Komisija rosina paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To paredz trešdien, 2. septembrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izstrādātie grozījumi Aizsargjoslu likumā. Komisija sēdē sprieda par nesenās vētras ietekmi uz elektroapgādes infrastruktūru, kā arī nepieciešamajiem pasākumiem elektroapgādes drošuma un enerģētiskās noturības stiprināšanai.
110 kV līnijas ir tās, kas nodrošina elektroenerģijas pārvadi no lielajām elektrostacijām un starptautiskajiem maģistrālajiem tīkliem līdz reģionālajām apakšstacijām, no kurām tā tiek piegādāta iedzīvotājiem. Nupat piedzīvotajā vētrā vairāk nekā 70 procentus bojājumu šīm elektrolīnijām radīja krītoši koki, kas auga 18 metru joslā no elektrolīnijas ass, norādīja AS “Augstsprieguma tīkls”.
Patlaban aizsargjoslas platums zem šīm elektrolīnijām ir 35 metri, bet pilnībā no kokiem un krūmiem jāattīra 13 metrus plata josla katrā pusē no elektrolīnijas ass. Plānots šo joslu paplašināt līdz 18 metriem katrā pusē.
“Nesenā vētra aktualizēja ne tikai elektroapgādes drošuma, bet arī plašākus civilās aizsardzības un kritiskās infrastruktūras noturības jautājumus. Nav pieļaujams, ka iedzīvotāji ilgstoši paliek bez elektrības un sakariem,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Komisijas piedāvātais risinājums ļautu samazināt krītošu koku radītos gaisvadu līniju bojājumus par aptuveni 80 procentiem, viņš norādīja.
A. Ašeradens pauda, ka komisija tuvākajā laikā aicinās atbildīgās ministrijas kopā meklēt risinājumus enerģētiskās autonomijas, degvielas pieejamības un sakaru noturības stiprināšanai nākotnē.
Šā gada 22. augustā un naktī uz 23. augustu teju visu Latvijas teritoriju skāra spēcīga vētra, kā rezultātā aptuveni 280 000 mājsaimniecību tika traucēta elektroapgāde. Plašākie bojājumi un elektroapgādes pārrāvumi bija valsts centrālajā daļā un dienvidaustrumos. Tāpat bija traucēti mobilie sakari. Šī vētra atzīta par spēcīgāko vasaras vētru kopš 1966. gada.
Mājsaimniecībām, kurām elektroapgādes pārrāvums bija ilgāks par 72 stundām, nepiemēros maksu par sadales pakalpojumu. To plānots kompensēt oktobra rēķinos, deputātus sēdē informēja Klimata un enerģētikas ministrija.
Komisija lūgs likumprojektu iekļaut ceturtdienas, 3. septembra, Saeimas sēdes darba kārtībā un noteikt tam steidzamību, informēja A. Ašeradens.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Pasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālākVai darba devēji meklē kvalifikāciju vai prasmes, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgas?
Darba devēji regulāri norāda, ka atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk. Tajā pašā laikā Eiropas darba tirgū vērojama šķietama pretruna - ievērojama...
Lasīt tālākMI ienāk darba ikdienā: vairāk nekā puse aptaujāto jau izjutuši tā ietekmi
Saskaņā ar CVMarket.lv aptauju 51% aptaujas dalībnieku atzina, ka tehnoloģiju attīstība, tostarp mākslīgais intelekts (MI), pēdējo 12 mēnešu laikā kaut nedaudz, bet ir ietekmējusi viņu darbu....
Lasīt tālākMazs lācītis ar lielu mērķi: pirmo reizi Latvijā nonāk īpaša labdarības iniciatīva
Eiropas izdevīgo pirkumu mazumtirgotājs "Pepco" visā Latvijā laidis klajā īpašus lācīšu piekariņus, aicinot pircējus ikdienas pirkumu laikā atbalstīt bērnus un ģimenes, kas nonākušas...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākCSP sāk publicēt uzņēmumu sarakstu, kas veic preču eksportu un importu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sāk reizi mēnesī publicēt savā tīmekļvietnē to Latvijā reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kuri eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē...
Lasīt tālākŠī gada otrajā ceturksnī vietējie viesi veicināja tūristu mītņu apmeklējuma pieaugumu
2026. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 750,0 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 1,2% pieaugumu pret 2025. gada 2. ceturksni. Viesi tūristu mītnēs pavadījuši 1,29...
Lasīt tālākTM: latviešu valodai jābūt stabilai un patstāvīgai arī mākslīgā intelekta laikmetā
Latviešu valodas pilnvērtīgai pastāvēšanai digitālajā vidē un mākslīgā intelekta laikmetā nepieciešami kvalitatīvi valodas dati, terminoloģija un mūsdienīgi digitālie rīki. To 19. augustā...
Lasīt tālākĢenerālprokuratūrā vērtēs CSDD amatpersonu un darbinieku atbildību
Šī gada 19. augustā Latvijas Republikas prokuratūrā saņemts Latvijas Republikas Valsts prezidenta E. Rinkēviča iesniegums par faktu pārbaudi, kurā prokuratūrai, ievērojot Prokuratūras likuma...
Lasīt tālākVARAM: vairāk nekā 58 miljoni eiro uzņēmējdarbības projektiem stiprinās Latvijas reģionus
Lai attīstītu uzņēmējdarbībai nepieciešamo publisko infrastruktūru, veicinātu darba algu fonda pieaugumu un jaunu investīciju piesaisti reģionos, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)...
Lasīt tālāk