Vairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz sportam un aktīvai atpūtai. Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka vairāk naudas tiek tērēts tieši ceļošanai, savukārt teju katrs trešais hobijiem gada laikā velta vairāk nekā 1000 eiro.
Visvairāk naudas atvēl ceļošanai
Ceļošana pārliecinoši ir populārākais hobijs Latvijas iedzīvotāju vidū, kam tiek atvēlēts visvairāk līdzekļu – to norādījuši 30 % iedzīvotāju. Otrs biežāk minētais hobijs, kas prasa visvairāk finanšu resursu, ir radošās nodarbes, piemēram, dārza darbi, rokdarbi, mūzika, fotografēšana vai zīmēšana (13 %). Savukārt salīdzinoši maza daļa jeb 11 % iedzīvotāju atzīmēja, ka vairāk tērē sportam un aktīvajai atpūtai. Tāpat interesanti, ka tikai 6 % norāda, ka naudas līdzekļus tērē tādai izklaidei kā dažādiem kulturāliem pasākumiem, piemēram, koncertiem, teātrim un kino.
Vienlaikus kamēr daļa regulāri atvēl līdzekļus saviem hobijiem, 17 % iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem nav tādu aizraušanos, kam īpaši tiktu tērēti finanšu līdzekļi.
Daļa iedzīvotāju hobijiem novirza vairāk nekā 1000 eiro gadā
Luminor aptaujas dati liecina, ka hobiji daļai iedzīvotāju veido arī būtisku gada tēriņu pozīciju. Nedaudz vairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem atvēl līdz 1000 eiro gadā, tikmēr teju katrs trešais vairāk nekā 1000 eiro. No tiem 16 % tērē līdz 2000 eiro, bet vēl 16 % – pat vairāk nekā 2000 eiro gadā.
Ņemot vērā, ka dārgākais hobijs iedzīvotāju vidū visbiežāk ir ceļošana, daļa iedzīvotāju šo izdevumu segšanai apsver arī papildu finansējuma iespējas – Luminor aptaujas dati liecina, ka patēriņa kredītu ceļojumiem un atpūtai jau ir izmantojuši vai apsvērtu iespēju izmantot 14 % iedzīvotāju.
“Redzam, ka daļai iedzīvotāju hobiji un atpūta ir aktivitātes, kurām tiek atvēlēts arī salīdzinoši liels budžets, īpaši, ja runa ir par ceļošanu. Tā ir nodarbe, kas visbiežāk tiek plānota ilgāku laiku, turklāt arī finansiāli. Vienlaikus daļa iedzīvotāju šo izdevumu segšanai apsver arī patēriņa kredītu. Neatkarīgi no tā, vai hobiji tiek finansēti no ikdienas budžeta, uzkrājumiem lielākam mērķim vai citiem līdzekļiem, būtiski šos izdevumus iepriekš ieplānot. Pārdomāta pieeja palīdz saglabāt līdzsvaru starp ikdienas labsajūtu un finanšu drošību nākotnē, padarot hobiju par patīkamu ikdienas daļu, nevis papildu finanšu slogu. Ja tomēr pieņemts lēmums par aizdevumu ceļošanai, tad ieteicams šādas saistības uzņemties uz maksimāli īsu laiku, lai savu aizraušanos varētu turpināt veselīgi,” norāda Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Lielākus tēriņus hobijiem biežāk atļaujas ekonomiski aktīvākā sabiedrības daļa. Izdevumus no 1001 līdz 2000 eiro gadā visbiežāk minējuši gados jaunāki iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem, savukārt vairāk nekā 2000 eiro hobijiem biežāk atvēl iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem un no 50 līdz 59 gadiem.
Vēl par tēmu:
Mājoklis Rīgā – pirmā izvēle; lauku reģioni populārāki nekā pilsētas
Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mājokli iegādātos galvaspilsētā Rīgā, noskaidrots Luminor bankas aptaujā. Savukārt par otru iecienītāko vietu mājokļa...
Lasīt tālākDabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākEURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?
Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...
Lasīt tālākPrēmija, atgūti nodokļi vai pārdošana: ko darīt ar negaidīti saņemtu naudu?
Prēmija darbā, nodokļu atmaksa, vērtīgāku personīgo lietu pārdošana vai citi papildu ienākumi var sniegt plašākas finansiālās iespējas. Tomēr ilgtermiņa ieguvumus nosaka pārdomāti lēmumi...
Lasīt tālākŠīs kļūdas dēļ tava pensija var būt pat divreiz mazāka – vai arī tu to pieļauj?
Pensija var šķist tāls nākotnes jautājums, tāpēc daudzi par to sāk domāt tikai vēlāk. Tomēr, jo agrāk cilvēks sāk interesēties par savu pensiju un regulāri seko līdzi izvēlētajam pensiju...
Lasīt tālāk