• Tweet

Baltijas valstu iedzīvotāju finansiālais noskaņojums kļūst arvien negatīvāks, apliecinot augošu ekonomisko spiedienu reģionā. Vissatraucošākā situācija ir Latvijā, kur fiksēts straujākais personīgās finansiālās situācijas vērtējuma kritums reģionā un arī krasākais iedzīvotāju pārliecības zudums par spēju pārvaldīt savas finanses turpmākajos trīs mēnešos, liecina bankas Citadele aptauja.

Vairāk nekā trešdaļa jeb 35 % Latvijas iedzīvotāju norāda, ka viņu personīgais finanšu stāvoklis pēdējo trīs mēnešu laikā ir pasliktinājies, kamēr jūlijā šādu vērtējumu sniedza 25 % aptaujāto.

Īpaši izteikti šo negatīvo tendenci izjūt vīrieši un jaunieši vecumā līdz 29 gadiem. Šajās sabiedrības grupās satraukums par personīgajām finansēm dažu mēnešu laikā ir audzis visstraujāk, oktobrī sasniedzot vienādu rādītāju – 39 % un iezīmējot vērā ņemamu labklājības kritumu.

Vienlaikus par 6 procentpunktiem samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri izjutuši finansiālās situācijas uzlabošanos – to piedzīvojuši vien 10 % iedzīvotāju.

Negatīvā finansiālā pašvērtējuma lejupslīde ir tiešā veidā iedragājusi iedzīvotāju drošības sajūtu par nākotni. Pārliecība par spēju veiksmīgi pārvaldīt savus līdzekļus tuvāko trīs mēnešu laikā Latvijā ir piedzīvojusi krasāko kritumu Baltijā – no 66 % jūlijā līdz 56 % oktobrī. Visvairāk par spēju kontrolēt savu budžetu un tikt galā ar gaidāmajiem tēriņiem ziemas periodā ir noraizējušies iedzīvotāji brieduma gados un seniori.

Lai gan vairāk nekā puse aptaujāto – 55 % joprojām norāda, ka finansiālā situācija nav mainījusies, šādu atbilžu īpatsvars kopš jūlijā veiktās aptaujas ir samazinājies par pieciem procentpunktiem, apliecinot, ka iedzīvotāju pašvērtējums par personīgo finansiālo situāciju samazinās.

Igaunijā pieaug pesimisms, Lietuvā – pārliecība par spēju pārvaldīt finanses

Līdzīga tendence novērojama arī Lietuvā un Igaunijā, kur attiecīgi 26 % un 40 % respondentu uzskata, ka viņu finansiālā situācija ir pasliktinājusies. Salīdzinot ar jūliju, iedzīvotāju noskaņojums abās kaimiņvalstīs ir pasliktinājies par 7 procentpunktiem.

Tiesa, sabiedrības reakcija ir atšķirīga. Igaunijā paralēli sarūk arī iedzīvotāju pārliecība par spēju pārvaldīt personīgās finanses turpmākajos trīs mēnešos, turpretī Lietuvas iedzīvotāji demonstrē noturību. Lai gan ceturtā daļa izjūt finansiālās situācijas pasliktināšanos, pārliecība par spēju kontrolēt savu budžetu ir piedzīvojusi kāpumu, sasniedzot augstāko rādītāju reģionā – gandrīz septiņi no desmit iedzīvotājiem jūtas droši par savu finanšu pārvaldību tuvākajā ceturksnī.

Dati atspoguļo, kā sezonālie un makroekonomiskie izaicinājumi koriģē patērētāju noskaņojumu. Pāreja uz rudens periodu aktualizē jautājumus par dzīves dārdzību un komunālajiem izdevumiem, un šobrīd to pastiprina arī nenoteiktais ģeopolitiskais fons un degvielas cenu svārstības. Kamēr Lietuvas iedzīvotāju atbildes liecina par augstu finanšu adaptācijas spēju un gatavību pielāgot savus tēriņus, Latvijas un Igaunijas dati signalizē par izteiktu patērētāju piesardzību un salīdzinoši zemu pašpaļāvību, kas var bremzēt tālāko ekonomisko aktivitāti.