Baltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties ar karti, pirkuma summa tiek noapaļota līdz pilnam eiro, bet starpība novirzīta ieguldījumam klienta izvēlētajā ieguldījumu fondā. Latvijā mikroieguldījumu izmanto 22 tūkstoši cilvēku, Lietuvā – 51 tūkstotis, bet Igaunijā – 27 tūkstoši.
Ar mikroieguldījumu palīdzību iedzīvotāji finanšu tirgos ieguldījuši kopsummā jau vairāk nekā 16,5 miljonus eiro. Latvijas klientu ieguldītā summa sasniedz 3,8 miljonus eiro, Lietuvas – 8 miljonus eiro, savukārt Igaunijas – 4,8 miljonus eiro.
Latvijā vidējā ieguldījumiem novirzītā summa nedēļā sasniedz 4,74 eiro, bet mēnesī – 20,52 eiro. Pieņemot akciju tirgus vidējo ienesīgumu 7% gadā*, ar mikroieguldījumu gada laikā šādi iespējams uzkrāt aptuveni 255 eiro, piecos gados – vairāk nekā 1400 eiro, bet desmit gados – pat vairāk nekā 3500 eiro.
“Lai arī Latvijā investoru skaits ik gadu pieaug, joprojām liela daļa sabiedrības neveic ieguldījumus finanšu tirgos ar mērķi audzēt kapitālu. Tāpēc ir īpaši svarīgi, ka pieejami vienkārši risinājumi, kas palīdz spert pirmos soļus ieguldīšanā un veidot izpratni par finanšu tirgu darbības principiem. Mikroieguldījums šo procesu padara ļoti vienkāršu – ieguldīt iespējams automātiski, sākot pat ar dažiem centiem no ikdienas pirkumiem,” norāda Kristaps Kopštāls, Swedbank Investīciju atbalsta daļa jomas vadītājs.
Mikroieguldījums – daudziem pirmā pieredze finanšu tirgos
Swedbank dati rāda, ka daļai klientu mikroieguldījums kalpo kā pirmais solis ieguldījumu pasaulē. Vidēji katram otrajam klientam Baltijā tas ir pirmais ieguldījums, bet Latvijā – pat 64% klientu. Vienlaikus 40% Latvijas klientu, kuriem mikroieguldījums bija pirmā ieguldīšanas pieredze, veikuši papildus ieguldījumus vai sākuši izmantot arī citus ieguldījumu risinājumus.
Dati rāda, ka mikroieguldījuma lietotāji bieži kombinē dažādus uzkrāšanas un ieguldīšanas veidus. Katrs otrais vienlaikus izmanto arī krājrīku ar karšu darījumu noapaļošanu, tā veidojot finanšu drošības spilvenu. Savukārt 42% klientu Latvijā vienlaikus uzkrāj arī pensiju 3. līmenī.
Kopumā mikroieguldījumus izmanto dažādu vecumu cilvēki, taču visbiežāk – vecumā no 36 līdz 45 gadiem, kuru vidējie ienākumi mēnesī ir 1000–1500 eiro.
Vēl par tēmu:
FICIL: jaunajai valdībai ir iespēja izveidot uz rezultātiem orientētu valsts pārvaldi
Kamēr Latvijā tiek veidota jaunā valdība, Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzsāk savu Institūciju darba virzienu 2026.–2027. gadam, ko vada Zlata Elksniņa-Zaščirinska, FICIL Inovāciju,...
Lasīt tālākAptauja atklāj, no kā cilvēki būtu gatavi atteikties, lai ātrāk uzkrātu pirmajai iemaksai mājoklim
Sava mājokļa iegāde joprojām ir viens no nozīmīgākajiem finanšu mērķiem Latvijas iedzīvotājiem. SEB bankas aptaujas dati* liecina, ka trešdaļa iedzīvotāju, kuriem ir aktuāla pirmās iemaksas...
Lasīt tālākSievietes saņem par 15 % mazāku vecuma pensiju
Sievietes vecumdienās ir pakļautas ievērojami lielākam nabadzības, materiālās un sociālās atstumtības riskam nekā vīrieši. Galvenais iemesls ir zemāks darba mūža laikā uzkrātais pensijas...
Lasīt tālākKad spēle vairs nav tikai spēle: kā pasargāt bērnus no krāpniekiem
Bērni un pusaudži mūsdienās gana daudz laika pavada spēļu platformās, sociālajos medijos un saziņas lietotnēs, un tur viņus var uzrunāt arī krāpnieki. Kā palīdzēt bērnam laikus atpazīt...
Lasīt tālākFiskālās disciplīnas padome aicina pāriet no izdevumu izvērtēšanas uz reālu to samazināšanu
Valdības sāktajai diskusijai par izdevumu pamatotību ir jāpārvēršas reālā un strukturālā valsts izdevumu samazinājumā - ir jāpārskata pastāvīgie izdevumi un jārod ilgtspējīgi ieņēmumu...
Lasīt tālākSaeima finanšu pakalpojumu patērētāju tiesību uzraudzību nodod Latvijas Bankai
No 2027. gada patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā, ko līdz šim īstenoja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), pakāpeniski nodos Latvijas Bankai....
Lasīt tālākKopīgs mājoklis bez laulības – kā pasargāt sevi finansiāli un juridiski
Šī gada pirmajā pusgadā vairāk nekā trešdaļu jeb 35 % no bankas Citadele izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem Latvijā saņēma klienti, kuri nebija reģistrējuši laulību. Lai gan daļa...
Lasīt tālākJaunas eiro banknotes digitālajā laikmetā: lielāka drošība vai modes lieta?
Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina darbu pie jaunas paaudzes eiro banknošu dizaina. Lai gan maksājumu paradumi mainās un bezskaidras naudas norēķini kļūst arvien populārāki, eiro banknotes...
Lasīt tālākNogaidīt labāko brīdi? 4 biežākās investoru kļūdas
avas iekrātās naudas ieguldīšana var būt veids, kā uzlabot finansiālo situāciju un veicināt kapitāla pieaugumu ilgtermiņā. Vienlaikus investēšana vienmēr ir saistīta ar zināmu risku, un...
Lasīt tālākDzīve Latvijā kļūst dārgāka – par ko jau maksājam vairāk nekā citviet Eiropā?
Pārtikas produktu cenu kāpums un ikdienas tēriņi ir plaši apspriests temats publiskajā telpā. Arī jaunākie “Eurostat” dati par mājsaimniecību galapatēriņa izdevumu cenu līmeni (Price...
Lasīt tālāk