Iedzīvotāji uzskata, ka deputāti, ministri, premjers un Valsts prezidents saņem pārāk lielu algu
Pētījumu centra SKDS veiktās iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka, pēc sabiedrības domām, medmāsas, fiziskā darba strādnieki, lauksaimniecībā nodarbinātie, skolotāji, ārsti un policisti par savu darbu būtu pelnījuši saņemt lielāku atalgojumu, nekā tas ir patlaban. Aptaujas dati uzrāda nepārprotamu sabiedrības empātiju pret šo grupu pārstāvjiem. Saskaņā ar aptaujas datiem, to, ka medmāsas būtu pelnījušas lielāku atalgojumu, norādīja 85%, fiziskā darba strādnieki privātuzņēmumos – 81%, lauksaimniecībā nodarbinātie – 79%, skolotāji – 78%, ārsti – 66% un policisti – 68% iedzīvotāju. Dati liecina, ka Latvijā ir ļoti maz tādu, kas uzskata, ka šo grupu pārstāvju atalgojumu varētu arī samazināt (1% līdz 4% iedzīvotāju).
Tajā pašā laikā lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka Saeimas deputāti, ministri, Valsts un Ministru prezidents patlaban saņem pārāk lielu atalgojumu. Viedokli, ka Saeimas deputātiem būtu jāmaksā mazāk, pauda 75% iedzīvotāju, bet par algu samazinājumu ministriem, Ministru prezidentam un Valsts prezidentam balso attiecīgi 66%, 63% un 56% iedzīvotāju. To, ka šo grupu pārstāvji būtu pelnījuši atalgojuma pieaugumu, domā attiecīgi tikai 1%, 2%, 4% un 2% iedzīvotāju.
Biežāk kritiski nekā labvēlīgi noskaņoti iedzīvotāji ir arī vērtējot ierēdņu un tiesnešu atalgojumu. To, ka ierēdņi patlaban pelna pārāk maz un to atalgojums būtu jāpalielina, uzskata 13%, bet to, ka par daudz un to atalgojumu vajadzētu samazināt – 40% iedzīvotāju. Savukārt algu pielikumu tiesnešiem atbalsta 12%, bet samazinājumu – 27% iedzīvotāju. Vienlaikus salīdzinoši liela sabiedrības daļa uzskata, ka atalgojuma līmeņi šo abu grupu pārstāvjiem nebūtu jāmaina (attiecīgi 45% un 35%).
Savukārt, vērtējot Latvijas militārpersonas un uzņēmējus, iedzīvotāji biežāk uzskata, ka viņiem par savu darbu pienāktos saņemt vairāk, nekā mazāk. To, ka militārpersonas ir pelnījušas algas 3 pielikumu, uzskata 33%, bet uzņēmēji – 17% iedzīvotāju. Pretēju viedokli pauda attiecīgi 7% un 15% respondentu, bet to, ka atalgojums nebūtu jāmaina, attiecīgi 35% un 41% respondentu.
Salīdzinot 2012.gada novembra aptaujas datus ar līdzīgas aptaujas datiem, kas tika veikta 2004.gada novembrī, atklājas, ka arī pirms 8 gadiem vairākums iedzīvotāju uzskatīja, ka medmāsas, fiziskā darba strādnieki, lauksaimniecībā nodarbinātie, skolotāji, ārsti un policisti pelna par maz, bet Saeimas deputātu, ministru, Valsts un Ministru prezidenta atalgojumu varētu arī samazināt. Arī attieksme pret ierēdņu atalgojumu kopš 2004.gada nav īpaši mainījusies, jo arī pirms 8 gadiem Latvijā vairāk bija tādu, kas uzskatīja, ka ierēdņu atalgojums ir jāsamazina (32%) nevis jāpalielina (20%).
Taču interesantas izmaiņas ir piedzīvojusi iedzīvotāju attieksme pret tiesnešu un uzņēmēju atalgojumu. Vērtējot tiesnešu ienākumus, pirms 8 gadiem iedzīvotāji biežāk uzskatīja, ka tiesnešu atalgojums būtu jāpalielina (27%) nevis jāsamazina (11%).
Savukārt, vērtējot uzņēmēju atalgojumu, pirms 8 gadiem tikai 10% iedzīvotāju uzskatīja, ka uzņēmēji būtu pelnījuši saņemt vairāk, bet patlaban tā domā jau 17%. To iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka uzņēmējiem pienāktos saņemt mazāk, kopš 2008.gada nav mainījies – gan tad, gan tagad tā domā tikai 15%.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Eiropas Parlaments iedibina ordeni par nopelniem Eiropas labā
Atzīmējot Šūmana deklarācijas 75. gadadienu, Eiropas Parlaments iedibina Eiropas Nopelnu ordeni, pirmo šāda veida Eiropas apbalvojumu. Gatavojoties Šūmana deklarācijas — Eiropas vienotības...
Lasīt tālākRīga aicina svinēt Māmiņdienu ar koncertiem, radošām darbnīcām un festivālu
Svētdien, 11. maijā, ar sirsnīgiem koncertiem, radošām darbnīcām un festivālu Rīgā atzīmēs Mātes dienu. Mātes dienas festivāls “Hanzas peronā” un svētki apkaimēs Šogad...
Lasīt tālākKatra otrā mamma Latvijā sev velta mazāk nekā vienu stundu dienā
Ikdiena kļūst arvien straujāka un laika, ko veltīt sev ārpus darba un ģimenes pienākumiem kļūst arvien mazāk, īpaši mammām. Modes un dzīvesstila tirdzniecības centra “Spice” veiktā...
Lasīt tālākVai bērnudārza un pamatskolas internātam ir vieta 21. gadsimtā?
Dzīvošana internātā nav bērna otrās mājas. Tas ir pretrunā ar bērna tiesībām dzīvot ģimenē, kas ir pamatu pamats viņa pilnvērtīgai attīstībai un sagatavošanai patstāvīgai dzīvei....
Lasīt tālāk“Bērna māja” vēl tikai ceļā uz mērķa sasniegšanu
No vardarbības cietušo bērnu nopratināšanai speciāli izveidotajai “Bērna māja” ir jātiecas uz visaugstākajiem profesionalitātes standartiem, kurā strādā speciālisti ar visaugstāko...
Lasīt tālākBrīdina par mutes un nagu sērgas izplatību Eiropā un draudiem Latvijā
Lai vienotos par dienestu sadarbību bīstamās dzīvnieku infekcijas slimības mutes un nagu sērgas draudu un uzliesmojuma gadījumā, Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) tikās Valsts ugunsdzēsības...
Lasīt tālākVDD atkārtoti rekomendē Latvijas iedzīvotājiem neceļot uz Krieviju vai Baltkrieviju
Valsts drošības dienests (VDD) stingri rekomendē Latvijas iedzīvotājiem gaidāmajās Lieldienu brīvdienās neceļot uz Krieviju vai Baltkrieviju, atkārtoti brīdinot par augstajiem izlūkošanas,...
Lasīt tālākOlas, majonēze un tematiski saldumi: pircēji gatavojas Lieldienu svinēšanai
Tērēt vairāk un iegādāties augstākas kvalitātes produktus vai tādus gardumus, kurus ikdienā pērk retāk, – pošoties Lieldienu svinēšanai, šādu gatavību pauduši 35 % Rimi aptaujas*...
Lasīt tālākValsts kontroles padomes locekles Maiju Āboliņu un Ilzi Bāderi apstiprina amatā uz otro termiņu
Ceturtdien, 10. aprīlī, Saeima uz otro termiņu Valsts kontroles padomes locekļu amatā apstiprināja Maiju Āboliņu un Ilzi Bāderi. Saskaņā ar Valsts kontroles likumu Valsts kontroles padomes...
Lasīt tālākRosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālāk