2026. gadā turpina pieaugt pārrobežu e-recepšu izmantošana
Latvijā 2026. gada pirmajā pusgadā tika izrakstītas par 5% mazāk e-recepšu nekā līdzīgā periodā pērn, savukārt pakāpeniski pieaug pārrobežu e-recepšu izmantošana, ko var skaidrot ar tūrisma sezonas aktivitātēm un valstu, kuras iesaistās veselības datu pārrobežu apmaiņā, pieaugumu. Latvija papildu datu apmaiņai ar Lietuvu, Igauniju, Poliju, Čehiju un Spāniju 2026. gadā e-recepšu datu apmaiņu uzsākusi arī ar Kipru, Horvātiju un Somiju. Tāpat tuvākajā laikā plānots, ka Latvijā izrakstītās e-receptes varēs izmantot arī Grieķijā un Portugālē.
2026. gada pirmajā pusgadā izrakstītas tika vairāk nekā 9 miljoni e-recepšu un aptiekā atprečotas vairāk nekā 7 miljoni e-recepšu, kas ir par 5% mazāk nekā līdzīgā periodā pērn.
Papildus no 2024. gada marta Latvijā izrakstītas e-receptes zāles var iegādāties, atrodoties arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, piemēram, komandējuma vai tūrisma brauciena laikā. 2026. gadā kopā ārvalstīs izmantotas 1309 Latvijā izrakstītas e-receptes, kas ir par 7% vairāk nekā 2025. gada pirmajā pusgadā. Savukārt Latvijā ārzemnieki atprečojuši 794 citās valstīs izrakstītas e-receptes, kas ir par 43% vairāk nekā līdzīgā periodā pērn. Pieaugošo pārrobežu e-recepšu skaitu var skaidrot ar pārrobežu tīkla paplašināšanos.
Latvijas iedzīvotājiem līdz šim bijusi iespēja savas e-receptes izmantot Čehijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā un daļā Spānijas. 2026. gadā šo valstu sarakstam pievienojusies arī Somija, Horvātija un Kipra. Tuvākajā laikā plānots pārrobežu e-recepšu datu apmaiņu nodrošināt arī ar Grieķiju un Portugāli.
“Lai gan šī gada pirmajā pusgadā Latvijā kopējais izrakstīto un aptiekās atprečoto e-recepšu skaits ir nedaudz samazinājies, redzam pozitīvu tendenci pārrobežu e-recepšu izmantošanā. Tas apliecina, ka Eiropas valstu digitālās veselības sadarbība kļūst arvien noderīgāka iedzīvotājiem, kuri ceļo, strādā vai uzturas ārvalstīs. Vienlaikus pārrobežu e-recepšu pieaugumu veicina arī valstu skaita pieaugums, kas iesaistās veselības datu apmaiņā. Latvija šogad veiksmīgi uzsākusi datu apmaiņu ar Somiju, Kipru un Horvātiju, bet tuvākajā laikā tai pievienosies arī Grieķija un Portugāle, padarot medikamentu saņemšanu Eiropā vēl pieejamāku un ērtāku,” norāda Latvijas Digitālās veselības centra valdes loceklis Juris Gaiķis.
Papildu E-veselībā tiek iesūtīti stacionārie izraksti jeb epikrīzes, tādējādi nodrošinot pacientiem un viņu ārstējošajiem ārstiem visaptverošas informācijas pieejamību digitālā formātā par veikto izmeklēšanu un ārstēšanu, kas ir svarīgi turpmākajā pacienta veselības stāvokļa uzraudzībā un nozīmētās terapijas ievērošanā. 2026. gadā kopā E-veselības sistēmā iesniegtas teju 250 tūkstoši epikrīžu, kas ir par 45% vairāk nekā līdzīgā periodā pērn.
Vienlaikus 2026. gadā E-veselībā iesūtīti 680 tūkstoši vizuālās diagnostikas izmeklējumu un 800 tūkstoši slēdzienu par vizuālās diagnostikas datiem. Tie ir vidēji 115 tūkstoši izmeklējumu un 140 tūkstoši slēdzienu skaits mēnesī.
2026. gada pirmajā pusgadā tika atvērtas 670 tūkstoši e‑darbnespējas lapas, savukārt noslēgts 600 tūkstoši e‑darbnespējas lapas. Vidēji tās ir 112 000 atvērtas un 100 000 noslēgtas e-darbnespējas lapas mēnesī, kas ir līdzvērtīgs 2025. gada pirmā pusgada apjomam.
2026. gadā E-veselībā iesūtīti arī 2,3 miljoni laboratorisko izmeklējumu rezultātu pārskatu jeb vidēji 400 tūkstoši izmeklējumu rezultātu pārskatu mēnesī. Iesūtīto pārskatu skaits līdzvērtīgs 2025. gada pirmajos sešos mēnešos iesūtīto dokumentu skaitam.
E-veselībā tiek uzkrāti dati par laboratorisko izmeklējumu rezultātu pārskatiem no 2024. gada 1. janvāra. Pašlaik analīžu rezultātu pārskatus iesūta 26 iestādes, piemēram, Centrālā laboratorija, E. Gulbja laboratorija, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, kā arī reģionu slimnīcas un citas ārstniecības iestādes.
Pārskatu publicēšana E-veselībā atvieglo ārstniecības personām piekļuvi laboratorisko izmeklējumu datiem, novērš dubultus izmeklējumus, jo ir pieejami iepriekš veikto izmeklējumu rezultāti, un samazina pacientu finanšu un laika slogu.
Vēl par tēmu:
Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālākApliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem
Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...
Lasīt tālākOperācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru
Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...
Lasīt tālākRīga sagaida 825. jubileju ar atjaunotiem pieminekļiem un jaunu orientēšanās spēli
Sagaidot Rīgas 825. jubileju, Rīgas pieminekļu aģentūra sakārtojusi un atjaunojusi vairākus pieminekļus, memoriālus un vides objektus, kas veido būtisku pilsētas kultūras mantojuma daļu. Valsts...
Lasīt tālākVARAM ministrs E. Tavars uzsāk patstāvīgas iestādes statusa atjaunošanu Nacionālajam botāniskajam dārzam
Lai stiprinātu Latvijas Nacionālā botāniskā dārza (LNBD) zinātnisko darbību, augu kolekciju saglabāšanu un sabiedrības izglītošanu, iestādi no 2026. gada 1. oktobra plānots atjaunot kā...
Lasīt tālāk