• Tweet

Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas, siltumenerģijas, kā arī aviopārvadājumu pakalpojumu sadārdzināšanās. Savukārt cenu pieaugumu gada griezumā galvenokārt noteica degvielas, ar mājokļa uzturēšanu saistīto pakalpojumu, tabakas izstrādājumu, kā arī atpūtas pakalpojumu cenu kāpums.

Inflācija Latvijā pēdējos mēnešos svārstās ap 3% un, neraugoties uz degvielas cenu radīto spiedienu, atšķirībā no eirozonas nepaātrinās. Ja šā gada janvārī gada inflācija eirozonā bija 1,7%, tad atbilstoši ātrajam novērtējumam šā gada oktobrī tā palielinājās līdz 4,0%. Galvenais iemesls cenu pieauguma paātrinājumam eirozonā ir naftas cenu kāpums pasaules biržās, kas būtiski ietekmēja degvielas, īpaši dīzeļdegvielas, cenas visā Eiropā. Latvija nav izņēmums, un kopš marta degvielas cenu kāpums veido būtisku devumu patēriņa cenu pieaugumā. Šā gada oktobrī degvielas cenu kāpums izskaidroja gandrīz pusi (45%) no gada inflācijas. Tomēr degvielas cenu pieaugumu Latvijā lielā mērā kompensē pārtikas cenu samazinājums. Oktobrī pārtikas bija par 5,4% zemākas nekā pirms gada, tādējādi tās devums kopējā patēriņa cenu pieaugumā bija negatīvs (-1,1 procentpunkts). Visticamāk, arī šā gada novembrī gada inflācija saglabāsies ap 3%, bet, sākot ar decembri, tā, visticamāk, paātrināsies.

Šā gada oktobrī vidējā dīzeļdegvielas cena Latvijas degvielas uzpildes stacijās bija 2,079 eiro/l, gada laikā palielinoties par 38,1%. Savukārt 95. markas benzīna cena bija 1,932 eiro/l, gada laikā palielinoties par 27,9%. Mēneša griezumā degvielas cenas praktiski nemainījās. Tas ir būtiski kontekstā ar akcīzes nodokļa likmes samazinājumu gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam no šā gada 1. oktobra.

No pirmā acu uzmetiena mēneša dati var radīt iespaidu, ka akcīzes nodokļa likmes samazinājumam nebija ietekmes, jo degvielas cenas mēneša griezumā palika nemainīgas. Tomēr nedēļas degvielas cenu dati liecina, ka oktobra pirmajā nedēļā samazinājās gan benzīna, gan dīzeļdegvielas cena. 95. markas benzīna cena samazinājās par aptuveni 7,5 centiem par litru, bet dīzeļdegvielas cena – tikai par 1,2 centiem par litru. Savukārt no oktobra otrās nedēļas atsākās naftas cenu kāpums.

Ja oktobra sākumā Brent jēlnaftas cena veidoja 100 ASV dolārus par barelu, tad mēneša beigās tā pieauga līdz 115 ASV dolāriem par barelu. Līdz ar to jāsecina, ka akcīzes nodokļa likmes samazinājumam bija pozitīva ietekme uz degvielas cenām, tomēr augošās naftas cenas to pilnībā neitralizēja. Ņemot vērā, ka novembra pirmās dekādes beigās Brent jēlnaftas cena samazinājās līdz 89 ASV dolāriem par barelu, tas varētu pozitīvi ietekmēt arī degvielas cenu dinamiku.

Naftas cenu kritums novembra pirmajā nedēļā vērtējams pozitīvi. Tomēr, ņemot vērā, ka militārā konfrontācija Persijas līča reģionā turpinās un pamiers nav panākts, joprojām pastāv augsts risks, ka naftas cenu kāpums varētu atjaunoties.

Energoresursu cenu kāpumu mīkstina pārtikas cenu kritums. Kopš šā gada aprīļa Latvijā ir fiksēta pārtikas deflācija, turklāt cenu kritums ar katru mēnesi kļūst lielāks. Šā gada oktobrī pārtikas cenas gada izteiksmē samazinājās par 5,4%, salīdzinot ar 4,8% kritumu septembrī. Pozitīvi vērtējams, ka pārtikas cenu kritums ir fiksēts praktiski visās pārtikas grupās, nevis tikai tajās pārtikas grupās, kurām no šā gada 1. jūlija stājās spēkā samazinātā PVN likme. Sagaidāms, ka arī atlikušajos šā gada mēnešos pārtikas cenas gada izteiksmē turpinās samazināties.

Tomēr, raugoties uz nākamo gadu, visticamāk, neizdosies izvairīties no pārtikas cenu kāpuma. Lai arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati par pasaules pārtikas cenu dinamiku liecina, ka oktobrī indeksa vērtība samazinājās par 1,2% salīdzinājumā ar septembri, to noteica zemākas gaļas, piena un graudaugu cenas. Vienlaikus gada laikā arvien tika fiksēts kāpums 5,9% apmērā. Latvijas pārtikas ražotāju cenu dinamika ir neviennozīmīga. No vienas puses, pārtikas ražošanas cenas joprojām uzrāda samazināšanās tendenci, bet septembrī kritums gada izteiksmē veidoja 1,6%, kas ir zemākais pēdējo četru mēnešu periodā. Savukārt salīdzinājumā ar augustu cenas pieauga par 0,6%.

Augsto naftas un gāzes cenu netiešā ietekme uz pārtiku un pārējām precēm un pakalpojumiem pašlaik ir ierobežota. Tomēr, jo ilgāk energoresursu cenas saglabāsies pašreizējā augstajā līmenī, jo lielāka būs to ietekme arī uz citām precēm un pakalpojumiem. Degvielas un gāzes cenas ir nozīmīgas izmaksu komponentes pārtikas audzēšanā, pārstrādē un loģistikā, līdz ar to pārtika nākamgad varētu sadārdzināties.