• Tweet

Katra no pēdējo gadu apkures sezonām sākas ar diemžēl ierastu problēmu – ir ēkas, kuru iedzīvotājiem jādzīvo bez apkures. Arī tad, ja viņi ir norēķinājušies par siltumenerģiju.

Pat ja ir iekrāti parādi par komunālajiem pakalpojumiem, visaizsargātākie ir pašvaldības apsaimniekoto ēku iedzīvotāji, bet pārējiem var novēlēt vai nu cīņas sparu, vai veiksmi. Jo īpaši tiem, kurus uzmetis apsaimniekotājs, iekasējot, bet nepārskaitot naudu pakalpojumu sniedzējiem.

Jā, ir vai tiek veiktas izmaiņas likumos. Taču tām galvenokārt vajadzētu atvieglot cīņu ar parādniekiem – dzīvokļu īrniekiem vai īpašniekiem. Ja māju apsaimnieko negodprātīgs apsaimniekotājs, tad iedzīvotāji atrodas kā uz pulvera mucas. Vai, drīzāk, saldētavā.

Ja apsaimniekotājs nespēj

Normatīvie akti paredz, ka atbildība par saistībām pret pakalpojumu sniedzēju ir mājas kopīpašniekiem (dzīvokļu īpašniekiem), kuri ir pilnvarojuši apsaimniekotāju pildīt mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkcijas. Tādējādi dzīvokļu īpašniekiem ir jākontrolē, kur, kad un kam tiek pārskaitīta viņu samaksātā nauda. Ar nosacījumu – ja izdodas atrast apsaimniekotāju. Neatkarīgā 2010. gadā dzina pēdas SIA Mēness akmens, kas apsaimniekoja spoku namu Cēsu ielā 23. Dažus ēkas iedzīvotājus pašvaldība uzņēma dzīvokļu rindā, bet tie, kuri neatbilda rindas kritērijiem, mitinājās namā kopā ar žurkām, tumsā, bez ūdens un apkures, ar puvušiem un neizvestiem atkritumiem pagalmā. Firma bija iekrājusi vairākus desmitus latu lielu soda naudu par pakalpojumu nesniegšanu iedzīvotājiem. Pašvaldība soda naudu tā arī neiekasēja, māja bija ieķīlāta bankā, apsaimniekotājfirmas īpašnieki nebija atrodami, un tika ierosināta maksātnespēja, pērnvasar rakstīja Neatkarīgā.

Pirms pāris gadiem skaļi izskanēja sašutums par

SIA Māju serviss KSA darbošanos, kā rezultātā vairākās ēkās Rīgā iedzīvotāji sala. Un ne vienu gadu vien. Bez siltuma šajā apkures sezonā atstāti arī liepājnieki, kuri dzīvo firmu Remaks Namu serviss un Remaks Nami apsaimniekotajās mājās. Iedzīvotāji apsaimniekotājam ir maksājuši, bet tas nav norēķinājies ar siltumenerģijas piegādātāju. Nesen par dzīvi aukstumā sūdzējās rīdzinieki no Stabu ielas 53 un Melīdas ielas 3. Šīs nav vienīgās ēkas ne galvaspilsētā, ne Latvijā, kurās apkure nav pieslēgta tāpēc, ka netiek nomaksāti iepriekšējās apkures sezonas rēķini.

Nomaini!

Tas nebūs viegli

Šādos gadījumos iedzīvotājiem ir iespēja mainīt apsaimniekotāju. 2010. gadā tā rīkojās salstošie SIA Māju serviss KSA apsaimniekoto ēku iedzīvotāji. Pirms diviem gadiem nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmums Latio namsaimnieks sāka apsaimniekot un pieslēdza apkurei astoņas uzņēmuma Māju serviss KSA iepriekš pārvaldītās mājas. Arī tagad Latio namsaimnieks informē, ka ārkārtas režīmā pārņēmis no citiem apsaimniekotājiem sešas dzīvojamās mājas Rīgā. Tām visām parādu dēļ šoziem nebija nodrošināta apkure.

Tomēr, pat mainot apsaimniekotāju, nebūs garantijas, ka iedzīvotājiem nenāksies maksāt dubultā. Ko tad, ja iepriekšējais apsaimniekotājs ir savācis naudu, nav norēķinājies ar pakalpojuma sniedzēju un bankrotējis? Vai arī jaunais apsaimniekotājs nevēlas pārņemt iepriekšējā apsaimniekotāja parādus? Starp citu, iedzīvotāji var prasīt pašvaldībai norīkot pārvaldnieku, bet arī tas nav glābiņš. Jo likuma nosacījumi un/vai pašvaldības darbinieku likuma piemērošana ļauj atteikt iedzīvotājiem.

Visi atbild solidāri

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu tiesiskās un faktiskās sekas par apsaimniekotāja rīcību, arī par parādiem, ir jāuzņemas mājas iedzīvotājiem. Likums arī nosaka, ka māja ir kopīpašums un atsevišķu dzīvokļu parādsaistības attiecas uz visu māju kopumā, skaidro Ekonomikas ministrijā. Protams, neesot taisnīgi, ka tāpēc, piemēram, maksātāji paliek bez apkures, viņu īpašums aukstumā sāk pelēt un mazinās dzīvokļa vērtība, bet… Viņi visi ir solidāri atbildīgi par kopējām saistībām. Un tikai iedzīvotājiem pašiem ir jālemj, ko viņi dara – vai nu izvēlas citu apsaimniekotāju, vai nosaka parādu atmaksas kārtību. Nerunājot caur puķēm, tas nozīmē, ka maksātāji samaksā parādnieku vietā un pēc tam mēģina piedzīt šo summu. Tāpat kā iespējams vērsties tiesā pret bijušo apsaimniekotāju. Cik ātri (vai ilgi) velkas tiesvedība un ar ko tā beigsies, to dzīvokļu īpašniekiem prognozēt diez vai ir iespējams.

Ekonomikas un Tieslietu ministrijas esot iniciējušas vairākas izmaiņas likumdošanā. Tā ir, bet lielākoties izmaiņas vērstas pret parādniekiem iedzīvotājiem, nevis pret juridiskām personām.

Bet pašlaik, ja dzīvokļu īpašnieki konstatē, ka apsaimniekotājs rīkojas ļaunprātīgi, viņi, pirms vērsties tiesā, var konsultēties Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamentā un lūgt izvērtēt, vai apsaimniekotājs ir rīkojies likumīgi, atbilstīgi līgumam.

Avots: nra.lv /Antra Gabre