Eksperti: Reformu partijas stratēģija kļūst haotiska
Reformu partijas (RP) stratēģija, gatavojoties nākamā gada pašvaldību vēlēšanām, kļūst arvien haotiskāka.
Lai gan sākotnēji Vienotības piedāvājums veidot Rīgā vienotu sarakstu tika kategoriski noraidīts, pašlaik reformisti raida signālus, ka tomēr ir gatavi sadarboties. Eksperti lēš, ka eksprezidenta izveidotā partija ir nonākusi strupceļā, kurā katram no risinājumiem būs bēdīgs iznākums.
Gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, partija Vienotība vairākkārt ir mēģinājusi konsolidēt labējā spārna spēkus, lai, veidojot vienotu sarakstu, apvienotu spēkus pret Saskaņas centru, kuram Rīgas domes vēlēšanās solīta pārliecinoša uzvara. Pašreizējam galvaspilsētas mēram Nilam Ušakovam izdevies iegūt milzīgas rīdzinieku simpātijas, tādēļ par gandrīz vienīgo iespēju līdzvērtīgi ar viņu konkurēt uzskata visu labējo partiju sadarbību, lai nesadrumstalotu nacionāli noskaņoto vēlētāju balsis. Pēc ilgstošām pārdomām RP tomēr noraidīja Vienotības piedāvājumu, par vienu no iemesliem minot, pēc viņu domām, negodīgo kvotu sadalījumu vienotajā sarakstā. Jāatgādina, ka Vienotība saviem cilvēkiem Rīgas domes kandidātu sarakstā paredzēja trīs reizes vairāk vietu nekā RP politiķiem, aizbildinoties ar reformistu zemajiem reitingiem.
Lai gan vēl pirms dažām nedēļām RP izlēma Rīgas domi iekarot lepnā vientulībā, pašlaik publiskajā telpā tiek raidīti diametrāli pretēji signāli. Pagājušajā nedēļā viena no RP līderēm Sandra SondoreKukule, bet šonedēļ arī Valdis Zatlers pēkšņi atzinuši, ka ideja par kopīgu sarakstu ar Vienotību nemaz neesot tik peļama.
Vienotības ģenerālsekretārs, pašvaldību vēlēšanu kampaņas koordinators Artis Kampars sarunā ar Neatkarīgo gan atzina, ka pagaidām par kolēģu viedokļa maiņu viņš zinot tikai no publikācijām medijos. «Reformu partijas stratēģija ir nedaudz nesaprotama, taču, ja partneri tiešām izlems veidot kopīgu sarakstu, nekas vēl nav nokavēts,» pauda A. Kampars, piebilzdams, ka, «objektīvi vērtējot, tas tiešām būs visefektīvākais veids, kā maksimāli nesadrumstalot labējā elektorāta balsis». A. Kampars nevēlējās analizēt iemeslus, kādēļ RP tik pēkšņi mainījusi savu nostāju, taču atzina, ka jauns sarunu raunds varētu nozīmēt atgriešanos arī pie sāpīgā kvotu jautājuma.
Tikmēr politologs Filips Rajevskis uzskata, ka viens no iemesliem, kādēļ RP nākas meklēt draudzību ar Vienotību, varētu būt atziņa, ka viena pati šī partija tomēr nespēj izveidot spēcīgu cilvēku sarakstu. Jāatgādina, ka RP ir pēdējais no lielajiem politiskajiem spēkiem, kurš joprojām nav nosaucis savu kandidātu Rīgas mēra amatam. Aizkulisēs tiek spriests, ka lielas cerības ir liktas uz šā brīža ekonomikas ministru Danielu Pavļutu (RP). Taču politiskajās aizkulisēs piekrišana cīņai par Rīgas atslēgām tiek saukta par maz pievilcīgu iespēju, jo ikviena labējā spēka izredzes uzveikt Saskaņas centru ir nelielas. «Reformu partijas haotiskā rīcība – no sākuma atsakot Vienotībai, bet tagad meklējot atpakaļceļu – liecina par iekšējām problēmām. Partijā ir izveidojušies divi flangi: vienā atrodas veiksmīgie, enerģiskie ministri, kam Reformu partija kļuvusi par tramplīnu tālākai karjerai, savukārt otrā flangā atrodas cilvēki, kuri sevi nav mācējuši realizēt. Abi flangi apzinās, ka, startējot atsevišķi un zaudējot, Reformu partija sašķelsies. Savukārt ielecot Sarmītes Ēlertes kamanās, vēlētājam tiks raidīts signāls – kas tad tā par partiju, kas pat savu sarakstu nespēj izveidot?» analizēja politologs. «Manuprāt, jebkurš no šiem scenārijiem Reformu partijai draud ar bēdīgu iznākumu. Vienīgā iespēja ir atrast ļoti spēcīgu līderi un tomēr mēģināt startēt atsevišķi, pārvarot 5% barjeru. Tikai tad reformistiem būs cerības izdzīvot līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām,» komentēja eksperts.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Darbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālāk