• Tweet

Trauksme, nemiers, sirdsklauves – sarunvalodā saistībā ar šiem simptomiem mēdzam dzirdēt apzīmējumu “veģetatīvā distonija”. Taču kas slēpjas aiz šī vārdu salikuma un ko iesākt pacientam, saskaroties ar tās simptomiem, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā speciāliste, psihiatre un psihoterapeite Sandra Pūce un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Ikdienā ar terminu “veģetatīvā distonija” bieži apzīmē tādus simptomus kā sirdsklauves, svīšanu, trīci, elpas trūkumu vai iekšēju nemieru. Šis apzīmējums pats par sevi nav nepareizs, taču tas nav precīza mūsdienu medicīniska diagnoze. Agrāk to plaši lietoja, lai aprakstītu fizisku simptomu kopumu, kas saistīts ar autonomās (veģetatīvās) nervu sistēmas darbības traucējumiem. Veģetatīvā nervu sistēma regulē automātiskas organisma funkcijas – sirdsdarbību, asinsspiedienu, elpošanu, gremošanu, svīšanu. Tā sastāv no simpātiskās daļas (kas aktivizē stresa reakciju) un parasimpātiskās daļas (kas nodrošina atjaunošanos). Ja šo sistēmu līdzsvars tiek traucēts, rodas fiziski simptomi, kas ir reāli un nereti biedējoši, skaidro psihiatre Sandra Pūce.

Taču starptautiskajās klasifikācijās šāds termins “veģetatīvā distonija” nepastāv. Mūsdienu skatījumā šie simptomi visbiežāk ir trauksmes izpausme, nevis patstāvīga “nervu slimība”. Tāpēc termins “veģetatīvā distonija” pakāpeniski ir aizstāts ar precīzākām diagnozēm, piemēram, panika vai ģeneralizēta trauksme.

Simptomi un atpazīšana

Visbiežāk šādos gadījumos pacienti sūdzas par sirdsklauvēm, paātrinātu pulsu, spiedošu sajūtu krūtīs un elpas trūkumu. Bieži parādās arī reibonis, nestabilitāte, ģībšanas sajūta, svīšana, trīce, aukstas plaukstas vai karstuma viļņi, stāsta psihiatre. Raksturīgs ir iekšējs nemiers un trauksme, pat ja cilvēks to sākotnēji neapzinās. Nereti pievienojas gremošanas traucējumi un miega problēmas. Simptomi parasti ir viļņveidīgi – tie pastiprinās stresa vai pārslodzes laikā un var rasties šķietami bez redzama iemesla. Atpazīšanā galvenais princips ir vispirms izslēgt organisku slimību, skaidro psihiatre Sandra Pūce. Ja izmeklējumi (EKG, analīzes, citi izmeklējumi) ir normas robežās un simptomi ir mainīgi, viļņveidīgi, pastiprinās stresa situācijās, tas biežāk liecina par funkcionāliem traucējumiem.

Somatisku slimību gadījumā simptomi parasti ir noturīgi, progresējoši vai saistīti ar konkrētu fizisku slodzi. Veģetatīva tipa traucējumiem raksturīga simptomu daudzveidība – vienlaikus var būt gan sirdsklauves, gan reibonis, gan gremošanas traucējumi. Taču jebkuri jauni, spēcīgi vai progresējoši simptomi vienmēr jāizvērtē medicīniski.

Veicinošie faktori

Parasti tas ir vairāku faktoru kopums. Ilgstošs stress aktivizē simpātisko nervu sistēmu un uztur organismu pastāvīgā spriedzes režīmā. Pārslodze – gan fiziska, gan emocionāla – izsmeļ adaptācijas resursus, stāsta psihiatre Sandra Pūce. Būtiska nozīme ir trauksmei, perfekcionismam un pastāvīgai iekšējai spriedzei. Miega traucējumi vēl vairāk destabilizē nervu sistēmu. Dažkārt lomu spēlē arī hormonāli faktori vai stimulējošu vielu lietošana. Rezultātā autonomā nervu sistēma kļūst pārmērīgi jutīga.

Kā rīkoties?

Pirmkārt, ļoti būtiska ārstēšanas sastāvdaļa ir psihoizglītošana. Pacientam ir svarīgi saprast, kas ar viņu notiek – ka simptomi ir reāli, taču tie nav dzīvībai bīstami un nav saistīti ar orgānu bojājumu. Kad cilvēks izprot mehānismu, kā darbojas trauksme un autonomā nervu sistēma, mazinās katastrofiskās domas, kas bieži uztur un pastiprina simptomus. Līdz ar to jau pati izpratne būtiski samazina spriedzi un uzlabo pašsajūtu, uzsver psihiatre Sandra Pūce.

Otrkārt, efektīva ir psihoterapija, īpaši kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT), kas palīdz mainīt trauksmes domāšanas modeļus un regulēt ķermeņa reakcijas. Papildus tiek izmantotas elpošanas, relaksācijas un apzinātības tehnikas. Ja simptomi ir izteikti vai ilgstoši, nepieciešama arī medikamentoza terapija, ko nozīmē ārsts. Ne mazāk svarīga ir dzīvesveida sakārtošana – regulārs miegs, fiziskās aktivitātes un darba–atpūtas līdzsvars. Smagākos gadījumos vislabāko rezultātu dod šo pieeju kombinācija, un būtiski uzsvērt – šis ir ārstējams stāvoklis.

Vieglu simptomu gadījumā, piemēram, pie viegliem miega traucējumiem, nemiera, stresa, satraukuma, var būt noderīgi ārstniecības augu līdzekļi ar nomierinošu iedarbību, stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. Šādam mērķim no ārstniecības augu drogām izmanto piparmētru, melisas lapas, baldriāna saknes, asinszāļu, māteres un raudenes lakstus, kumelītes ziedi, apiņa augļkopas. Savukārt vilkābeli saturošus līdzekļus lieto pie sirdsklauvēm, paātrinātas sirdsdarbības, ko izraisījusi neliela trauksme, stresa un miega traucējumu gadījumā.

Dzīvesveida nozīme

Veselīgs dzīvesveids ir terapijas pamats – regulārs miegs stabilizē nervu sistēmu un samazina stresa hormonu līmeni, savukārt fiziskās aktivitātes palīdz izlādēt uzkrāto spriedzi un uzlabo pašsajūtu. Sabalansēts uzturs un stimulējošu vielu (kofeīna, nikotīna, alkohola) ierobežošana mazina simptomu svārstības. Svarīgi atcerēties, ka nervu sistēma mīl ritmu un paredzamību – strukturēta diena palīdz atjaunot līdzsvaru, uzsver psihiatre Sandra Pūce.

Ir būtiski rūpēties, lai organismam ir viss nepieciešamais veselīgai ikdienai – gan pilnvērtīga atpūta, gan kustības, gan sabalansēts uzturs, kurā netrūkst vajadzīgo uzturvielu, saka klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. Ēdienkartē jāiekļauj dažādi dārzeņi, pākšaugi, zaļumi, augļi un ogas, rieksti, sēklas, zivis, pilngraudu produkti, olīveļļa, liesa gaļa un piena produkti, kas nodrošina ar uzturvielām, antioksidantiem, vitamīniem un minerālvielām. Pievērsiet uzmanību – B grupas vitamīni un magnijs veicina normālu nervu sistēmas darbību un psiholoģiskās funkcijas, kā arī palīdz samazināt nogurumu un nespēku. Magnijs ietekmē sirdsdarbību, asinsspiedienu, nepieciešams nervu sistēmas un muskuļu darbībai, enerģijas ieguves vielmaiņai. Ieteicams sekot, lai uzturs būtu pilnvērtīgs un saturētu šos un citus svarīgos elementus, kā arī konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par nepieciešamību tos uzņemt papildus uztura bagātinātāju veidā.

Nebaidieties meklēt palīdzību

Klīniskā farmaceite Ilze Priedniece iesaka – pie pirmajām aizdomām un jautājumiem par trauksmi, stresu, nemieru un citiem līdzīgiem simptomiem var vērsties pēc padoma pie farmaceita. Farmaceits ir vispieejamākais veselības aprūpes speciālists, kas palīdzēs ar padomu un iedrošinās vērsties pēc palīdzības pie ģimenes ārsta vai speciālista, ja pacientam pašam ir šaubas.

Ir ļoti svarīgi neignorēt simptomus un vērsties pie speciālista. Ja saskaraties ar iepriekš aprakstītajiem simptomiem, ir svarīgi saprast – simptomi ir reāli, un jūs neesat vieni. Šie stāvokļi ir ārstējami. Palīdzības meklēšana nav vājums, bet atbildīga rīcība pret savu veselību, uzsver psihiatre Sandra Pūce. Jo agrāk cilvēks saņem skaidrojumu un atbalstu, jo ātrāk mazinās bailes un simptomi. Meklēt palīdzību nozīmē rūpēties par sevi – un tas ir spēka solis!