogiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā nacionālā līmenī noteikt darba slodzes ietvaru,...
Lasīt tālākIeteikumi 72 stundu somas sagatavošanai dažādām krīzes situācijām
Rīgas pašvaldības rīkotais iedzīvotāju informatīvās kampaņas ’’Rīgas civilās aizsardzības plāns – pārzini un līdzdarbojies!” semināru cikls apskata plašu ar civilo aizsardzību...
Lasīt tālākPlānots, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi
Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 15.maijā, pirmajā lasījumā...
Lasīt tālākVanaga: Daļa skolotāju ies piketā, bet daļa izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos
Daļa skolotāju neies piketā, bet izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos, tā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma”, runājot par gaidāmo pedagogu piketu, sacīja Latvijas...
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz ceturtdien, 9.maijā, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies...
Lasīt tālākLatvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits
Latvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Pēc ministra...
Lasīt tālāk9. maijā Valsts policija un Valsts drošības dienests pastiprināti uzraudzīs drošību visā Latvijā
Valsts policija un Valsts drošības dienests arī šogad strādā pastiprinātā režīmā, visā valstī uzraugot drošības situāciju saistībā ar 9. maiju. Dienesti gatavojas jebkuram scenārijam...
Lasīt tālākLatvijā pilnībā ražotās “Patria” bruņmašīnas nevar piereģistrēt, jo tas likumā vispār nav paredzēts
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nepārtraukti runājam, ka Eiropai jākļūst patstāvīgākai, lai ražotu un apgādātu savas armijas. Kā saka militārie analītiķi – ASV priekšrocība...
Lasīt tālākTeju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālāk