Latvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem joprojām dzīvo finansiāli neaizsargātā situācijā, liecina jaunākais Swedbank Finanšu veselības indeksa pētījums.
2026. gadā Latvijas finanšu veselības indekss sasniedzis 49 punktus no 100, kas ir par diviem punktiem vairāk nekā pērn (47 punkti). Neskatoties uz pozitīvo tendenci, tas joprojām ir zemākais rādītājs starp pētījumā iekļautajām valstīm. Salīdzinājumam – Lietuvā indekss sasniedz 59 punktus, Igaunijā 54, bet Zviedrijā 73 punktus. Uzlabojumus Latvijā veicinājis neliels progress gan finanšu zināšanās, gan finanšu spējās. Tomēr sabiedrības finanšu situācija joprojām ir salīdzinoši trausla – vairāk nekā trešdaļai jeb 39 % Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses tiek vērtētas kā neaizsargātas.
Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons norāda, ka pozitīva tendence ir redzama, taču uzlabojumu temps joprojām ir lēns. “Redzam, ka Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība pakāpeniski uzlabojas – pieaug gan finanšu zināšanas, gan spēja pārvaldīt ikdienas naudas lietas. Tomēr izaugsme ir salīdzinoši neliela, un Latvija joprojām būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm. Tas nozīmē, ka finanšu stabilitāte lielai sabiedrības daļai joprojām ir trausla,” saka Reinis Jansons.
Samazinās finansiāli neaizsargāto iedzīvotāju īpatsvars Swedbank Finanšu veselības indekss rāda, ka gada laikā samazinājies iedzīvotāju īpatsvars ar neaizsargātām finansēm – no 40 % līdz 39 %. Vienlaikus pieaugusi to iedzīvotāju daļa, kuru finanšu situācija ir spēcīga – šogad tā sasniedz 14 %, salīdzinot ar 10 % pirms gada. Tomēr kopumā Latvijā joprojām ir mazāk cilvēku ar labu vai spēcīgu finanšu situāciju nekā kaimiņvalstīs. Ja Latvijā šādā situācijā ir 33 % iedzīvotāju, tad Lietuvā – 52 %, Igaunijā – 43 %, bet Zviedrijā pat 78 % sabiedrības. Pieaug plaisa starp vīriešu un sieviešu finanšu veselību Pētījums atklāj arī pieaugošu nevienlīdzību finanšu situācijā starp dzimumiem. Finanšu veselības indekss vīriešiem sasniedz 52 punktus, kamēr sievietēm – 46 punktus. Atšķirība skaidrojama gan ar zemākām finanšu zināšanām, gan vājākām finanšu spējām sieviešu vidū. Vīriešu finanšu zināšanu indekss sasniedz 60 punktus, bet sievietēm – 49 punktus.
“Pēdējo gadu pētījumi rāda satraucošu tendenci – plaisa starp vīriešu un sieviešu finanšu veselību pieaug. To ietekmē gan atšķirības finanšu zināšanās, gan ekonomiskajās iespējās. Sievietēm biežāk ir grūtāk veidot uzkrājumus, īpaši ilgtermiņā, piemēram, pensijai,” norāda Reinis Jansons. Sievietes biežāk atrodas finansiāli neaizsargātā situācijā – šajā grupā ir 43 % sieviešu, kamēr vīriešu vidū tie ir 35 %. Pēdējo gadu laikā šī atšķirība ir palielinājusies, norādot uz pieaugošu plaisu starp vīriešu un sieviešu finanšu stabilitāti. Arī subjektīvi sievietes biežāk izjūt satraukumu par personīgajām finansēm – to norāda 30 % sieviešu, kamēr vīriešu vidū šādu satraukumu pauž 20 % respondentu. Uzkrājumu trūkums joprojām ir būtiska problēma Pētījums rāda, ka viens no galvenajiem šķēršļiem labākai finanšu veselībai Latvijā ir nepietiekami uzkrājumi. Drošības uzkrājumu vismaz trīs mēnešu ienākumu apmērā ir izveidojuši tikai 27 % iedzīvotāju, savukārt 24 % aptaujāto norāda, ka šāda uzkrājuma viņiem vispār nav. Tikmēr tikai aptuveni trešdaļai iedzīvotāju ienākumi pārsniedz izdevumus, kas ierobežo iespējas veidot uzkrājumus un stiprināt finanšu drošību ilgtermiņā. Pētījuma rezultāti parāda arī ciešu saikni starp budžeta plānošanu un finanšu veselību. Cilvēkiem, kuri savas finanses neplāno, finansiālā situācija biežāk ir ievainojama. “Ļoti skaidri redzam – cilvēkiem, kuri neplāno savu budžetu, finansiālā situācija biežāk ir ievainojama. Tāpēc viens no vienkāršākajiem soļiem ceļā uz stabilākām finansēm ir regulāra savu ienākumu un izdevumu pārskatīšana,” norāda Reinis Jansons. Starp respondentiem, kuri norāda, ka budžetu neplāno, neaizsargāta finanšu situācija ir pat 62 % gadījumu, kas uzskatāmi parāda budžeta plānošanas nozīmi personīgajā finanšu stabilitātē.
Vēl par tēmu:
Naudas glabāšana mājās var izmaksāt simtiem eiro gadā
10 tūkstoši eiro, kas gadu glabāti mājās, inflācijas dēļ zaudē aptuveni 340 eiro no savas pirktspējas. Lai gan neliela skaidras naudas rezerve ārkārtas situācijām ir ieteicama, lielāku summu...
Lasīt tālākKatrs desmitais mājokļa kredīta pieteikums tiek noraidīts negatīvas kredītvēstures dēļ
Neraugoties uz to, ka mājokļa kredīta pieteikuma iesniegšana šobrīd ir ātra un vienkārša, bankai pirms aizdevuma piešķiršanas rūpīgi jāizvērtē klienta finansiālā situācija un līdzšinējie...
Lasīt tālākValsts rūpēsies, lai kriminālprocesā arestētā manta nezaudētu vērtību
Ministru kabinets otrdien, 4. augustā, atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tie paredz, ka kriminālprocesā arestēto mantu turpmāk varēs ne tikai glabāt,...
Lasīt tālākInflācijas slogs atgriežas: ECB varētu celt likmes jau rudenī
Eiropas Centrālā banka (ECB) jūlija sanāksmē nolēma procentu likmes nemainīt, saglabājot noguldījumu iespējas likmi 2,25 % līmenī. Tomēr nesenais naftas cenu kāpums liecina, ka jau nākamajā...
Lasīt tālākTrīs kļūdas, kas var mazināt pensijas uzkrājuma apjomu
Pensija var šķist tāls nākotnes jautājums, tāpēc daudzi par to sāk domāt tikai vēlāk. Tomēr, jo agrāk cilvēks sāk interesēties par savu pensiju un regulāri seko līdzi izvēlētajam pensiju...
Lasīt tālākPirkt vai īrēt mājokli? Kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu
Īrēt vai iegādāties savu mājokli – šis jautājums ir aktuāls daudziem, īpaši brīdī, kad ikmēneša īres maksa pieaug un tuvojas potenciālajam kredītmaksājuma apmēram. Tomēr finansiālais...
Lasīt tālākCik liela alga nepieciešama jaunietim, lai saņemtu mājokļa kredītu?
Nereti valda priekšstats, ka mājokļa kredīts ir pieejams tikai cilvēkiem ar ļoti augstiem ienākumiem. Tomēr Citadele bankas dati rāda, ka visbiežāk mājokli iegādājas jaunieši, kuru mājsaimniecības...
Lasīt tālākTrīs, sešu vai 12 mēnešu Euribor likme mājokļa kredītam – ko labāk izvēlēties?
Augot inflācijai Eiropā, Eiropas Centrālā banka maina likmes, lai stabilizētu ekonomiku, līdz ar to mājokļa kredītņēmēji rūpīgāk izvērtē aizdevuma nosacījumus. Viens no biežākajiem...
Lasīt tālākKrāpšana nenotiek tikai vienreiz: kas jāzina par atkārtotiem riskiem
Finanšu krāpšana visbiežāk nemaz nebeidzas ar vienu gadījumu – pēc naudas zaudēšanas cilvēks krāpnieku mērķī var nonākt atkārtoti. Lai turpinātu shēmu, krāpnieki var uzdoties par juristiem...
Lasīt tālākTrīs mazi tirgi vai viens spēcīgs reģions? Baltijai jāapvieno spēki kapitāla piesaistē
Baltijas valstu kapitāla tirgus pēdējos gados ir panācis redzamu progresu. Obligāciju emisiju apjoms sasniedzis rekordaugstu līmeni. Pieaug privāto investoru aktivitāte, un Baltijas valstu vērtspapīri...
Lasīt tālāk