• Tweet

Saskaņā ar pašvērtējumu tikai 14 procentus iedzīvotāju pašlaik varētu uzskatīt par turīgiem – viņiem pietiek naudas gan pārtikai, gan apģērbam, gan ilgtermiņa lietošanas preču iegādei, liecina pētījumu centra SKDS šāgada oktobrī veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.

Gandrīz tikpat cilvēku – desmit procentu – sevi pieskaita pie ļoti trūcīgiem, jo viņiem naudas nepietiek pat pārtikai, bet trešdaļai aptaujāto naudas pārtikai pietiek, bet apģērba iegāde rada finansiālas grūtības.

SKDS norāda, ka, salīdzinot 2012. gada aptaujas datus ar agrāk veiktajām, atklājas, ka 2007. gada oktobrī situācija gan bija labāka, jo 23 procenti apgalvoja, ka spēj iegādāties ilgtermiņa lietošanas preces, tomēr arī toreiz desmitā daļa iedzīvotāju atzina, ka naudas nepietiek pat pārtikai. Visdrūmākā aina, pēc pētnieku secinājuma, bija vērojama 2010. gada novembrī, kad 16 procenti cilvēku apgalvoja, ka naudas nepietiek pārtikai, bet 35 procentiem – pārtikai pietiek, bet nepietiek apģērbam. Aptaujas datu analīzē atklājas, ka salīdzinoši labāk savu materiālo situāciju vērtē gados jaunākie (18–34 gadi) un Rīgā dzīvojošie, bet kritiskāk – iedzīvotāji vecumā pēc 45 gadiem, Zemgalē un Latgalē dzīvojošie. Pētnieki arī norāda uz interesantu faktu – no tiem iedzīvotājiem, kuri pēc ikmēneša ienākumu līmeņa ietilpst starp 20 procentiem turīgāko iedzīvotāju, katram desmitajam tomēr ir grūtības ar pārtikas vai apģērba iegādi. «Iespējams, ka te daļēji vainojami maksājumi bankām par kredītiem, kas ņemti dzīves komforta palielināšanai,» secina pētījumu centrs.

Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat dati, kas tika publiskoti šāgada sākumā, rāda, ka nabadzības un sociālās atstumtības riskam Latvijā pakļauti 38 procenti iedzīvotāju. Sliktāka situācija ir vien Bulgārijā un Rumānijā, kur nabadzība apdraud ap 40 procentiem cilvēku. Pēc Latvijas iestāžu skaidrojuma, šie dati gan nenozīmē nabadzīgo iedzīvotāju īpatsvaru. Pētot nabadzības izplatību, tiek ņemti vērā dažādi kritēriji, piemēram, vai cilvēki var apmaksāt noteiktus pakalpojumus, laikus samaksāt komunālos maksājumus, vai ir pietiekami nodrošināta pārtika – vai ir iespēja katru otro dienu ēst putnu, liellopu gaļu vai zivis, un citi dati, kas automātiski nenozīmējot nabadzību. Ja ģimenes to nevar nodrošināt, tiek uzskatīts, ka cilvēki atrodas uz nabadzības sliekšņa. Dati apkopoti par 2010. gadu, kad Latvijā krīzes dēļ būtiski pieauga trūcīgo cilvēku skaits. Lietuvā nabadzības riskam bija pakļauti 33,4, Igaunijā – 21,7 procenti iedzīvotāju.

Pēc Labklājības ministrijas šāgada aprēķiniem, trūcīgo personu īpatsvars starp visiem iedzīvotājiem Latvijā ir 6,15 procentu, turklāt nabagu skaits samazinās – ja gada sākumā trūcīgas personas statusā bija 160 671 iedzīvotājs, tad šāgada septembrī – 125 005.

Pēc Eurostat metodikas, par pakļautiem nabadzības riskam uzskata ļaudis, ja viņi dzīvo mājsaimniecībā, kuras ienākumi ir zemāki par nabadzības slieksni, kas noteikts 60 procentu no vidējiem ienākumiem attiecīgajā valstī. Latvijā šis nabadzības riska slieksnis 2010. gadā bija 149 lati mēnesī (šādu nabadzības mērauklu gan Latvijā neizmanto). Eiropas statistiķi pēta arī materiālās nenodrošinātības līmeni – tiek uzskaitītas tās mājsaimniecības, kuras nevar atļauties četrus no deviņām precēm vai pakalpojumiem, piemēram, segt komunālos maksājumus; apsildīt mājokli; atļauties segt neparedzētus izdevumus 170 latu apmērā no pašu līdzekļiem viena mēneša laikā. Ģimenes, kuras nevar atļauties vieglo automobili, veļas mazgājamo mašīnu, krāsu televizoru un telefonu, tiek uzskatītas par materiāli nenodrošinātām.

***

Cik turīgi esam?

Pie kuras no grupām sevi pieskaita aptaujātie iedzīvotāji (%)?

Mēs bez grūtībām varam iegādāties ilgtermiņa lietošanas preces. Tomēr patiešām dārgu preču iegāde mums radītu grūtības 14%

Naudas pietiek pārtikai un apģērbam, bet ilgtermiņa preču iegāde (televizors, ledusskapis) rada grūtības 47%

Mēs varam atļauties iegādāties samērā dārgas mantas – dzīvokli, vasarnīcu un daudz ko citu 0,4%

Pārtikai naudas pietiek, bet apģērba iegāde rada finansiālas grūtības 28%

Mēs knapi savelkam galus kopā. Naudas nepietiek pat pārtikai 10%

Avots: SKDS

Avots: nra.lv /Inga Paparde