KEM: iedzīvotājiem nebūs jāmaksā fiksētā pieslēguma maksa vētras izraisīto ilgstošu elektroapgādes pārtraukumu gadījumos
Šā gada 22.–23. augusta vētra radīja līdz šim nepieredzētus elektrotīkla bojājumus visā Latvijā. Neraugoties uz apjomīgo darbu un lielo elektroapgādes atjaunošanā iesaistīto brigāžu skaitu, daļai lietotāju elektroapgādes pārtraukums ilga vairāk nekā 72 stundas. Otrdien, 1. septembrī, Ministru kabinets apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotos grozījumus, kas paredz kompensāciju lietotājiem, kuri šā gada augusta vētras laikā bez elektroapgādes bija ilgāk par 72 stundām (trim diennaktīm).
Turpmāk šāds kompensācijas princips tiks piemērots arī līdzīgos ilgstošu elektroapgādes pārtraukumu gadījumos, kas radušies nelabvēlīgu laikapstākļu laikā, ja SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) attiecīgajā valsts reģionā vai visā Latvijā būs izsludinājis vismaz dzelteno brīdinājumu par laikapstākļiem.
“Ja elektrība nav pieejama vairāk nekā trīs diennaktis, tā vairs nav tikai īslaicīga neērtība. Tāpēc arī ārkārtēju laikapstākļu gadījumā ir jābūt skaidrai robežai, pēc kuras lietotājam pienākas kompensācija. Vētras radītie bojājumi bija nepieredzēti, un sistēmas operatoru darbinieki strādāja ļoti intensīvi, lai elektroapgādi atjaunotu iespējami ātri. Taču cilvēkiem, kuri vairākas diennaktis palikuši bez elektrības, nav jāmaksā par pakalpojumu, kas šajā laikā nav bijis pieejams. Ar šīm regulējuma izmaiņām risinām ne tikai šīs vētras laikā radušos situāciju, bet arī ieviešam skaidru kārtību arī nākotnes situācijām, kad nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ elektroapgādes pārtraukums ieilgst,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Līdz šim regulējums paredzēja kompensāciju par neplānotu elektroapgādes pārtraukumu, kas pārsniedz 24 stundas, taču šo kārtību nepiemēro, ja pārtraukums reģistrēts laikā, kad izsludināts vismaz dzeltenais brīdinājums par laikapstākļiem. Līdz ar valdības apstiprinātajiem grozījumiem šī situācija tiek atrisināta, nosakot 72 stundu robežu, pēc kuras kompensācija pienākas arī nelabvēlīgu laikapstākļu izraisīta elektroapgādes pārtraukuma gadījumā.
Kompensācija par 22.–23. augusta vētras laikā piedzīvoto ilgstošo elektroapgādes pārtraukumu tiks piemērota gan pie AS “Sadales tīkls” pieslēgtajām mājsaimniecībām, gan juridiskām personām, kuru objektos elektroapgādes pārtraukums ilga vairāk nekā 72 stundas jeb trīs diennaktis. Šiem elektroenerģijas lietotājiem netiks piemērota sadales sistēmas pakalpojuma maksas fiksētā daļa (maksa par pieslēguma nodrošināšanu) par attiecīgo mēnesi.
Lietotājiem kompensācijai nebūs jāpiesakās pašiem, AS “Sadales tīkls” savā sistēmā identificēs tos lietotājus, kuros elektroapgādes pārtraukums pārsniedza 72 stundas, un kompensācija tiks piemērota automātiski.
Ņemot vērā rēķinu sagatavošanas ciklu, kompensācija par augusta vētras laikā piedzīvoto elektroapgādes pārtraukumu tiks attiecināta uz septembra norēķinu periodu, un būs redzama oktobra sākumā izrakstītajos rēķinos.
Kompensācijas mehānisma nodrošināšanā netiek izmantoti valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļi.
Kā vēstīts, klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs 31. augustā ar AS “Sadales tīkls” un AS “Augstsprieguma tīkls” vadību pārrunāja iespējamo risinājumu, lai nodrošinātu kompensāciju tiem lietotājiem, kuri augusta vētras laikā bez elektroapgādes bija ilgāk par 72 stundām. Pēc sarunas ministrs uzdeva KEM atbildīgajiem nozares ekspertiem nekavējoties sagatavot nepieciešamos grozījumus regulējumā.
Vēl par tēmu:
LDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākGāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālāk