• Tweet

Ceturtdien Saeimā pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā radījuši vairākus priekšnosacījumus, lai degviela patērētājam Latvijā kļūtu lētāka. Šādu pārliecību pauž Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (RP).

Pamatojot veiktos likuma grozījumus, Ķirsis norāda, ka iepriekšējā Enerģētikas likuma 72.panta pirmās daļas redakcija noteica – piedalīties atklātos konkursos par naftas produktu drošības rezervju izveidi bija tiesības tikai degvielas tirgū esošiem komersantiem, kas saņēmuši kādu no speciālām licencēm vai atļaujām darbībām ar naftas produktiem. „Tādā veidā tika ierobežotas pārējo komersantu iespējas kļūt par pretendentiem šajos konkursos. Tajā skaitā arī dažādu starptautisku naftas fondu un citu finanšu institūciju, kurām ir atbilstoša kapacitāte un kuras jau iepriekš izrādījušas interesi par šiem konkursiem,” stāsta Ķirsis, neslēpjot, ka galvenais grozījumu mērķis arī bijis atcelt šo normu, lai nodrošinātu Latviju ar pietiekamiem degvielas krājumiem par pieņemamu cenu.

Direktīva nosaka, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tajā skaitā arī Latvijai, jānodrošina sev degvielas rezerves 90 dienām, gadījumam, ja iestāsies tā saucamā „X stunda”. Šīs degvielas rezerves var uzglabāt dažādi. Piemēram, valsts pati var izveidot savu naftas bāzi un iepirkt tai rezerves degvielu, kā tas notiek Igaunijā. Vai arī vienoties ar degvielas tirgotājiem, ka tie šos naftas produktus uzglabās savās degvielas krātuvēs, kā to dara daudzas valstis t.s. Latvija. Galvenais nosacījums ir cits. Vismaz 25% no šīs degvielas ir jāglabā Latvijā un atlikušo daudzumu drīkst glabāt Baltijas valstīs, Somijā un Dānijā. Citiem vārdiem sakot – valstīs, ar kurām noslēgts atbilstošs sadarbības līgums.

Taču lielākā problēma ir tā, ka Latvijā uz vietas nav pietiekamas glabāšanas jaudas, kā, piemēram, Lietuvā (Mažeiķos), kur ir sava rūpnīca. Šobrīd Latvijai dīzeļa rezervju pietiek noteiktajām 90 dienām, bet benzīna rezerves uzkrātas tikai 79 dienām. Tas nozīmē, ka ir jāveic jauni iepirkumi, kuros līdz šim varēja piedalīties tikai uzņēmumi ar licenci naftas produktu tirgošanā un glabāšanā. Tiesa, pat arī tad valstij netika nodrošināts pietiekams rezervju daudzums.

„Ar grozījumiem tika panākts, ka tagad Ekonomikas ministrija kā rezervju iepircējs varēs saņemt konkursā vairāk piedāvājumus, kuri savā starpā konkurēs ne tikai ar cenu, bet arī tehniskajiem risinājumiem. Turklāt tas, lai arī pastarpināti un nelielā apjomā, tomēr ietekmēs pārējās cenas degvielas tirgū. Līdz šim vidēji 1,3 santīmi no katra nopirktā degvielas litra arī bija šī te naftas rezervju nodeva, kas veiksmīgu iepirkumu rezultātā tagad varētu būt arī zemāka,” situāciju skaidro Ķirsis.