Baltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties ar karti, pirkuma summa tiek noapaļota līdz pilnam eiro, bet starpība novirzīta ieguldījumam klienta izvēlētajā ieguldījumu fondā. Latvijā mikroieguldījumu izmanto 22 tūkstoši cilvēku, Lietuvā – 51 tūkstotis, bet Igaunijā – 27 tūkstoši.
Ar mikroieguldījumu palīdzību iedzīvotāji finanšu tirgos ieguldījuši kopsummā jau vairāk nekā 16,5 miljonus eiro. Latvijas klientu ieguldītā summa sasniedz 3,8 miljonus eiro, Lietuvas – 8 miljonus eiro, savukārt Igaunijas – 4,8 miljonus eiro.
Latvijā vidējā ieguldījumiem novirzītā summa nedēļā sasniedz 4,74 eiro, bet mēnesī – 20,52 eiro. Pieņemot akciju tirgus vidējo ienesīgumu 7% gadā*, ar mikroieguldījumu gada laikā šādi iespējams uzkrāt aptuveni 255 eiro, piecos gados – vairāk nekā 1400 eiro, bet desmit gados – pat vairāk nekā 3500 eiro.
“Lai arī Latvijā investoru skaits ik gadu pieaug, joprojām liela daļa sabiedrības neveic ieguldījumus finanšu tirgos ar mērķi audzēt kapitālu. Tāpēc ir īpaši svarīgi, ka pieejami vienkārši risinājumi, kas palīdz spert pirmos soļus ieguldīšanā un veidot izpratni par finanšu tirgu darbības principiem. Mikroieguldījums šo procesu padara ļoti vienkāršu – ieguldīt iespējams automātiski, sākot pat ar dažiem centiem no ikdienas pirkumiem,” norāda Kristaps Kopštāls, Swedbank Investīciju atbalsta daļa jomas vadītājs.
Mikroieguldījums – daudziem pirmā pieredze finanšu tirgos
Swedbank dati rāda, ka daļai klientu mikroieguldījums kalpo kā pirmais solis ieguldījumu pasaulē. Vidēji katram otrajam klientam Baltijā tas ir pirmais ieguldījums, bet Latvijā – pat 64% klientu. Vienlaikus 40% Latvijas klientu, kuriem mikroieguldījums bija pirmā ieguldīšanas pieredze, veikuši papildus ieguldījumus vai sākuši izmantot arī citus ieguldījumu risinājumus.
Dati rāda, ka mikroieguldījuma lietotāji bieži kombinē dažādus uzkrāšanas un ieguldīšanas veidus. Katrs otrais vienlaikus izmanto arī krājrīku ar karšu darījumu noapaļošanu, tā veidojot finanšu drošības spilvenu. Savukārt 42% klientu Latvijā vienlaikus uzkrāj arī pensiju 3. līmenī.
Kopumā mikroieguldījumus izmanto dažādu vecumu cilvēki, taču visbiežāk – vecumā no 36 līdz 45 gadiem, kuru vidējie ienākumi mēnesī ir 1000–1500 eiro.
Vēl par tēmu:
Stiprinās Latvijas iedzīvotāju noturību pret finanšu krāpšanu
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku, liecina, ka finanšu krāpšanas mēģinājumi Latvijā kļuvuši par ikdienas parādību....
Lasīt tālāk100 eiro algai vai pensijai? Aptauja atklāj Latvijas iedzīvotāju izvēli
Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs jeb 50 % dotu priekšroku lielākai algai šodien, nevis papildu uzkrājumam pensijai, liecina bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Atklātā pensiju fonda aptauja....
Lasīt tālākMājoklis Rīgā – pirmā izvēle; lauku reģioni populārāki nekā pilsētas
Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mājokli iegādātos galvaspilsētā Rīgā, noskaidrots Luminor bankas aptaujā. Savukārt par otru iecienītāko vietu mājokļa...
Lasīt tālākDabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākEURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?
Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...
Lasīt tālāk