• Tweet

Lai veicinātu atbildību par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas lietošanu un aizsardzību, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 17.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kas paredz paaugstināt administratīvos sodus par valsts valodas lietojuma pārkāpumiem.

Kā anotācijā atzīmē likumprojekta autori, valsts valodas statuss uzliek pienākumu ievērot noteikumus, kas regulē tās lietojumu, īpaši situācijās, kur skartas sabiedrības intereses. Ikvienam jāapzinās sava personīgā atbildība par šo noteikumu ievērošanu – tā nav tikai individuāla izvēle, bet gan pienākums, kas visiem valsts iedzīvotājiem nodrošina vienlīdzīgu piekļuvi informācijai, pakalpojumiem un likumiem.

Anotācijā norādīts arī uz pašreizējiem ģeopolitiskajiem riskiem, kad pastāv ārēji mēģinājumi ietekmēt un mazināt valsts valodas lomu un nozīmīgumu. Šādos apstākļos nepieciešama pastiprināta valsts valodas lietojuma aizsardzība.

Ar grozījumiem tiek piedāvāts paaugstināt administratīvos naudas sodus par valsts valodas lietojuma pārkāpumiem, tostarp palielināt naudas sodus par valsts valodas normu neievērošanu atklātā informācijā, nosaukumu neveidošanu un nelietošanu valsts valodā, valsts valodā noformētu dokumentu nepieņemšanu un valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā. Tāpat sodu iecerēts palielināt par necieņu pret valsts valodu, tulkojuma un ar preču apriti saistītās informācijas nenodrošināšanu valsts valodā, kā arī darba līguma noslēgšanu ar darbinieku, neievērojot valsts valodas zināšanu apjomu.

Administratīvā soda mērķis ir novērst likumpārkāpumus un nodrošināt likuma ievērošanu nākotnē. Tā galvenais uzdevums ir veicināt sabiedrības drošību, kārtību un cieņu pret likumā noteiktajām vērtībām, tostarp arī pret valsts valodu. Sodu palielināšana var sekmēt valsts valodas lietošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem, tādējādi veicinot valsts valodu kā viena no drošības, konstitucionālo vērtību un nacionālās identitātes pamatiem, pauž likumprojekta autori, norādot, ka tā ir skaidra valsts nostāja – valsts valoda ir nozīmīga, tā jāciena un jālieto atbildīgi.

Lai grozījumi stātos spēkā, tiem vēl jāsaņem Saeimas atbalsts trešajā – galīgajā – lasījumā.