• Tweet

Latvijā pirmdien noritēja otrā Latvijas – Krievijas vēsturnieku komisijas sēde, pēc kuras komisijas līdzpriekšsēdētāji Aleksandrs Čubarjans un Antonijs Zunda tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. «Vēstures fakti nebūtu jāpolitizē vai jāideoloģizē, uz ko vērsts arī abu valstu vēsturnieku komisijas darbs,» atzina A. Čubarjans.

Tomēr laikā, kad notiek šīs nozīmīgās vēsturnieku sarunas, Krievijas amatpersonas atgādina par cilvēktiesību neievērošanu Latvijā un ar bažām raugās uz turpmāko starpvalstu attiecību attīstību.

Krievijas Ārlietu ministrijas Latvijas nodaļas vadītājs Oļegs Marčenko, pagājušās nedēļas nogalē Maskavā, Krievijas Ārlietu ministrijā tiekoties ar Latvijas jauniešu organizāciju pārstāvjiem, kuru vidū bija arī Neatkarīgās žurnāliste, secināja, ka Latvijas – Krievijas attiecību uzlabošanā šāgada laikā nekāds progress nav panākts. Viņš neprognozē, kā tās varētu attīsties turpmāk. Taču viņš vēlreiz uzsver, ka situācija ar krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesībām ir ļoti slikta. Savukārt Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs intervijā laikrakstam Čas pauž uzskatu, ka šo gadu Latvijas un Krievijas attiecībās nevar dēvēt kā veiksmīgu, – situāciju krietni pabojāja Latvijas politiķu izteikumi par Krieviju kā valodu referenduma rīkotāju un to, ka «manai valstij attiecībā uz Baltiju ir kādi slepeni mērķi».

Jānoskaidro patiesība

Šāgada vēsturnieku tikšanās mērķis bija apspriest dokumentu krājuma Latvijas un PSRS attiecības starpkaru periodā koncepciju. Vēsturnieki vienojušies, ka trešā komisijas sēde, kas noritēs nākamgad Krievijā, varētu būt veltīta jautājumiem par Latvijas un PSRS attiecībām Otrajā pasaules kara laikā no 1939. līdz 1945. gadam, kas ietver arī abām pusēm jūtīgo jautājumu – okupāciju.

Valsts prezidents pēc tikšanās ar Latvijas un Krievijas vēsturniekiem atzina, ka vēstures izzināšanas mērķis ir nākotnē meklēt iespēju dzīvot labāk, nevis padziļināt pretrunas. «Protams, pamatnosacījums ir vēsturiskās patiesības noskaidrošana. Arī man personīgi šīs komisijas darbs ir nozīmīgs, jo manā ģimenē ir vairāku tuvinieku likteņi, kas starpkaru periodā nonāca Krievijā, cieta represijās un pazuda bez vēsts,» piebilda Valsts prezidents. Vēsturnieki atzinuši, ka ir jārunā arī par jūtīgiem jautājumiem, viens no tiem – okupācija. Arī A. Čubarjans piekrita, ka vēsturniekiem ir jāsadarbojas, taču taujāts, vai komisija nākamajā sēdē varētu vienoties par to, vai bijusi Latvijas okupācija, norādīja: «Komisija nav tiesu iestāde. Zinātnē nevar būt lēmumu. Zinātne nespriež spriedumus. Komisija nav veidota, lai vāktu pierādījumus tiesu sēdei,» ziņo LETA.

Progresa neesot

Starpvalstu attiecību stagnāciju uzsver Krievijas Ārlietu ministrijas Latvijas nodaļas vadītājs O. Marčenko; viņš secina, ka Latvijas – Krievijas attiecību uzlabošanā šāgada laikā nekāds progress nav panākts. Krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības ir sliktā situācijā, un tas ir galvenais negatīvais faktors, kas traucē attiecības uzlabot. O. Marčenko, uzsverot Latvijas – Krievijas vēsturnieku komisijas sanāksmes nozīmi (tā jau pirmdien noritēja Rīgā), atzina, ka šīm sarunām jākoncentrējas uz abu valstu kopīgo vēsturi, nevis tikai uz problēmām, kas rada plaisu attiecībās. «Attiecības ar Latviju neveidojas viegli – brīžiem ir novērojama augšupeja, kam seko kritums. Ir vairāki negatīvi faktori, kuri ietekmē šo attiecību attīstību, un viens no tiem ir cilvēktiesību ievērošana Latvijā, mēs nejūtam nopietnus pasākumus attiecību uzlabošanai,» sacīja O. Marčenko. Viņš atzina, ka pēc bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiālās vizītes Krievijā uzsāktajos darbos nav turpinājuma. Kā lielākās problēmas viņš uzsvēra krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju diskrimināciju, atsaucoties uz notikušo referendumu par valsts valodu, un masveida nepilsonību, kas raisa īpašas bažas, jo sevišķi saistībā ar Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu nepieļaut referendumu par pilsonības piešķiršanu Latvijas nepilsoņiem.

Amatpersona neprognozēja, kā varētu attīstīties abu valstu attiecības un nekonkretizēja, kam būtu jānotiek, lai tās uzlabotos, taču no sarunas izriet, ka galvenā prioritāte ir un būs krievvalodīgo tiesību aizsardzība un nepilsoņu statusa jautājuma risināšana. «Mēs nepieprasām neko vairāk, kas jau ir ierakstīts Eiropas rekomendācijās par cilvēktiesībām,» piebilda O. Marčenko.

Vissliktāk Latvijā un Igaunijā

Līdzīgu viedokli pauž arī Krievijas valdības aģentūras Rossotrudnichestvo vadītāja vietnieks Georgijs Muradovs. Vissliktākā situācija cilvēktiesību nodrošināšanā izveidojusies Latvijā un Igaunijā, šādu viedokli preses konferencē Maskavā, kur piedalījās jauniešu organizāciju pārstāvji no Latvijas, pauda amatpersona. «Šodien Latvijā pastāv tādas problēmas kā krievvalodīgo neatzīšana par nozīmīgu valsts sastāvdaļu, nepilsonības institūts un vienlīdzīgas tiesības uz savu valodu un kultūru visiem Latvijas iedzīvotājiem,» sacīja G. Muradovs. Viņš arī izteica cerību, ka šī jauniešu organizāciju vizīte būs nozīmīgs pasākums Krievijas dzīvē un ietekmēs Latvijas sabiedrības pārveides procesu objektīvu uztveri.

Jauniešu organizāciju pārstāvju delegācija viesojās Krievijā (Kazaņā un Maskavā) iepazīšanās vizītē, jo viens no Krievijas prezidenta Vladimira Putina dibinātās valdības iestādes mērķiem ir atbalstīt ārzemēs dzīvojošos tautiešus.

Avots: nra.lv /Inga Paparde