Vairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz sportam un aktīvai atpūtai. Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka vairāk naudas tiek tērēts tieši ceļošanai, savukārt teju katrs trešais hobijiem gada laikā velta vairāk nekā 1000 eiro.
Visvairāk naudas atvēl ceļošanai
Ceļošana pārliecinoši ir populārākais hobijs Latvijas iedzīvotāju vidū, kam tiek atvēlēts visvairāk līdzekļu – to norādījuši 30 % iedzīvotāju. Otrs biežāk minētais hobijs, kas prasa visvairāk finanšu resursu, ir radošās nodarbes, piemēram, dārza darbi, rokdarbi, mūzika, fotografēšana vai zīmēšana (13 %). Savukārt salīdzinoši maza daļa jeb 11 % iedzīvotāju atzīmēja, ka vairāk tērē sportam un aktīvajai atpūtai. Tāpat interesanti, ka tikai 6 % norāda, ka naudas līdzekļus tērē tādai izklaidei kā dažādiem kulturāliem pasākumiem, piemēram, koncertiem, teātrim un kino.
Vienlaikus kamēr daļa regulāri atvēl līdzekļus saviem hobijiem, 17 % iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem nav tādu aizraušanos, kam īpaši tiktu tērēti finanšu līdzekļi.
Daļa iedzīvotāju hobijiem novirza vairāk nekā 1000 eiro gadā
Luminor aptaujas dati liecina, ka hobiji daļai iedzīvotāju veido arī būtisku gada tēriņu pozīciju. Nedaudz vairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem atvēl līdz 1000 eiro gadā, tikmēr teju katrs trešais vairāk nekā 1000 eiro. No tiem 16 % tērē līdz 2000 eiro, bet vēl 16 % – pat vairāk nekā 2000 eiro gadā.
Ņemot vērā, ka dārgākais hobijs iedzīvotāju vidū visbiežāk ir ceļošana, daļa iedzīvotāju šo izdevumu segšanai apsver arī papildu finansējuma iespējas – Luminor aptaujas dati liecina, ka patēriņa kredītu ceļojumiem un atpūtai jau ir izmantojuši vai apsvērtu iespēju izmantot 14 % iedzīvotāju.
“Redzam, ka daļai iedzīvotāju hobiji un atpūta ir aktivitātes, kurām tiek atvēlēts arī salīdzinoši liels budžets, īpaši, ja runa ir par ceļošanu. Tā ir nodarbe, kas visbiežāk tiek plānota ilgāku laiku, turklāt arī finansiāli. Vienlaikus daļa iedzīvotāju šo izdevumu segšanai apsver arī patēriņa kredītu. Neatkarīgi no tā, vai hobiji tiek finansēti no ikdienas budžeta, uzkrājumiem lielākam mērķim vai citiem līdzekļiem, būtiski šos izdevumus iepriekš ieplānot. Pārdomāta pieeja palīdz saglabāt līdzsvaru starp ikdienas labsajūtu un finanšu drošību nākotnē, padarot hobiju par patīkamu ikdienas daļu, nevis papildu finanšu slogu. Ja tomēr pieņemts lēmums par aizdevumu ceļošanai, tad ieteicams šādas saistības uzņemties uz maksimāli īsu laiku, lai savu aizraušanos varētu turpināt veselīgi,” norāda Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Lielākus tēriņus hobijiem biežāk atļaujas ekonomiski aktīvākā sabiedrības daļa. Izdevumus no 1001 līdz 2000 eiro gadā visbiežāk minējuši gados jaunāki iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem, savukārt vairāk nekā 2000 eiro hobijiem biežāk atvēl iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem un no 50 līdz 59 gadiem.
Vēl par tēmu:
Pirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...
Lasīt tālākAptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro
41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...
Lasīt tālākPētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālākKredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālāk