Reformu partija grib kā brīvdienu noteikt 31. oktobri – ebreju svētku dienu
Gada nogale Saeimā tradicionāli iezīmējas ar diskusiju par jaunas brīvdienas ieviešanu, pamatā to attiecinot uz pareizticīgo Ziemassvētkiem.
Jau desmit gadus par šo jautājumu bez rezultātiem cīnās parlamenta kreisais spārns, kam ir piebiedrojusies arī Reformu partija, taču maz ticams, ka šogad valdošā elite būs piekāpīgāka.
Koalīcijas sastāvā esošā Reformu partija (RP) rosina mainīt likumdošanu, nosakot, ka ikvienam strādājošajam reizi gadā ir tiesības, vienojoties ar darba devēju, izvēlēties un svinēt sev nozīmīgu reliģisko svētku dienu. Balstoties uz Latvijas tradicionālo konfesiju vadītāju viedokļiem, par potenciāli svinamām dienām tiek piedāvāts noteikt: 6. janvāri – Zvaigznes dienu, 7. janvāri – pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus, 15. augustu – Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus, kā arī 31. oktobri – Reformācijas dienu un ebreju svētkus Jom Kipur jeb Grēku izpirkšanas dienu.
RP norāda uz koalīcijas partneru gatavību apspriest svinamo dienu jautājumu, taču šāds situācijas vērtējums drīzāk ir vēlamā uzdošana par esošo, jo Neatkarīgās aptaujātie Vienotības, kā arī Nacionālās apvienības pārstāvji pauž pretēju nostāju. Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līderis Imants Parādnieks akcentē, ka tā dēvēto sarkano datumu jautājumā ir jāievēro valstiskuma principi, lai sabiedrību saliedētu, nevis šķeltu. Tieši tāpēc daudz būtiskāk būtu par svinamu dienu noteikt, piemēram, 11. novembri jeb Lāčplēša dienu, kas joprojām neesot brīvdiena. «Savukārt dažādu reliģisko svētku atzīmēšanai strādājošie arī šobrīd saskaņā ar Darba likumu var lūgt brīvu dienu uz sava rēķina,» atzina politiķis. Skepsi par RP piedāvājumu pauž arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, atgādinot, ka līdzīgas ierosmes jau vairākus gadus nespēj gūt parlamenta vairākuma atbalstu.
Arī Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins sarunā ar Neatkarīgo atgādināja, ka jautājums par pareizticīgo Ziemassvētkiem Saeimā tiekot skatīts jau vairāk nekā desmit gadu, taču vēl nekad valdošā elite nav šajā jautājumā piekāpusies. «Arī Reformu partijas ierosinājums problēmu neatrisinās – formulējums «vienojoties ar darba devēju» ir pārāk nekonkrēts, jo sniedz uzņēmējam iespēju brīvdienu tomēr nepiešķirt. Tieši tādēļ SC jau gadiem piedāvā ļoti konkrētu normu – 7. janvāris kalendārā ierakstāms kā sarkanais datums, kas visā valstī, visiem strādājošajiem ir brīvdiena,» uzsvēra kreisā flanga līderis, piebilstot, ka, iespējams, jau nākamnedēļ SC varētu vērsties pie parlamenta ar ierosmi par brīvdienas ieviešanu pareizticīgo Ziemassvētkos.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk