• Tweet

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) alternatīvais augstskolu programmu kvalitātes vērtējums dažu labu nozari pilnībā noracis kā nekonkurētspējīgu, daudzas tās speciālistu sagatavošanas programmas iekļaujot zemākajā līmenī.

Augstskolu mācībspēki IZM vērtējumu nosauc par falsificētu, tāpat kā augstāko mācību iestāžu reitingu, kura virsotnē, izrādās, nonākušas koledžas.

Lai gan Augstākās izglītības padomes (AIP) un IZM vērtējumam izmantoti vieni un tie paši dati, rezultāts iznācis krietni atšķirīgs. Tikai dažās nozarēs abu spriedums bijis vienāds. Viena no tām ir veselības aprūpe un sociālā labklājība, kur kopumā 67 programmas iekļautas augstākajā – A – grupā un tikai četras nonākušas B un C sadaļā. Nemainīgi augsts vērtējums palicis arī reliģijas un teoloģijas, kā arī militārās aizsardzības programmām. Vēl citās atšķirības nav ļoti lielas, piemēram, informācijas un komunikāciju zinātnēs, kur augstu vērtējumu saņēmušas 17 programmas (pirms tam 21), bet veselā virknē jomu izmaiņas notikušas visai ievērojamas: A grupā nav iekļauta neviena no ģeogrāfijas un zemes zinātnes programmām – visas sešas nonākušas B sadaļā. Tikpat nesaudzīgs bijis vērtējums attiecībā uz vēsturi un filozofiju, fiziku un matemātiku. Stipri pazeminātas atzīmes arī lauksaimniecības un citu tehnisko nozaru studiju programmām, tas pats noticis ar mākslas studijām.

Saskata politisko atriebību

Par šādu negaidītu viedokļa maiņu sašutis ir Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektors Aleksejs Naumovs, norādot, ka starptautiskie eksperti LMA īstenotās 16 bakalaura, maģistra un doktora līmeņa studiju programmas novērtējuši kā augstākajam līmenim atbilstošas. Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa publiskotais «alternatīvais» vērtējums sagrozījis šo ekspertu atzinumu, un tas pēc būtības ticis falsificēts. Šādu rīcību viņš varot uzskatīt par apzināti naidīgu uzbrukumu akadēmijai. LMA rektors ir pārliecināts, ka «vēršanās pret LMA studiju programmām nav tikai metodoloģiskas kļūdas vai analīzes nepilnību rezultāts, tā ir apzināta politiskā atriebība, vēloties salauzt augstskolu neatkarību un autonomiju».

Dīvains augstskolu reitings

Arī Latvijas Universitātes (LU) profesors Mihails Hazans IZM vērtējumā saskata pilnīgi nekorektu metodoloģiju, turklāt ir pārkāpti godīgas konkurences, starptautiskās sadarbības un projektu vadības pamatprincipi. IZM alternatīvais vērtējums faktiski diskreditējot augstākās izglītības reformas. «Ministra kungam nepatika AIP projekta rezultāti (pārāk maz programmu 3. grupā), un tika radītās formulas, pēc kurām budžeta finansējumu zaudē vēl 111 programmas un tiek izveidots visai dīvains augstskolu reitings. Pat pieņemot, ka vāju studiju programmu Latvijā ir daudz vairāk nekā AIP projekta rezultātos, piekrist IZM rīcībai ir tas pats kas pateikt: vēlēšanu rezultātu manipulēšana ir pieļaujama, ja vien uzvarēs mūsējie,» uzsver LU profesors.

Apšauba objektivitāti

Arī Rīgas Tehniskās universitātes prorektors Uldis Sukovskis apšauba IZM vērtējuma objektivitāti – par to domāt liekot fakts, ka, ņemot vērā iepriekš izstrādātos starptautisko ekspertu slēdzienus, studiju programmās, kurās tas bijis nepieciešams, jau ir veikti uzlabojumi. Līdz ar to IZM atkārtotajā vērtēšanā izmantotie dati ir ne tikai nepilnīgi, bet var būt arī novecojuši.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācību prorektors Arnis Mugurēvičs iebilst, ka nevar taču salīdzināt koledžas ar tādām augstskolām kā LU vai LLU, jo to vērtēšanā tika izmantoti citi pamatkritēriji. Faktiski reitingu augšgalā nokļuvušas tās mācību iestādes, kas izvērtēšanai iesniedza tikai dažas programmas šaurās specialitātēs, bet LLU un citām valsts augstskolām tās ir mērāmas desmitos – turklāt visplašākā spektra. Papētot vērtējuma datus, rodoties daudzi jautājumi gan par metodoloģiju, gan kopējo vērtējuma uzstādījumu. Šobrīd, kamēr nav saņemts oficiāls IZM paziņojums, notiekošais gan vairāk atgādinot Austrumu tirgu, kurā viena puse nosaukusi savu cenu, neklausoties otras puses viedoklī.

***

Augstskolu reitings pēc studiju programmu kvalitātes vērtējuma

1. Rīgas Medicīnas koledža

2. Rīgas Ekonomikas augstskola

3. Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža

4. Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža

5. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija

6. Latvijas Universitātes P. Stradiņa Medicīnas koledža

7. Rīgas Juridiskā augstskola

8. Laterāna Pontifikālās universitātes Rīgas Teoloģijas institūts

9. Laterāna Pontifikālās universitātes filiāle Augstākās reliģijas zinātņu institūts

10. Latvijas Jūras akadēmija

11. Daugavpils Medicīnas koledža

12. Banku augstskola

13. Latvijas Kristīgā akadēmija

14. Rīgas Stradiņa universitāte

15. Ventspils augstskola

16. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija

17. Biznesa augstskola Turība

18. Lutera akadēmija

19. Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa un administrācijas augstskola

20. Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija

21. Malnavas koledža

22. Latvijas Universitāte

23. Alberta koledža

24. Rīgas Tehniskā universitāte

25. Latvijas Mākslas akadēmija

26. Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledža

27. Sociālās integrācijas valsts aģentūra

28. Valsts Policijas koledža

29. Vidzemes augstskola

30. Kosmetoloģijas koledža

31. Rēzeknes augstskola

32. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža

33. Daugavpils universitāte

34. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija

35. Latvijas Lauksaimniecības universitāte

36. Latvijas Kultūras koledža

37. Liepājas universitāte

38. Rīgas Celtniecības koledža

39. Valsts robežsardzes koledža

40. Transporta un sakaru institūts

41. Latvijas Biznesa koledža

42. Grāmatvedības un finanšu koledža

43. Baltijas Starptautiskā akadēmija

44. Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola

45. Jēkabpils Agrobiznesa koledža

46. Ekonomikas un kultūras augstskola

47. Rīgas Tehniskā koledža

48. Kristīgās vadības koledža

49. Baltijas Psiholoģijas un menedžmenta augstskola

50. Biznesa vadības koledža

51. Juridiskā koledža

52. Starptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskola

53. Rīgas Uzņēmējdarbības koledža

54. Liepājas Jūrniecības koledža

55. Rīgas Aeronavigācijas institūts

56. Augstskola EIHSEBA

57. Vadības un sociālā darba augstskola Attīstība, SIA

58. Sociālo tehnoloģiju augstskola

Avots: nra.lv /Aisma Orupe

---