• Tweet

Jaunākie politisko partiju reitingi rāda, ka pieķeršanās kaut kā apkarošanai un iznīdēšanai nebūt negarantē sabiedrības atbalsta pieaugumu.

Nacionālā apvienība stagnē, neraugoties uz deputāta Imanta Parādnieka vētraino darbošanos Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijā. Savukārt Reformu partijai par labu nav nācis projekts: Sprūdžs pret Lembergu. Gluži otrādi – šā politiskā spēka akcijas mēnesi pēc mēneša turpina kristies, un gada griezumā tas šobrīd atrodas viszemākajā punktā.

Pētījumu centra SKDS oktobra aptaujas dati liecina, ka maģisko 5% barjeru iekļūšanai Saeimā pārvarētu tikai četras no iepriekšējās vēlēšanās startējušajām partijām: Saskaņas centrs, Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, kā arī Nacionālā apvienība. Tās pašas, kas arī pašlaik strādā parlamentā. Zaļzemnieku sniegums jau trešo mēnesi tiek vērtēts 11 un 12 procentpunktu robežās. Savukārt to par lielāko ļaunumu pasludinājusī Reformu partija, pat uz pusi palielinot savu atbalstītāju skaitu, Saeimā vairs neiekļūtu.

Sociologs Arnis Kaktiņš, vērtējot oktobra datus, atzīst, ka lielas tektoniskas pārmaiņas tajos nav saskatāmas. Drīzāk – nostiprinās līdzšinējās tendences. Otro mēnesi pēc kārtas turpina kāpt Vienotības popularitāte. Tas varētu būt skatāms kontekstā ar iedzīvotāju uzskatiem par norisēm valstī kopumā. Eiropas Komisijas veidotā Eirobarometra pētījumi liecina, ka Latvijas sabiedrība ir pesimistiski noskaņota, tomēr pēdējā laikā vērojama tendence nedaudz samazināties to cilvēku skaitam, kuri uzskata, ka «lietas Latvijā neiet pareizā virzienā». Un šie cilvēki tad arī varbūt piešķīruši premjera partijai papildus vienu procentpunktu salīdzinājumā ar septembri.

Kāpums pēc pāris mēnešu pauzes vērojams arī Saskaņas centra popularitātē, tomēr A. Kaktiņš to vērtē piesardzīgi – varbūt sagadīšanās. Vispirms jānoskaidro, vai arī novembrī šī tendence turpināsies, un tādā gadījumā jau varēs izteikt nopietnākus secinājumus. Piemēram, ka latvieši, kas valsts valodas referenduma dēļ pazuda no šīs partijas atbalstītāju loka, tagad pamazām atgriežas.

Politologs Filips Rajevskis gan apšauba latviešu ietekmi uz saskaņiešu reitingiem. Viņaprāt, staigātāji drīzāk ir meklējami radikālajā partijas atbalstītāju spārnā, kurus neapmierina Saskaņas centra atturīgā performance saistībā ar aktuālajiem pilsonības jautājumiem.

Par Reformu partijas reitinga kritumu eksperti ir vienisprātis – to tieši ietekmē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža konflikts ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Ministrs tā arī nav paskaidrojis, kādēļ uzbrūk tieši šim pašvaldības vadītājam, un pat tā sabiedrības daļa, kurai A. Lembergs nepatīk, netic, ka šādi iespējams ko lietderīgu panākt. «Ja neesi stiprs, neej karā,» par ministra atraktivitātēm saka F. Rajevskis, secinot, ka Sprūdža aprēķins sapulcēt ap sevi A. Lemberga nīdējus cietis neveiksmi.

Par likumsakarīgu Reformu partijas norietu uzskata vēstures un politikas zinātniece Ilga Kreituse: «Partijas aiziešana pa skuju taku bija iekodēta jau tās dibināšanā – biedru rindās uzņēma tos cilvēkus, kuri pielabinājās līderim [Valdim Zatleram], bet šobrīd līderis ir ārā no spēles.»

Ar antikampaņām savu tēlu cenšas uzlabot arī Nacionālā apvienība. Sprūdža cīņu pret Lembergu individuāli atbalsta frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis, savukārt deputāts Imants Parādnieks uzķēris vienas sabiedriskas organizācijas cīņu pret abortiem un citām sabiedriskajām organizācijām, kas nevēlas pieļaut abortu kriminalizēšanu. Tomēr popularitātes mērījumi neliecina, ka demogrāfijas temats partijai dotu papildu punktus, secina A. Kaktiņš. Savukārt F. Rajevskis pat brīnās, ka abortu jautājums vēl nesēdina lejā nacionāļu popularitāti. Viņi mēģina reformēt tādu lietu kārtību, kas Latvijā reiz jau ir fundamentāli izdiskutēta.

SKDS aptauja uzrāda samērā augstu izlēmušo iedzīvotāju skaitu. Uz jautājumu – ja vēlēšanas notiktu rīt… – tikai 19,5% respondentu nav spējuši atbildēt, par ko balsotu. Savukārt 15,5% apņēmušies vēlēšanās nepiedalīties.

Profesore I. Kreituse gan ir pārliecināta, ka līdz Saeimas vēlēšanām, kas notiks pēc diviem gadiem, vēlētāju izvēles vēl daudzkārt mainīsies. Tātad populārajām partijām vēl būs, kur krist, bet nepopulārajām, kur celties. Šobrīd stabili pēdējā reitingu vietā ir partija ar neiegaumējamo nosaukumu Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām un tās atraktīvo dibinātāju – pesteļu speciālisti Virsmāti Pukaļevu.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne