• Tweet

Pašvaldību pārstāvju mēģinājums Saeimas sēdes laikā paust savu viedokli pašvaldības satraucošos jautājumos sēdi uz stundu gan pārtrauca, taču savu viņi nepanāca.

Parlaments nobalsoja jau iepriekš paredzami un vidējā termiņa budžeta ietvaru 2013.–2015. gadam apstiprināja, pašvaldību vēlmes tā arī neņemot vērā.

Uz balsojumu Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāja Andra Jaunsleiņa vadībā bija ieradušies pulciņš pašvaldību pārstāvju, kas pie viņus interesējošajiem jautājumiem cēlās kājās un ar zaļu papīra lapu pacelšanu parlamentāriešus mudināja atbalstīt konkrētos priekšlikumus.

Tā pašvaldības vēlējās panākt, lai, sākot ar nākamo gadu, valsts autoceļu fonda finansējums no plānotajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem pieaugtu par 10% un ik gadu turpinātu augt, līdz sasniegtu 80%. Turklāt lai puse no šā palielinājuma un transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa pieauguma tiktu novirzīta pašvaldību ielu un ceļu finansējumam. Pēc šā balsojuma, kurā uzvarēja koalīcijas paustais nē, pašvaldību pārstāvji saņēma Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas aizrādījumu, ka ar šādu uzvedību viņi traucē parlamenta darbu un pārkāpj Saeimas kārtības rulli.

Tomēr arī pie otra pašvaldības interesējošā jautājuma par iedzīvotāju ienākumu nodokļa arvien lielākas daļas novirzīšanu pašvaldībām, līdz to rīcībā 2015. gadā nonāk jau 100%, pašvaldību pārstāvji ar paceltām zaļajām lapām cēlās kājās. Rezultātā S. Āboltiņa piecēlās un pameta Saeimas sēžu zāli, tādējādi pārtraucot arī pašu sēdi. Kārtības rullis gan nosaka, ka šādos gadījumos pārtraukumam jābūt 30 minūtes, taču pārtraukums ilga stundu.

Nesaņemot cerēto balsojumu, līdz ar S. Āboltiņu zāli pameta arī pašvaldību pārstāvji. A. Jaunsleinis atzina, ka S. Āboltiņa rīkojusies saskaņā ar kārtības rulli, taču piebilda, ka viņa varēja pajautāt deputātiem, vai pašvaldību pārstāvju uzvedība traucē. Viņš arī neslēpa, ka pašvaldību interešu neievērošana un incidents Saeimas namā pasliktinās pašvaldību attiecības ar valdību.

Vēlāk labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) aicināja deputātus un LPS pārstāvjus nekonfrontēt pašvaldības un valsti, jo nauda esot kopēja un tā jātērē tā, lai pietiktu visiem. Uz šo repliku viņa saņēma Andreja Elksniņa (Saskaņas centrs) repliku, ka nauda patiešām ir kopēja, taču valsts vēloties uzurpēt tiesības to pārdalīt vienpersoniski.

Vidēja termiņa budžeta ietvarā tiek noteikts tā mērķis, valsts budžeta finansiālās bilances apjoms, maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjoms un citi rādītāji. Kaut arī opozīcijas asi kritizēta, tomēr koalīcija uzsver, ka 2013.–2015. gada budžeta prioritātes ir valsts demogrāfiskās politikas īstenošana un citi iedzīvotāju labklājības un valsts ekonomikas stiprināšanai nepieciešami pasākumi. Piemēram, dokumentā noteikts, ka vispārējais valdības budžeta deficīts 2013. gadā plānots 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2014. gadā – 0,8% no IKP un 2015. gadā – 0,3% no IKP. Opozīcija gan uzskata, ka tā ir tikai acu aizmālēšana, lai pielabinātos Eiropas Komisijai un Latvija nākamgad patiešām saņemtu uzaicinājumu iestājai eirozonā.

Nākamā gada budžeta likumprojektu paketē tika pieņemti vairāki sadzīvi ietekmējoši likumu grozījumi. Piemēram, no nākamā gada 1. janvāra bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums nebūs atkarīgs no cilvēka apdrošināšanas stāža un turpmāk pabalstu visiem bez darba palikušajiem izmaksās deviņus mēnešus.

Nākamgad samazināsies arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu ierobežojumus. Pašlaik spēkā ir ierobežojumi, kas nosaka, ka šo pabalstu maksimālais apmērs dienā ir 11,51 lats un 50% no summas virs 11,51 lata. Sākot ar nākamo gadu, pabalsta apmērs dienā būs 23,02 lati un 50% no summas, kas pārsniedz 23,02 latus.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis