• Tweet

Latvijā būtiski samazinājies naturalizēties gribošo nepilsoņu skaits. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) vadība norāda, ka šo procesu lielā mērā ietekmē politiskās spekulācijas, sniedzot nepilsoņiem cerību, ka Latvijā tiks ieviesta divvalodība vai automātiska pilsonība.

Tikmēr kreisā flanga politiķi uzskata, ka problēmas pamatā ir valsts nievājošā attieksme pret nepilsoņiem.

Pēc PMLP rīcībā esošajiem datiem, pirms pieciem gadiem naturalizācijas eksāmenu vidēji kārtojuši 3000 cilvēki, savukārt pašlaik to skaits ir sarucis līdz 2000. Pārvaldes vadītājs Vilnis Jēkabsons uzsver tendenci, «ka naturalizēties vēlas arvien mazāk, jo apkārt klīst dažāda informācija, ka nepilsoņi varētu pilsonību iegūt automātiski, ka Latvijā varētu būt divas valodas». Arī socioloģiskās aptaujas rāda, ka aptuveni 25% nepilsoņu uzskata, ka viņiem pilsonība pienākas automātiski. Jāpiebilst, ka, pēc tautas skaitīšanas un iedzīvotāju reģistra datiem, Latvijā šobrīd ir 280 līdz 300 tūkstoši nepilsoņu.

Spēkā esošais Latvijas Republikas Pilsonības likums noteic, ka Latvijas pilsonības iegūšanai naturalizācijas kārtībā pretendentiem jānokārto latviešu valodas prasmes pārbaude, kā arī Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaude. Jau gadiem kreisi noskaņotie politiskie spēki demonstrē vēlmi panākt šīs kārtības maiņu, spekulējot ar dažādiem solījumiem vēlētājiem.

Kustība Par vienlīdzīgām tiesībām šā gada septembrī Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) iesniedza 12 779 parakstus, lai varētu rīkot referendumu par automātisku pilsonības piešķiršanu. Tiesa, CVK referenduma iniciatīvu noraidīja, jo likumdošanas izmaiņas nebija pilnīgi izstrādātas. Savukārt šā gada februārī Latvijā notika referendums par valsts valodas statusa piemērošanu krievu valodai, taču lielākā daļa balsstiesīgo iedzīvotāju šo ideju noraidīja.

Pilsonības iegūšanas atvieglošanas ideju Saeimā aizstāv Saskaņas centrs (SC). Pirms gada Saeimā tika izveidota īpaša Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija, taču nekādu būtisku rezultātu šī darba grupa nav sasniegusi. SC līderis Andrejs Klementjevs gan uzskata, ka naturalizēties gribošo nepilsoņu skaits sarūk «tāpēc, ka valsts neko nedara, lai parādītu, ka šie cilvēki tai ir svarīgi. Latvija nav izvērsusi kampaņu, kas aicinātu iegūt pilsonību, nav rīkojusi plašus latviešu valodas kursus». Šāda centriska virzība būtu apsveicama. «Radikāli aicinājumi nedarbojas – nav pareiza nedz Imanta Parādnieka, nedz Vladimira Lindermana pozīcija. Taču atvieglot naturalizēšanās kārtību, piemēram, tiem cilvēkiem, kuri ir vecāki par 60 gadiem, būtu tikai normāli,» klāstīja A. Klementjevs.

Savukārt SC politiķis Andrejs Elksniņš uzsvēra: «Ekonomiskās krīzes iespaidā Latvijas pilsonība vairs nav tā pati pievilcīgākā, un daudzi, iespējams, izlemj iegūt citas valsts pilsonību.» Parlamentārietis gan piebilda, ka valdošās koalīcijas nevēlēšanās atvieglot pilsonības iegūšanu esot politisku, nevis patriotisku motīvu vadīta. «Vienotība baidās vairot Saskaņas centra elektorātu,» bija pārliecināts politiķis.

Gan A. Elksniņš, gan SC Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins uzsver: naturalizēties gribošo līkne iet lejup objektīvu iemeslu dēļ. Tie, kuri vēlējās un bija spējīgi iegūt pilsonību, to bez problēmām esot izdarījuši deviņdesmitajos gados, savukārt pārējie to nemaz tik ļoti negrib. Tikmēr viens no pieredzes bagātākajiem politiķiem Sergejs Dolgopolovs (SC) piekrīt, ka pilsonības jautājumā Saeimas politika ir bijusi nekonsekventa un tas mulsina daļu nepilsoņu. «Taču Saskaņas centrs apzinās, ka problēma pastāv, tā ir jārisina un to nedrīkst iekonservēt. Tieši tāpēc apakškomisijas izveide ir apsveicama, pat ja šāda darbības forma nav līdz galam efektīva,» pauda deputāts, piebilzdams – apgalvot, ka naturalizācijas tempus ietekmējis divvalodības referendums vai parakstu vākšana par nulles pilsonību, nav korekti, jo, neraugoties uz milzīgo nepilsoņu skaitu Latvijā, šī problēma vēl nekad nav padziļināti pētīta.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte