Kreisā flanga politiķu solījumi bremzē naturalizāciju
Latvijā būtiski samazinājies naturalizēties gribošo nepilsoņu skaits. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) vadība norāda, ka šo procesu lielā mērā ietekmē politiskās spekulācijas, sniedzot nepilsoņiem cerību, ka Latvijā tiks ieviesta divvalodība vai automātiska pilsonība.
Tikmēr kreisā flanga politiķi uzskata, ka problēmas pamatā ir valsts nievājošā attieksme pret nepilsoņiem.
Pēc PMLP rīcībā esošajiem datiem, pirms pieciem gadiem naturalizācijas eksāmenu vidēji kārtojuši 3000 cilvēki, savukārt pašlaik to skaits ir sarucis līdz 2000. Pārvaldes vadītājs Vilnis Jēkabsons uzsver tendenci, «ka naturalizēties vēlas arvien mazāk, jo apkārt klīst dažāda informācija, ka nepilsoņi varētu pilsonību iegūt automātiski, ka Latvijā varētu būt divas valodas». Arī socioloģiskās aptaujas rāda, ka aptuveni 25% nepilsoņu uzskata, ka viņiem pilsonība pienākas automātiski. Jāpiebilst, ka, pēc tautas skaitīšanas un iedzīvotāju reģistra datiem, Latvijā šobrīd ir 280 līdz 300 tūkstoši nepilsoņu.
Spēkā esošais Latvijas Republikas Pilsonības likums noteic, ka Latvijas pilsonības iegūšanai naturalizācijas kārtībā pretendentiem jānokārto latviešu valodas prasmes pārbaude, kā arī Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaude. Jau gadiem kreisi noskaņotie politiskie spēki demonstrē vēlmi panākt šīs kārtības maiņu, spekulējot ar dažādiem solījumiem vēlētājiem.
Kustība Par vienlīdzīgām tiesībām šā gada septembrī Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) iesniedza 12 779 parakstus, lai varētu rīkot referendumu par automātisku pilsonības piešķiršanu. Tiesa, CVK referenduma iniciatīvu noraidīja, jo likumdošanas izmaiņas nebija pilnīgi izstrādātas. Savukārt šā gada februārī Latvijā notika referendums par valsts valodas statusa piemērošanu krievu valodai, taču lielākā daļa balsstiesīgo iedzīvotāju šo ideju noraidīja.
Pilsonības iegūšanas atvieglošanas ideju Saeimā aizstāv Saskaņas centrs (SC). Pirms gada Saeimā tika izveidota īpaša Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija, taču nekādu būtisku rezultātu šī darba grupa nav sasniegusi. SC līderis Andrejs Klementjevs gan uzskata, ka naturalizēties gribošo nepilsoņu skaits sarūk «tāpēc, ka valsts neko nedara, lai parādītu, ka šie cilvēki tai ir svarīgi. Latvija nav izvērsusi kampaņu, kas aicinātu iegūt pilsonību, nav rīkojusi plašus latviešu valodas kursus». Šāda centriska virzība būtu apsveicama. «Radikāli aicinājumi nedarbojas – nav pareiza nedz Imanta Parādnieka, nedz Vladimira Lindermana pozīcija. Taču atvieglot naturalizēšanās kārtību, piemēram, tiem cilvēkiem, kuri ir vecāki par 60 gadiem, būtu tikai normāli,» klāstīja A. Klementjevs.
Savukārt SC politiķis Andrejs Elksniņš uzsvēra: «Ekonomiskās krīzes iespaidā Latvijas pilsonība vairs nav tā pati pievilcīgākā, un daudzi, iespējams, izlemj iegūt citas valsts pilsonību.» Parlamentārietis gan piebilda, ka valdošās koalīcijas nevēlēšanās atvieglot pilsonības iegūšanu esot politisku, nevis patriotisku motīvu vadīta. «Vienotība baidās vairot Saskaņas centra elektorātu,» bija pārliecināts politiķis.
Gan A. Elksniņš, gan SC Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins uzsver: naturalizēties gribošo līkne iet lejup objektīvu iemeslu dēļ. Tie, kuri vēlējās un bija spējīgi iegūt pilsonību, to bez problēmām esot izdarījuši deviņdesmitajos gados, savukārt pārējie to nemaz tik ļoti negrib. Tikmēr viens no pieredzes bagātākajiem politiķiem Sergejs Dolgopolovs (SC) piekrīt, ka pilsonības jautājumā Saeimas politika ir bijusi nekonsekventa un tas mulsina daļu nepilsoņu. «Taču Saskaņas centrs apzinās, ka problēma pastāv, tā ir jārisina un to nedrīkst iekonservēt. Tieši tāpēc apakškomisijas izveide ir apsveicama, pat ja šāda darbības forma nav līdz galam efektīva,» pauda deputāts, piebilzdams – apgalvot, ka naturalizācijas tempus ietekmējis divvalodības referendums vai parakstu vākšana par nulles pilsonību, nav korekti, jo, neraugoties uz milzīgo nepilsoņu skaitu Latvijā, šī problēma vēl nekad nav padziļināti pētīta.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Apstiprinātas 15. Saeimas deputāta pilnvaras deviņiem deputātiem
Saeima piektdien, 20. novembrī, apstiprināja 15. Saeimas deputāta mandātus Valteram Bolevicam, Mārim Dadzim, Jānim Grasbergam, Laurim Gruntmanim, Jurģim Klotiņam, Ģirtam Lapiņam, Jānim Liepiņam,...
Lasīt tālākMinistru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs iepazīstina ar valdības sastāvu un aicinās apstiprināt savu otro valdību
Otrdien, 17. novembrī, pašreizējais Ministru prezidents Andris Kulbergs, kuram Valsts prezidents uzticēja jaunās valdības veidošanu, informēja par jaunās valdības sastāvu un iepazīstināja...
Lasīt tālākLatvijas parlaments svin 104. dzimšanas dienu
7. novembrī Latvijas parlaments svin dzimšanas dienu – šajā dienā aprit 104. gadi kopš 1. Saeimas sanākšanas. Vienlaikus 1922. gadā šajā dienā stājās spēkā mūsu valsts pamatlikums –...
Lasīt tālākApstiprinātas 15. Saeimas pilnvaras
Pēc svinīgā solījuma došanas parlaments apstiprināja 15. Saeimas deputāta pilnvaras. Mandātus ieguva 41 no kandidātu saraksta “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja amatā ievēlēts Edvards Smiltēns
Saeima otrdien, 3. novembrī, par 15. Saeimas priekšsēdētāju ievēlēja Edvardu Smiltēnu. “Par” E. Smiltēna kandidatūru 15. Saeimas priekšsēdētāja amatā balsoja 79 deputāti, bet “pret”...
Lasīt tālākVDD vērtējumā 15. Saeimas vēlēšanas kopumā aizvadītas mierīgi
Valsts drošības dienests (VDD) ir apkopojis informāciju saistībā ar 15. Saeimas vēlēšanu norisi, un dienesta vērtējumā vēlēšanas kopumā ir aizvadītas mierīgi. Vēlēšanu laikā VDD...
Lasīt tālāk“Apvienotais saraksts” triumfē 15. Saeimas vēlēšanās un iegūst rekordlielu mandātu skaitu
Pēc balsu saskaitīšanas noslēguma 15. Saeimas vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guvis "Apvienotais saraksts" (AS), kas jaunajā parlamentā ieguvis 41 deputāta vietu. Tas ir labākais vienas...
Lasīt tālākVDD īsteno pastiprinātus pasākumus brīvu un godīgu Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai
Priekšvēlēšanu periodā Valsts drošības dienests (VDD) pastiprināti vērtē notiekošo sabiedrībā un informatīvajā telpā, lai savlaicīgi identificētu un novērstu mēģinājumus nelikumīgi...
Lasīt tālākLBAS atbalsta LVSADA prasības, aicina piedalīties piketā pie Ministru kabineta
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atbalsta Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) prasības un aicina arodbiedrību biedrus un darbiniekus piedalīties...
Lasīt tālākMinistru prezidents: Latvija nepieļaus sankciju režīma sabrukumu un saglabās stingru nostāju pret Krievijas kara atbalstītājiem
Ministru kabinets šodien slēgtā sēdē vienojās par Latvijas turpmāko rīcību Eiropas Savienības (ES) sankciju pret Krieviju pagarināšanas jautājumā. Panāktā vienošanās nodrošina, ka individuālās...
Lasīt tālāk