• Tweet

Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi, kad Latvijas gaisa telpā vai pie valsts robežas nonāk bezpilota lidaparāti, kas potenciāli var radīt risku energoapgādes infrastruktūras darbībai un pakalpojuma nepārtrauktībai. Lai infrastruktūras bojājumus paaugstinātos riska apstākļos varētu novērst pēc iespējas ātrāk, vienlaikus gādājot par darbinieku drošību, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir sagatavojusi grozījumus Enerģētikas likumā.

“Kad rodas apdraudējums un tiek pārtraukta elektrības, gāzes vai siltuma piegāde, ir cilvēki, kuri dodas novērst bojājumus, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu energoapgādi mūsu mājās. Mūsu pienākums ir parūpēties arī par viņiem, lai šie darbinieki būtu pienācīgi aizsargāti un viņiem nebūtu jāriskē ar savu veselību un pat dzīvību, pildot darba pienākumus. Tāpēc esam izstrādājuši skaidru kārtību, kas ļaus energoapgādes uzņēmumiem organizēt darbu paaugstināta riska apstākļos, vienlaikus gādājot par darbinieku drošību,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Pašreizējais tiesiskais regulējums pietiekami skaidri nenosaka, kā organizējams energoapgādes uzņēmumu darbs gaisa telpas apdraudējuma, terorisma draudu vai terorakta, ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa gadījumā. Šovasar saistībā ar situāciju Latvijas austrumu pierobežā iedzīvotāji vairākkārt saņēma šūnu apraides brīdinājumus. Šādos paaugstinātos riska apstākļos var rasties nepieciešamība novērst dažādus bojājumus un atjaunot energoapgādi ļoti īsā laikā, neatkarīgi no bojājumu cēloņa – vai tos izraisījis bezpilota lidaparāts vai, piemēram, ar apdraudējumu nesaistīta tehniska kļūme, vienlaikus gādājot par darbinieku drošību.

Lai darbiniekiem un darba devējiem būtu skaidri pienākumi un darba aizsardzības nosacījumi organizēt darbu paaugstinātos riska apstākļos, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sagatavojusi grozījumus Enerģētikas likumā. Tie izstrādāti pēc tam, kad Ministru kabinets jūlijā izskatīja KEM informatīvo ziņojumu par kritiski svarīgu funkciju nodrošināšanu gaisa telpas apdraudējuma laikā.

Grozījumi Enerģētikas likumā attiecas uz sistēmas operatoriem (elektroenerģija, dabasgāze, siltumenerģija), siltumenerģijas ražotājiem un elektroenerģijas lielāko ražotāju. Šiem energoapgādes uzņēmumiem būs jānosaka darbinieki, kuru pienākumi ir tieši saistīti ar attiecīgās sistēmas vai ražošanas objekta darbības nodrošināšanu, bojājumu novēršanu un darbības atjaunošanu.

Ja būs izsūtīts agrīnās brīdināšanas paziņojums par gaisa telpas apdraudējumu, saņemta informācija par terorisma draudiem, noticis terorakts vai izsludināta ārkārtējā situācija vai izņēmuma stāvoklis, uzņēmumiem būs jānodrošina šo darbinieku gatavība novērst bojājumus un atjaunot energoapgādes darbību. Darbinieki, kuri pienākumus veiks paaugstināta riska apstākļos, darba devējs nodrošināt ar konkrētajam darbam piemērotiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

Šie grozījumi ļaus seku novēršanai nepieciešamos darbiniekus nodarbināt virsstundās, pārsniedzot Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu darba laiku. Kopējais darba laiks, ieskaitot virsstundas, nedrīkstēs pārsniegt 60 stundas nedēļā. Grozījumi paredz piemaksu par virsstundu un nakts darbu, kā arī pienākumu nodrošināt pienācīgu atpūtu un ievērot darba aizsardzības prasības. Darbs par virsstundu darbu attiecas šajā gadījumā ar uz visiem sistēmas operatoriem, lai novērstu dabas katastrofas radītu seku novēršanu, piemēram, kā tas bija pēc augusta vētras laikā, kur sistēmas operatoru darbs, lai novērstu vētras sekas, bija daudz intensīvāks, kā to paredz Darba likums.

Saeima grozījumus Enerģētikas likumā atbalstījusi galīgajā lasījumā. Tie stāsies spēkā 2026. gada 1. oktobrī.